|
¥»¸g»P¡mÂøªü§t¸g¡n²Ä¤@¦Ê¡³¤»½g¤Î¤Ú§Q¸t¨å¡m¬ÛÀ³³¡¡n²Ä¤»½g¡B¡m¼W¤ä³¡¡n²Ä¤Q½gªº¸g¤å§¹¥þ¬Û¦P¡C¤º®e±Ôz¹¬¹Î¤¤¦³¤@¦W·M誺¤ñ¥C¤@ª½¤¤¶ËªÙ§Q¥±»P¥ØÞ¥³s¨â¦ì´LªÌªº¦WÁn¡A¬Æ¦ÜÁÙ¶]¨ì¦ò«e»z³´¥LÌ¡Cµ²ªG¡A³o¦W·M誺¤ñ¥C¥ß§Y¾D¨ü²{¥@´c³ø¡A¦º«á¼Y¤J½¬ªá¦aº»¡C·í¥ØÞ¥³s´LªÌ±o±x«á·Qn±Ï«×³o¦W¤ñ¥C¡A«K¥H¯«³q¨Ó¨ì¦aº»¡A¨S·Q¨ì³o¦W¤ñ¥C¦º©Ê¤£§ï¡A¤Ï¦Ó§ó¥[²`¥L¦b¦aº»¸ÌªºµhW¡C
¬Ô¨Ì¤TÄ_¤¤ªº¡u¬Ô¨Ì¹¬¡v¡A¬O¬Ô¨Ì¡u¤@¤Á¹¬¡vªº·N«ä¡A¦Ó¤£¬O¥u¬Ô¨Ì¬Y¤@¦ì´LªÌ©Î¤j®v¡C©Ò¥H¦ò§Ì¤l¤d¸U¤£n¥h¶C·´¥ô¦óªº´LªÌ©Î¹¬¹Î¡C
¥ô¦óªº´LªÌ»P¹¬¹Î¡AÁaµM¦bצ檺¬Ýªk©ÎÆ[©À¤W©¼¦¹¦³®í²§¤§³B¡A¦ý¥un¥L̨S¦³¥¢¥h¤ñ¥Cªº¨¥÷¡A´N¥NªíµÛ¹¬¦÷¡Aȱo¦b®a§Ì¤l¥h³»Â§¡B®¥·q¡B¨Ñ¾i!!
¦òªû»¡¹L:
¡uY¤H¬G¦k»y¡@¡@¹H¶V©ó¹êªk
¡@¤£Äß©ó«á¥@¡@¡@µL¦³´c¤£³y
¡@¹ç§]¼öÅK¤Y¡@¡@²rµK¿N¨¹M
¡@ ¤£¥H¯}§Ù¤f¡@¡@äü©¼«H¤ß¹¡v
¤W±ÔU»yªº·N«ä¬O»¡:¹ç¥i¤f§]¨`¼öªºÅK¤Y¡A³Q¯P¤õ¿N¹M¥þ¨¡A¤]¤d¸U¤£n¹ï¥L¤H°µ¥X¤£¹êªº¦ÃöG¡B·´Á½»P°°ÃÒ¡A¦]¬°³x¤@®É¤f§Öªº³oºØ´c¦æ·|¥O¦Û¤vªº¨Ó¥Í¤U¼Z¦aº»¡A¦Ó¦aº»¤§Wµ´«D¤HÃþªº»y¨¥©Ò¯à§Î®e¡A¤]µ´«D¤HÃþ©Ò¯à·Q¹³¡C
¤S¦òªû¦b¡mÂøªü§t¸g¡n²Ä¤@¦Ê¡³¤»½g¤¤»¡¹D:
¤Ò¤H¥Í¥@¡@¡@©ò¦b¤f¤¤¡@¡@¥Ñ¨ä´c¤f
¦Û±Ù¨ä¨¡@¡@À³ÆgªÌ·´¡@¡@À³·´ªÌÆg
¦p´µ´c¤H¡@¡@²×¤£¨£¼Ö¡@¡@{±ù°°Á½
©ó¦ò½å¸t¡@¡@{±ù¬°«¡@¡@¦Ê¤d¦aº»
®Éªü¯Bªû¡@¡@·´Á½½å¸t¡@¡@¤f·N´c¬G
¤J¦¹¦aº»
¤W±ÔU»yªº·N«ä¬O»¡:¤H¥Í¦b¥@¡A´c¤f´N¹³¤@¬`§Q©ò¡A¤f¥X´c¨¥ªÌ¡A³Ì«á¤@©w·|¬å¶Ë¦Û¤v¡CÀ³¸ÓnºÙÆgªº¤H«o·´Á½¥L¡AÀ³¸Ón·´Á½ªº¤H«o¤SºÙÆg¥L¡A¹³³o¼ËÄA˪º´c¤H¡A³Ì«á¥²±N¨£¤£¨ì¥ô¦óªº©¯ºÖ»P§Ö¼Ö¡C¹ï¦òªû¤Î¸t½å°µ¥X¤£¹êªº·´Á½¡A¬O¤@ºØ«ÜÄY«ªº´c·~¡A¦]¬°¤ßÃh´c·N¦Ó¤f¥X´c¨¥¡A¥²±N©ó¦Ê¤d§T¤¤¦b¦aº»ùبüW¡C
¡uÁ½¹¬¡v¬O«´c·~¡A¤£¦ý·|»Ùꤵ¥ÍµLªk¸Ñ²æ¡A¨Ó¥ÍµLªk¤É¤Ñ¡A¬Æ¦Ü·|¤U¼Z´c¹D©Î¦aº»¡A¹ê¦b·M·ö¡A¦ò§Ì¤l¤d¸U¤£¥i¥H¨¸Õªk¡AÄ@¥H¦¹¦@«j¤§¡C
¿ïĶ¦Û¡m¼W³üªü§t¸g¡n
³ì¥¿¤@¥Õ¸ÜĶ©ó¦è¤¸2015/8/28¹A¾ä¤C¤ë¤Q¤¤¤¤¸¸`¤KÃöÂN§Ù¤é
§Ú¬O³o¼ËÅ¥»Dªº:
¦³¤@¦¸¡A¦òªû¦í¦b¥j¦L«×ªºªÙ½Ã«°¬é¾ðµ¹©t¿W¶éªL¸Ì¡C
·í®É¡A¹¬¹Î¤¤¦³¤@¦ì¦W¥s£ªiÂ÷ªº¤ñ¥C¨Ó¨ì¬é¾ðµ¹©t¿W¶éªL¡A¥L¦V¦òªû³»Â§«á¡A«K§¤¦b¤@®Ç¡A»¡¹D¡G¡u¥@´L¡AªÙ§Q¥±¤Î¥ØÞ¥³s³o¨âÓ¤H³y¤F«Ü¦hªº´c·~¡C¡v
¦òªû°¨¤WÄUªý£ªiÂ÷¤ñ¥C¡G¡u§A¤d¸U¤£n³o¼Ë»¡¡A§A¨Ó§Ú³oÃäÀ³¸ÓÅw³ß¡AªÙ§Q¥±¤Î¥ØÞ¥³s¥L̨â¦ì¨Ã¨S¦³¥Ç¥ô¦óªº¿ù¡A¥Ḻq¤£¬°´c¡I¡v
¦ý£ªiÂ÷¤ñ¥C¤´°í«ù¤v¨£¡AÄ~Äò«ü±±ªÙ§Q¥±¤Î¥ØÞ¥³s¨â¦ì¤ñ¥C«Ü¨¸´c¡C
¥@´L§i¶D£ªiÂ÷¡G¡u§A¯u¬O·Mè¡A³ºµM¤£«H¦p¨Ó©Ò»¡ªº¸Ü¡AÁÙ¤@ª½¤f¥X´c¨¥«ü±±¥L̪º¤£¬O¡C§A¤µ¤Ñ³y¦¹´c¤f·~¡A¤£¤[´N·|¨ü¨ì´c³ø¡C¡v
ªGµM¡A£ªiÂ÷§¤¦b¦ì¤l¤Wªº®ÉÔ¡A¨Åé¥ß§Yªø¥X´c½H¡Aè¶}©l¦pªã¤l¯ëªº¤p²É¡AºCºCÅܦ¨¦p¤j¨§¤@¯ë¡A¶i¦Ó¹³J®ç¡AµM«á¦p¤â´x¯ë¤j¡A¨Ã¥B¬y¥XÁw¦å¡A´²µo¥|·¸ªº´c¯ä¡A³Ì«á¦º¤`¨Ã¼Y¤J½¬ªá¦aº»¡C
³o®É¡A¥ØÞ¥³s´LªÌÅ¥¨ì£ªiÂ÷¤ñ¥C¦º¤`ªº®ø®§¡A»°¨ìºëªÙ¡A¦V¦òªû½Ð¥Ü£ªiÂ÷¤ñ¥C¦p¤µ§ë¥Í¦ó³B¡H
¡u¥L¤w¼Z¤J½¬ªá¦aº»¤§¤¤¡C¡v
¡u¨º§Ú¨ì¦aº»¥h¶}¾É«×¤Æ¥L¡C¡v
¡u¥ØÞ¥³s¡A§A¤£n¥h!¡v
¦ý¥ØÞ¥³s´LªÌ¤´°í«ùn¥h¶}¾É£ªiÂ÷¡C
¦òªû«KÀqµM¤£§@¦^À³¡C
¥ØÞ¥³s´LªÌ«K¬I®i¯«³q¡A³¼¨è¶¡¨Ó¨ì½¬ªá¤j¦aº»¤¤¡C¥L¬Ý¨ì£ªiÂ÷¤ñ¥Cªº¨Åé³Q¦aº»ªººµºµ·~¤õµI¿N¡A¤S¦³¤W¦ÊÀY¤û¥¿¦b²p¨í¥Lªº¦ÞÀY¡C
©ó¬O¡A¥ØÞ¥³s´LªÌ¦b¦aº»ªº¤WªÅµ²Ûö³l§¤¡A³ê¿ô£ªiÂ÷¡A£ªiÂ÷¿ô¨Ó©ïÀY¬Ý¨Ã°Ý¡G¡u§A¬O½Ö¡H¡v
¡u§Ú¬OÄÀ{¦È¥§¦òªº§Ì¤l¥ØÞ¥³s¡C¡v
¨S·Q¨ì£ªiÂ÷¤@Å¥¡A³ºµM»¡¡G¡u´Nºâ§Ú¤µ¤Ñ¼Y¤J¦aº»¡A¤]µ´¤£«á®¬¥ý«e»¡¹Lªº¸Ü!¡v
®£©Æªº¬O¡A¸Ü¤~¤@»¡§¹¡A¥ß§Y¥X²{¤dÀY¥H¤Wªº¤û¶]¨Ó²p¨í¥Lªº¦ÞÀY¡C
¥ØÞ¥³s´LªÌ¬Ý¨ì³oÓ®£©Æªº´º¶H¡A¤ß¤¤«Ü·P´n¡A¥u¦n§@½}Â÷¶}¡A¦^¨ì¤H¶¡¡C
¥ØÞ¥³s´LªÌ¦V¦òªû³»Â§«á¡A±N¦aº»¤¤©Òµo¥Íªº¸g¹L¸[§i¦òªû¡A¦òªû»¡¡G¡u§Ú¤§«e¤£¬O¤w¸g´£¿ô¹L§A¡A¤£n¥h¨£³oÓ´c¤H¡C¡v
³o®É¡A¥@´L«K»¡¤F¥H¤UªºÔU»y¡G
¡u¤Ò¤h¤§¥Í¡A©ò¦b¤f¤¤¡A©Ò¥H±Ù¨¡C
¡@¥Ñ¨ä´c¨¥¡A©¼®§§Ú®§¡A¦¹¤Gѵ½¡C
¡@¤w³y´c¦æ¡A´µ¼Z´c½ì¡A¦¹¬°³Ì´c¡C
¡@¦³ºÉµLºÉ¡A¦V¦p¨Ó´c¡A¦¹ªÌ³Ì«¡C
¡@¤@¸U¤T¤d¡A¤»¤@¦Çº»¡AÁ½¸t¼Z©¼¡A
¨¤f©Ò³y¡C¡v
¥@´L§i¶D½Ñ¤ñ¥C¡A·í¾Ç¤TºØªk¡A¦¨´Nצæ¡G¡u¨¦æµ½¡B¤f¦æµ½¡B·N¦æµ½¡C¡v
¤ñ¥CÌÅ¥»D¦òªûªº±Ð»£«á¡A¬Ò¤ß¥ÍÅw³ß¡A¨Ã¨Ìªk©^¦æ¡C
ì¤å/
¼W³üªü§t21«~5¸g
»D¦p¬O¡G
¡@¡@¤@®É¡A¦ò¦bªÙ½Ã°ê¬é¾ðµ¹©t¿W¶é¡C
¡@¡@º¸®É¡A£ªiÂ÷¤ñ¥C¦Ü¥@´L©Ò¡AÀY±Â§¨¬¡A¦b¤@±§¤¡Cº¸®É¡A©¼¤ñ¥C¥Õ¥@´L¤ê¡G
¡@¡@¡u¦¹ªÙ§Q¥±¡B¥ØÙa³s¤ñ¥C©Ò¦æ¬Æ´c¡A³y½Ñ´c¦æ¡C¡v
¡@¡@¥@´L§i¤ê¡G
¡@¡@¡u¤Å§@¬O»y¡C¦¼µoÅw³ß¤ß©ó¦p¨Ó©Ò¡AªÙ§Q¥±¡B¥ØÙa³s¤ñ¥C©Ò¦æ¯Âµ½¡AµL¦³½Ñ´c¡C¡v
¡@¡@¬O®É¡A£ªiÂ÷¤ñ¥C¦A¤T¥Õ¥@´L¤ê¡G
¡@¡@¡u¦p¨Ó©Ò»¡¸ÛµLµê¦k¡AµM¡AªÙ§Q¥±¡B¥ØÙa³s¤ñ¥C©Ò¦æ¬Æ´c¡AµL¦³µ½¥»¡C¡v
¡@¡@¥@´L§i¤ê¡G
¡@¡@¡u¦¼¬O·M¤H¡A¤£«H¦p¨Ó¤§©Ò»¡¥G¡H¤è¨¥¡G¡yªÙ§Q¥±¡B¥ØÙa³s¤ñ¥C©Ò¦æ¬Æ´c¡C¡z¦¼¤µ³y¦¹´c¦æ¡A«á¨ü³ø¤£¤[¡C¡v
¡@¡@º¸®É¡A©¼¤ñ¥C§Y©ó{§¤}[®y]¤W¨¥Í´c½H¡A¤j¦pªã¤l¡AÂà¦p¤j¨§¡Aº¥¦pªü¼¯°ÇªG¡Aµy¦pJ®ç¡A¹E¦p¦X´x¡AÁw¦å¬y{¶h}[·¸]¡A¨Ãa©R²×¡A¥Í½¬µØ¦aº»¤¤¡C
¡@¡@¬O®É¡A´LªÌ¤j¥ØÙa³s»D£ªiÂ÷©R²×¡A«K¦Ü¥@´L©Ò¡AÀY±Â§¨¬¡A¦b¤@±§¤¡C{´µ¶·}[¶·ªØ]°h§¤¡A¥Õ¥@´L¤ê¡G
¡@¡@¡u£ªiÂ÷¤ñ¥C¬°¥Í¦ó³B¡H¡v
¡@¡@¥@´L§i¤ê¡G
¡@¡@¡u©¼©R²×ªÌ¥Í½¬µØ¦aº»¤¤¡C¡v
¡@¡@¬O®É¡A¥Ø³s¥Õ¥@´L¤ê¡G
¡@¡@¡u§Ú¤µ±ý©¹¦Ü©¼¦aº»¡A±Ð¤Æ©¼¤H¡C¡v
¡@¡@¥@´L§i¤ê¡G¡u¥Ø³s¡I¤£¶·©¹©¼¡C¡v
¡@¡@¥Ø³s´_«¥Õ¥@´L¤ê¡G
¡@¡@¡u±ý©¹¦Ü©¼¦aº»¤¤¡A±Ð¤Æ©¼¤H¡C¡v
¡@¡@º¸®É¡A¥@´L¥çÀqµM¤£¹ï¡C
¡@¡@¬O®É¡A´LªÌ¤j¥ØÙa³s¦p¤O¤h©}{¥Ó}[¦ù]Áu³¼¡A±qªÙ½Ã¨S¤£²{¡A«K¦Ü½¬µØ¤j¦aº»¤¤¡C·íº¸®É¡A£ªiÂ÷¤ñ¥C¨Åé¤õµM¡A¤S¦³¦ÊÀY¤û¡A¥H²p¨ä¦Þ¡C
¡@¡@º¸®É¡A´LªÌ¤j¥ØÙa³s¦bµêªÅ¤¤µ²Ûö³l§¤¡A¼u«ü§i©¼¤ñ¥C¡C
¡@¡@©¼¤ñ¥C§Y¥õ°Ý¤ê¡G¡u¦¼¬O¦ó¤H¡H¡v
¡@¡@¥ØÙa³s³ø¤ê¡G
¡@¡@¡u£ªiÂ÷¡I§Ú¬OÄÀ{¤å¦ò§Ì¤l¡A¦r¥ØÙa³s¡A©m©ë§Qªû¡C¡v
¡@¡@¬O®É¡A¤ñ¥C¨£¥Ø³s¤w¡A¦R¦¹´c¨¥¡G
¡@¡@¡u§Ú¤µ¼Z¦¹´c½ì¡AµS¤£§K¦¼«e¥G¡H¡v
¡@¡@»¡¦¹»y°W¡A§Y¨ä®É¥H¦³¤dÀY¤û¥H²p¨ä¦Þ¡C
¡@¡@¥Ø³s¨£¤w¡A¿¼W·TÑ¥¡A¥ÍÅÜ®¬¤ß¡A§Y©ó©¼¨S¡AÁ٦ܪٽðê¦Ü¥@´L©Ò¡AÀY±Â§¨¬¡A¦b¤@±¦í¡Cº¸®É¡A¥Ø³s¥H¦¹¦]½t¨ã¥Õ¥@´L¡C
¡@¡@¥@´L§i¤ê¡G
¡@¡@¡u§Ú«e»y¦¼¡A¤£¶·¦Ü©¼¨£¦¹´c¤H¡C¡v
¡@¡@º¸®É¡A¥@´L«K»¡¦¹ÔU¡G
¡@¡@¡u¤Ò¤h¤§¥Í¡A©ò¦b¤f¤¤¡A©Ò¥H±Ù¨¡A¥Ñ¨ä´c¨¥¡A©¼®§§Ú®§¡A¦¹¤Gѵ½¡C
¡@¡@¡@¤w³y´c¦æ¡A´µ¼Z´c½ì¡A¦¹¬°³Ì´c¡A¦³ºÉµLºÉ¡A¦V¦p¨Ó´c¡A¦¹ªÌ³Ì«¡C
¡@¡@¡@¤@¸U¤T¤d¡A¤»¤@¦Çº»¡AÁ½¸t¼Z©¼¡A¨¤f©Ò³y¡C¡v
¡@¡@º¸®É¡A¥@´L§i½Ñ¤ñ¥C¡G
¡@¡@¡u·í¾Ç¤Tªk¡A¦¨´N¨ä¦æ¡A¤ª¦ó¬°¤T¡H¨¦æµ½¡B¤f¦æµ½¡B·N¦æµ½¡C¦p¬O¡A¤ñ¥C¡I·í§@¬O¾Ç¡C¡v
¡@¡@º¸®É¡A½Ñ¤ñ¥C»D¦ò©Ò»¡¡AÅw³ß©^¦æ¡C
¤Ú§Q»y¸g¤å
SN.6.10/(10). Kokālikasuttaṃ
¡@¡@
181. Sāvatthinidānaṃ Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§pāpicchā, bhante,
sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. Evaṃ vutte, bhagavā
kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca¡V ¡§mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ, kokālika,
avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā
sāriputtamoggallānā¡¨ti. Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V
¡§kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva
bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. Dutiyampi kho
bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca¡V ¡§mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ,
kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā
sāriputtamoggallānā¡¨ti. Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V
¡§kiñcāpi ¡Kpe¡K icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ
bhikkhuṃ etadavoca¡V ¡§mā hevaṃ ¡Kpe¡K pesalā sāriputtamoggallānā¡¨ti.
¡@¡@
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi
pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ,
muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṃ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo
ahesuṃ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā
āmalakamattiyo ahesuṃ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṃ,
beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ, billamattiyo hutvā
pabhijjiṃsu. Pubbañca lohitañca pagghariṃsu. Atha kho kokāliko bhikkhu
teneva ābādhena kālamakāsi Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ
upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.
¡@¡@
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati
bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca,
bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu
cittaṃ āghātetvā¡¨ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
¡@¡@
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi¡V ¡§imaṃ, bhikkhave,
rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ
etadavoca¡V ¡¥kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante,
kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ
āghātetvā¡¦ti. Idamavoca, bhikkhave brahmā sahampati, idaṃ vatvā maṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī¡¨ti.
¡@¡@
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kīvadīghaṃ nu kho,
bhante, padume niraye āyuppamāṇan¡¨ti? ¡§Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye
āyuppamāṇaṃ. Taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ¡V ettakāni vassāni iti vā, ettakāni
vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni
vassasatasahassāni iti vā¡¨ti. ¡§Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātun¡¨ti? ¡§Sakkā
bhikkhū¡¨ti bhagavā avoca ¡V
¡@¡@
¡§Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso
vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya; khippataraṃ
kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena
parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi,
bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu,
vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati
ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā,
evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko
kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko
nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo.
Seyyathāpi bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume
pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ
āghātetvā¡¨ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca
satthā¡V
¡@¡@
¡§Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe.
¡@¡@
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
¡@¡@
¡§Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
¡@¡@
Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
¡@¡@
¡§Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo.
¡@¡@
Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantaro kali.
¡@¡@ Yo
sugatesu manaṃ padosaye.
¡@¡@
¡§Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
¡@¡@
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan¡¨ti.
¡@¡@
Paṭhamo vaggo.
¡@¡@
Tassuddānaṃ¡V
¡@¡@
Āyācanaṃ gāravo brahmadevo, bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi.
¡@¡@
Pamādakokālikatissako ca, turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.
AN.10.89/9. Kokālikasuttaṃ
¡@¡@
89. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko
bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā,
pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. ¡§Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika!
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā
sāriputtamoggallānā¡¨ti.
¡@¡@
Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kiñcāpi me, bhante,
bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā,
pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. ¡§Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika!
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā
sāriputtamoggallānā¡¨ti.
¡@¡@
Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kiñcāpi me, bhante,
bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā,
pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā¡¨ti. ¡§Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika!
Pasādehi, kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā
sāriputtamoggallānā¡¨ti.
¡@¡@
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi
pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ,
muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṃ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo
ahesuṃ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā
āmalakamattiyo ahesuṃ, āmalakamattiyo hutvā (tiṇḍukamattiyo ahesuṃ,
tiṇḍukamattiyo hutvā,) beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṃ, beḷuvasalāṭukamattiyo
hutvā billamattiyo ahesuṃ, billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu, pubbañca
lohitañca pagghariṃsu. So sudaṃ kadalipattesu seti macchova visagilito.
¡@¡@
Atha kho turū paccekabrahmā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā vehāse ṭhatvā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca¡V ¡§pasādehi,
kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā¡¨ti. ¡§Kosi
tvaṃ, āvuso¡¨ti? ¡§Ahaṃ turū paccekabrahmā¡¨ti. ¡§Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā
anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa yāvañca te idaṃ
aparaddhan¡¨ti.
¡@¡@
Atha kho turū paccekabrahmā kokālikaṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi¡V
¡@¡@
¡§Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;
¡@¡@
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
¡@¡@
¡§Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
¡@¡@
Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
¡@¡@
¡§Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;
¡@¡@
Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahattaro kali.
¡@¡@ Yo
sugatesu manaṃ padūsaye.
¡@¡@
¡§Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
¡@¡@
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan¡¨ti.
¡@¡@
Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko
bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajjati sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.
¡@¡@
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati
bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kokāliko, bhante bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca,
bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu
cittaṃ āghātetvā¡¨ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
¡@¡@
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi¡V ¡§imaṃ, bhikkhave,
rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ
etadavoca¡V ¡¥kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante,
kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ
āghātetvā¡¦ti. Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā maṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī¡¨ti.
¡@¡@
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca¡V ¡§kīva dīghaṃ nu kho,
bhante, padume niraye āyuppamāṇan¡¨ti? ¡§Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye
āyuppamāṇaṃ. Na taṃ sukaraṃ saṅkhātuṃ¡V ¡¥ettakāni vassānīti vā ettakāni
vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti
vā¡¦¡¨ti.
¡@¡@
¡§Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātun¡¨ti? ¡§Sakkā, bhikkhū,¡¨ti bhagavā avoca¡V
¡§seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho tato puriso
vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya Khippataraṃ kho
so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ
pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu,
vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati
nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā
nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā,
evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko
kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko
nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako
nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko
nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo.
Padumaṃ kho pana, bhikkhu, nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno
sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā¡¨ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna
sugato athāparaṃ etadavoca satthā¡V
¡@¡@
¡§Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe.
¡@¡@
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
¡@¡@
¡§Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
¡@¡@
Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
¡@¡@
¡§Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;
¡@¡@
Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahattaro kali.
¡@¡@ Yo
sugatesu manaṃ padūsaye.
¡@¡@
¡§Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
¡@¡@
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan¡¨ti. Navamaṃ.
¡@
|
¡@ |