本經與《中阿含經》第206經、巴利聖典《中部》第16經《Cetokhilasuttaṃ》等經文的內容完全相同。

    本經的重點在於佛陀闡釋五種心的垢穢弊端及五種心的結使。所謂的五種心的弊端垢穢就是:疑佛、疑法、疑僧、犯戒不懺悔、心不定而修梵行。

    所謂的五種心的結使,分別是:懶惰放逸、貪睡愛做白日夢、胡思亂想、不守護根門、迷戀紅塵。

    如果能斷除以上五種心的垢穢弊端及五種心的結使,如果當生還不能解脫,也必將是初果至三果的聖弟子,其來生必將投生於善趣,雖然他們的煩惱尚未徹底斷除,但比起一般的凡夫,已經幸福太多、太多了。因為,一般的凡夫,就算福報大到貴為轉輪聖王、帝釋、大梵天王,一旦其福報享盡,仍有可能因更久遠且蟄伏(潛伏)中的惡業忽然冒出頭(成熟)而下墮惡道;但初果至三果的聖弟子都已徹底斷除下墮三惡道的危險,其生命只會不斷地向上提升,只會朝向更美好、更幸福的天界投生,乃至邁向最終的解脫涅槃。因此,孰優孰劣,已不言而喻。

選譯自《增壹阿含經》第51品第4

喬正一白話譯於西元2018/3/16農曆129日布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的: 

    有一次,佛陀暫時住在古印度的舍衛國祇樹給孤獨園林裡。 

    當時,世尊告訴諸比丘:「若比丘、比丘尼不斷除心中的五種弊端垢穢,不斷除心中的五種心結,這名比丘或比丘尼必將於日夜減損其善法,在修行上毫無進步或增益。 

    什麼是心的五種弊端垢穢?

    第一種弊端垢穢就是比丘對於如來有狐疑心,亦不修持解脫之道,亦不入其正法(八正道),此人也無心諷誦經典,這就是所謂第一種心的弊端垢穢。 

    其次,這名比丘於正法有疑心,亦不修持解脫道,亦不入其正法,此人亦不諷誦經典,這就是所謂第二種心的弊端垢穢。

    再者,比丘於聖眾有疑心,亦不修持解脫,對於僧團亦無和合恭敬之意,亦復不安住在道品法中,這就是所謂第三種心的弊端垢穢。

    還有,比丘如果犯了禁戒,卻不自悔過;該比丘既已犯禁戒,卻不自改悔,其心亦不安住在道品之中,這就是所謂第四種心的弊端垢穢。

     最後,如果這名比丘的心意不定,解脫的心志不堅,他修的梵行全都求願迴向:『願我以此梵行之功德,來生於天上成為神威顯赫的諸神祇。』雖然,這名比丘勤修於梵行,但他的心卻不專注於道品之中,其心已不在道品之中, 只一心執取人天福報,偏離了解脫之道,這就是所謂第五種心的弊端垢穢。

  以上,就是比丘的五種心的弊端垢穢。 

    什麼是比丘心中的五結不斷?如果,比丘懈怠放逸,不努力修行,該比丘就是第一種心結不斷。 

    其次,比丘老喜歡做白日夢,貪著睡眠,該比丘就是第二種心結不斷。 

    再者,比丘心意不定,老喜歡胡思亂想、顛倒妄想,該比丘就是第三種心結不斷。

  還有,比丘不守護根門,放任其六根散亂奔馳,向外攀緣,該比丘就是第四種心結不斷。  

    最後,比丘老喜歡住在熱鬧繁華、五光十色的城市,不樂住在安靜無人之處(森林深山),該比丘就是第五種心結不斷。

    若比丘或比丘尼有以上的五種弊端垢穢或五種心結,該比丘或比丘尼於晝夜之中其善法(修行)必將斷絕,毫無進步或增益,猶如有八個、或十個、或十二個雞蛋,它們沒有被母雞好好地孵化,沒有被好好地培育,那麼就算那隻母雞祈求:『喔!願我的小雞能以其足爪或嘴尖啄破蛋殼,自行平安地破殼而出。』但結果,那些小雞也不可能真的以其足爪或嘴尖啄破蛋殼平安破殼而出。

    同樣的道理,假設比丘或比丘尼的五種心結不斷,五種心弊不除,其善法必將於晝夜之中退減,毫無任何進步或增益。 

    但假設比丘或比丘尼的五心結已斷,五心弊已除,其修行必將於晝夜之中增益,沒有退步或損減,猶如有八個、或十個、或十二個雞蛋,它們都被母雞好好地孵化,也被好好地培育,那麼如果那隻母雞祈求:『喔!願我的小雞能以其足爪或嘴尖啄破蛋殼,自行平安地破殼而出。』其結果,那些小雞真的會以其足爪或嘴尖啄破蛋殼平安破殼而出。

    同樣的道理,假設比丘或比丘尼的五種心結已斷,五種心弊已除,其善法必將於晝夜之中增長,進步神速。

  是故,比丘或若比丘尼應當對於佛、對於正法、對於僧眾等都不該有任何的狐疑,具足戒律,心意專正,無有錯亂,亦不貪戀世俗紅塵的五光十色,也不僥倖修梵行求願:『我當以此修行的功德,來世當一個天神,神威顯赫,尊豪自在。』

    如果有比丘或比丘尼能做到以上的修行,我現在就可以鄭重告訴你們大家,該比丘或比丘尼如果當生還不能解脫的話,那麼他們的來世當投生於兩種善趣:一是可能投生於天界,又或者投生在人間。他們未來的命運際遇,猶如有人身處極熱之中,兼復飢渴,忽遇陰涼之處,得冷泉水飲,此人雖然心中會這樣想:『我雖遇清涼冷水可以飲用,但仍不能徹底斷除我根本的飢渴。』

    雖然如此,但此人已經比其他的俗人有福報太多,也幸運太多,因為畢竟他們迫在眉睫的暑熱已盡,眼前的飢渴已除。

    同樣的道理,假設比丘或比丘尼能做到以上的修行,就算他們當生還不能解脫,但來世也會投生於兩種善趣:如果不是天界,就是人間。

    所以,比丘或比丘尼都應當精進修行,斷除心中的五種弊端垢穢,斷除心中的五種結使。就是這樣,諸比丘!當如是修行。」 

    這時,諸比丘聽聞佛陀所說的開示,都心生歡喜,並依法奉行。

原文/

增壹阿含514 
  聞如是: 
  一時,佛在舍衛國祇樹給孤獨園。 
  爾時,世尊告諸比丘: 
  「若比丘、比丘尼心五弊而不斷,不除心五結,彼比丘、比丘尼日夜於善法[]減而無增益。 
  云何心五弊而不斷?於是,比丘有狐疑心於如來所,亦不解脫,亦不入其正法,彼人心不在諷誦,是謂:斯比丘心弊不斷。 
  復次,比丘有疑心於正法,亦不解脫,亦不入其正法,彼人亦不諷誦,是謂:斯人心弊不斷。 
  復次,比丘有疑心於聖眾,亦不解脫,亦不施意向和合眾,亦復不在道品法中,是謂:斯比丘心弊不斷。 
  復次,比丘犯於禁戒,不自悔過,彼比丘已犯禁戒,不自改悔,亦不施心在道品之中,是謂:斯比丘心弊不斷。 
  復次,比丘心意不定而修梵行:『我以此梵行之德生於天上若諸神祇。』然,彼比丘以此心行修於梵行,心不專在道品之中,心已不在道品之中,是謂:心弊不斷。 
  如是比丘心五弊不斷。 
  云何比丘[]五結不斷?於是,比丘懈怠不求方便。彼比丘已有懈怠不求方便,是謂:斯比丘心結不斷。 
  復次,比丘恆喜多妄,貪在眠寐。彼比丘以喜多妄,貪在眠寐,是謂:斯比丘第二心結不斷。 
  復次,比丘意不定,恆喜多亂。彼比丘心已亂不定,是謂:比丘第三心結不斷。 
  復次,比丘根門不定。彼比丘已根門不定,是謂:比丘第四心結不斷。 
  復次,比丘!恆喜在市,不在靜處,是謂:比丘第五心結不斷。 
  若比丘、比丘尼有此五心弊、五心結不斷,彼比丘、比丘尼晝夜之中善法斷絕,無有增益,猶如雞子若八、[若十、]若十二,不隨時覆蔭,不隨𣭀(),不隨時將護,彼雞雖生此念:『使我雞子得全,無他。』然,此雞子終不安隱,所以然者,皆由不隨時將護之所致,後復斷壞,不成其子。此亦如是,若比丘、比丘尼五心結不斷,五心弊不除,晝夜之中於善法減,無有增益。 
  若復比丘、比丘尼五心結斷,五心弊除,晝夜之中善法增益,無有損減,猶如雞子若八、[若十、]若十二,隨時將護,隨時育養,隨時蔭覆,彼雞雖生斯念:『使我雞子全不成就。』然,彼雞子自然成就,安隱無為,所以然者,隨時長養,令得無為,時,諸雞子尋得出外。此亦如是,若比丘、比丘尼五心弊斷,五心結除,彼比丘、比丘尼於長夜之中善法增益,無有損減。 
  是故,比丘、若比丘尼當施設心無有猶豫狐疑於佛[、猶豫狐疑於法]、猶豫狐疑於眾,具足於戒律,心意專正,無有錯亂,亦不興意希望餘法,亦不僥倖修梵行:『我當以此行法作天人身,神妙尊豪。』若復有比丘、比丘尼無有狐疑猶豫於佛、法、聖眾,亦無犯戒,無所漏失,我今告汝,重囑累汝,彼比丘當趣二處:若生天上、若在人中,猶如人處極熱之中,兼復飢渴,遇得陰涼之處,得冷泉水飲,彼人雖生斯念:『我雖遇陰涼冷水飲之,猶不斷飢渴。』但彼人暑熱已盡,飢渴已除。此亦如是,若比丘、比丘尼無狐疑猶豫於如來所者,彼比丘便趣二處:若生天上、若處人中。若比丘、比丘尼當求方便,斷心五弊,除心五結。如是,諸比丘!當作是學。」 
  爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

巴利語經文
MN.16/(6) Cetokhilasuttaṃ 
   185. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– 
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. 
   “Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo appahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo appahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetokhilo appahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti. 
   186. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti. 
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. 
   187. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati. 
   “Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo pahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo pahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ catuttho cetokhilo pahīno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti. 
   188. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti. 
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti. 
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati. 
   189. “So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ussoḷhīyeva pañcamī. Sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya– ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. 
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 
   Cetokhilasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.