本經與巴利語聖典《長部》第91經文的內容完全相同。

      首陀會天(suddhāvāsehi devehi, suddhāvāsā devā)也就是五淨居天,又名五不還天,是三果阿那含聖者(持最後身)所居住的地方。此天界位於色界第四禪天上方,共五層。

    為什麼叫做不還天?那是因為此天的天神死後不會再退還到較低的色界天或欲界的塵世,故名為「不還」。此天界唯有證三果的聖者才有資格居住,而一般初果、二果、凡夫、乃至外道都無法投生於此天,他們最後的結局一定是在此天中解脫涅槃。而過去、現在、未來所有的菩薩都一定是在人間成佛,所以是絕不可能投生在淨居天。

    本經中的首陀會天在菩薩還是少年的時候,曾引導菩薩遊歷四城門,讓菩薩親眼目睹「生」、「老」、「病」、「死」,迨菩薩成佛以後,還曾大力護持三寶,可以說是佛教很重要的護法神。這都是因為佛陀在過去生還是菩薩的時候,與這位天神的前生有著深厚的因緣,他們彼此是交情深厚的好朋友,也是同修道友。這位天神在上一尊迦葉波佛的時代,曾是一名製造陶瓦師的兒子,名叫難提波羅(Ghaṭikāra),中譯為護喜。在那一世,難提波羅雖貧窮,但他對三寶有堅固的信心,他照顧年邁且雙眼失明的父母,持守五戒清淨,並已證三果,死後投生到淨居天(參見《中阿含經》第63經之《難提波羅經》;巴利聖典《中部》第81經之《Ghaṭikārasuttaṃ》;)。當菩薩在今生成佛以後,他依然從天界下凡到人間大力協助他前生的好友 悉達多喬達摩成佛乃至弘法。

    由於過去、現在、未來所有的菩薩都一定是在人間成佛,絕不可能投生在淨居天。所以本經是佛陀回憶起自己在過去無數世的輪迴中,都未曾投生到首陀會天,想親自去走一遭看一看,並在那層的天界裡遇到許多的天神自述自己是在過去的某一尊佛前證三果的經過。

選譯節錄自《長阿含經》

喬正一白話譯於西元2015/5/11農曆二十三日之八關齋戒日

修訂於西元2021/4/26農曆三月十五日布薩八關齋戒日

    當世尊剛剛成佛沒多久,本來是打算不想對世人說法,因為佛法尊貴無比,而世人的價值觀往往顛倒、荒唐、混亂,佛陀憐憫愚癡的俗人會因為謗法而下墮惡道,故而生起不想說法的念頭。

    但就在那個時候,大梵天王立刻感應到世尊的想法,故而下凡勸請世尊轉法輪。

    世尊被大梵天王說動了,於是走出山林,開始走入紅塵轉動法輪。

    世尊最初度化了跟隨他一起在山林裡苦修的五位比丘,接著陸續度化了許多人。就這樣,佛陀的弟子人數開始迅速增加,僧團於焉正式成立。

    當時,在古印度的槃頭城中就有十六萬八千位大比丘。又因為僧團成立之初,世尊尚未制定戒律,故而僧團中的提舍比丘與騫茶比丘等於大眾前施展神通,飛昇到虛空中,變出身出水火等不可思議的神變,藉此為大眾說微妙法。

    有一天,如來心中暗想:「現在城內已有十六萬八千位比丘,他們應該開始遊行,而且應該分開各自行動,不應兩人結伴同行。到了第六年,他們回到城內集合,到那個時候我再為大家說具足戒。」

    首陀會天立刻知悉如來的心意,就像是一位大力士屈伸手臂那麼短暫的瞬間,從淨居天中消失,瞬間移動,忽然出現在佛陀的面前。

    他跪在地上,額頭觸地,頂禮佛足,然後起身站在一旁。過了一會,他對佛陀說:「是的,世尊!槃頭城內的比丘真的很多,他們的確應該分開各自向四方到處遊行。經過六年後,回到此城集合,屆時您再跟他們說具足戒。這期間我一定會暗中保護眾比丘,令大家在四事供養方面都無所缺乏,讓大家都能很順利地得到供養。」

    如來聽到這位天神的承諾,便以默然的方式表示同意。

    首陀會天見佛陀默然許可,便頂禮佛足,忽然消失不見,回到天上。就在首陀會天離開不久,佛陀要諸比丘各自行動,六年後再回到城裡集合,屆時會說具足戒。於是諸比丘各自執持衣鉢,禮佛後而離去。

    這時,佛陀頌出以下的偈語:「佛悉無亂眾,無欲無戀著;威如金翅鳥,如鶴捨空池。」

    上面的偈語意思是阿羅漢應該要像鳥鶴一般四處飛行,不對某一座池塘生起貪愛、依戀與情感執著。

    就這樣經過了一年,首陀會天又下凡來到人間去提醒諸比丘:「你們遊行已過了一年,還剩下五年。請你們記得與世尊的六年之約,到時候要回到城中去聽佛說戒。」

    韶光荏苒,終於到了第六年。首陀會天又下凡來到人間去提醒諸比丘:『六年已滿,當回到城中去聽佛說戒囉!

    諸比丘聽到天神的提醒,便攝持衣鉢,趕緊動身回到槃頭城中,大家在鹿野苑集合,一起對佛陀頂禮。

    這時,佛陀頌出以下的偈語:「如象善調,隨意所之;大眾如是,隨教而還。」

    如來在大眾前以神通飛昇到空中,結跏趺坐,開始講說戒經:「忍辱為第一,佛說涅槃最;不以除鬚髮,害他為沙門。」

    當時,首陀會天在佛陀不遠之處,誦出以下的偈頌:

    「如來大智,微妙獨尊,止觀具足,成最正覺。
   愍群生故,在世成道,以四真諦,為聲聞說。
   苦與苦因,滅苦之諦,賢聖八道,到安隱處。
     毘婆尸佛,出現于世,在大眾中,如日光曜。」

    當首陀會天神說完此偈後,便忽然消失不見。

    這時,世尊告訴諸比丘:「我曾想起有一次在羅閱城的耆闍崛山中,當時我想到成佛以前當菩薩的時候,六道中我幾乎都投生過,但獨漏一處我沒去過,那裡就是首陀會天。這是因為首陀會天(suddhāvāsehi devehi, suddhāvāsā devā)也就是五淨居天,又名五不還天,是三果阿那含聖者(持最後身)所居住的地方。而過去、現在、未來所有的菩薩都一定是在人間成佛,所以絕不可能投生在淨居天。

    比丘!當時我便想去淨居天走一遭,我便如一位壯士屈伸手臂的瞬間,於人間消失,瞬間移動,出現在首陀會天中。

    當時,那裡的諸天神看見我來造訪,都紛紛前來向我頂禮。

    有的天神自我介紹:『我們皆是毘婆尸如來的弟子,我們都是在那一尊佛陀前證三果,死後投生於此。』。

    有的自我介紹說是尸棄佛的弟子;……有的說是毘舍婆佛的弟子……;有的說是拘樓孫佛的弟子……;有的說是拘那含牟尼佛的弟子……;有的說是迦葉佛的弟子……;還有的是我釋迦牟尼佛的弟子。 」

    這時,佛陀頌出以下的偈語:

    「譬如力士,屈伸臂頃,我以神足,至無造天。
   第七大仙,降伏二魔,無熱無見,叉手敬禮。
   如晝度樹,釋師遠聞,相好具足,到善見天。
   猶如蓮華,水所不著,世尊無染,至大善見。
   如日初出,淨無塵翳,明若秋月,詣一究竟。
   此五居處,眾生行淨,心淨故來,詣無煩惱。
   淨心而來,為佛弟子,捨離染取,樂於無取。
   見法決定,毘婆尸子,淨心善來!詣大仙人,
   尸棄佛子,無垢無為,以淨心來,詣離有尊。
   毘沙婆子,諸根具足,淨心詣我,如日照空。
   拘樓孫子,捨離諸欲,淨心詣我,妙光焰盛。
   拘那含子,無垢無為,淨心詣我,光如月滿。
   迦葉弟子,諸根具足,淨心詣我,如北天念,
   不亂大仙,神足第一,以堅固心,為佛弟子。
   淨心而來,為佛弟子,禮敬如來,具啟人尊。
   所生成道,名姓種族,知見深法,成無上道。
   比丘靜處,離于塵垢,精勤不懈,斷諸有結。
     此是諸佛,本末因緣,釋迦如來,之所演說。」

    當佛陀說完以後,諸比丘都心生歡喜,並依法奉行。

原文/

    爾時,槃頭城有十六萬八千大比丘眾,提舍比丘、騫茶比丘於大眾中上昇虛空,身出水火,現諸神變,而為大眾說微妙法。爾時,如來默自念言:『今此城內乃有十六萬八千大比丘眾,宜遣遊行,各{}[一一?]人俱在在處處,至於六年,還來城內說具足戒。』

時,首陀會天知如來心,譬如力士屈伸臂頃,從彼天沒,忽然至此,於世尊前,頭面禮足,却住一面,須臾白佛言:『如是,世尊!此槃頭城內比丘眾多,宜各分布,處處遊行,至於六年,乃還此城,說具足戒,我當擁護,令無伺求得其便者。』爾時,如來聞此天語,默然可之。
  時,首陀會天見佛默然許可,即禮佛足,忽然不現,還至天上。其去未久,佛告諸比丘:『今此城內,比丘眾多,宜各分布,遊行教化,至六年已,還集說戒。』時,諸比丘受佛教已,執持衣鉢,禮佛而去。」
  佛時頌曰:
  「佛悉無亂眾,無欲無戀著,威如金翅鳥,如鶴捨空池。
  時,首陀會天於一年後告諸比丘:『汝等遊行已過一年,餘有五年,汝等當知:訖六年已,還城說戒。』如是,至于六年,天復告言:『六年已滿,當還說戒。』時,諸比丘聞天語已,攝持衣鉢,還槃頭城,至鹿野苑毘婆尸佛所,頭面禮足,却坐一面。」
  佛時頌曰:
  「如象善調,隨意所之,大眾如是,隨教而還。」
  爾時,如來於大眾前上昇虛空,結加()趺坐,講說戒經:
  「忍辱為第一,佛說涅槃最,不以除鬚髮,害他為沙門。」
  時,首陀會天去佛不遠,以偈頌曰:
  「如來大智,微妙獨尊,止觀具足,成最正覺。
   愍群生故,在世成道,以四真諦,為聲聞說。
   苦與苦因,滅苦之諦,賢聖八道,到安隱處。
   毘婆尸佛,出現于世,在大眾中,如日光曜。」
  說此偈已,忽然不現。

爾時,世尊告諸比丘:
  「我自思念:『昔一時於羅閱城耆闍崛山,時,生是念:「我所生處,無所不遍,唯除首陀會天,設生彼天,則不還此。」』我時,比丘!復生是念:『我欲至無造天上。』時,我如壯士屈伸臂頃,於此間沒,現於彼天。時,彼諸天見我至彼,頭面作禮,於一面立,而白我言:『我等皆是毘婆尸如來弟子,從彼佛化,故來生此。』具說彼佛因緣本末。又尸棄佛……{}[]婆佛……拘樓孫佛……拘那含佛……迦葉佛……『釋迦牟尼佛皆是我師,我從受化,故來生此。』亦說諸佛因緣本末。至生阿迦尼吒諸天,亦復如是。」
  佛時頌曰:
  「譬如力士,屈伸臂頃,我以神足,至無造天。
   第七大仙,降伏二魔,無熱無見,叉手敬禮。
   如晝度樹,釋師遠聞,相好具足,到善見天。
   猶如蓮華,水所不著,世尊無染,至大善見。
   如日初出,淨無塵翳,明若秋月,詣一究竟。
   此五居處,眾生{}[]淨,心淨故來,詣無煩惱。
   淨心而來,為佛弟子,捨離染取,樂於無取。
   見法決定,毘婆尸子,淨心善來!詣大仙人,
   尸棄佛子,無垢無為,以淨心來,詣離有尊。
   毘沙婆子,諸根具足,淨心詣我,如日照空。
   拘樓孫子,捨離諸欲,淨心詣我,妙光焰盛。
   拘那含子,無垢無為,淨心詣我,光如月滿。
   迦葉弟子,諸根具足,淨心詣我,如北天念,
   不亂大仙,神足第一,以堅固心,為佛弟子。
   淨心而來,為佛弟子,禮敬如來,具啟人尊。
   所生成道,名姓種族,知見深法,成無上道。
   比丘靜處,離于塵垢,精勤不懈,斷諸有結。
   此是諸佛,本末因緣,釋迦如來,之所演說。」
  佛說此大因緣經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

巴利語經文

91. “Ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– ‘na kho so sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi. Yaṃnūnāhaṃ yena suddhāvāsā devā tenupasaṅkameyyan’ti. Atha khvāhaṃ, bhikkhave, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva ukkaṭṭhāyaṃ subhagavane sālarājamūle antarahito avihesu devesu pāturahosiṃ Tasmiṃ, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘ito so, mārisā, ekanavutikappe yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ rājadhānī ahosi. Vipassissa, mārisā bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi evaṃ pabbajjā evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ, mārisā, vipassimhi bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā’ti …pe…
   “Tasmiṃyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘imasmiṃyeva kho, mārisā, bhaddakappe bhagavā etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. Bhagavā, mārisā, khattiyo jātiyā khattiyakule uppanno. Bhagavā, mārisā, gotamo gottena. Bhagavato, mārisā, appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo. Bhagavā, mārisā, assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato, mārisā, sāriputtamoggallānaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ Bhagavato, mārisā, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Bhagavato, mārisā, ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Bhagavato, mārisā, ānando nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Bhagavato, mārisā, suddhodano nāma rājā pitā ahosi. Māyā nāma devī mātā ahosi janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṃ rājadhānī ahosi. Bhagavato, mārisā, evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi evaṃ pabbajjā evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ, mārisā, bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā’ti.
   92. “Atha khvāhaṃ, bhikkhave, avihehi devehi saddhiṃ yena atappā devā tenupasaṅkamiṃ …pe… atha khvāhaṃ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi saddhiṃ yena sudassā devā tenupasaṅkamiṃ. Atha khvāhaṃ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi saddhiṃ yena sudassī devā tenupasaṅkamiṃ. Atha khvāhaṃ, bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi sudassīhi ca devehi saddhiṃ yena akaniṭṭhā devā tenupasaṅkamiṃ. Tasmiṃ, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu
   “Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘ito so, mārisā, ekanavutikappe yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi. Khattiyakule udapādi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī, mārisā, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi bandhumatī nāma devī mātā ahosi janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ rājadhānī ahosi. Vipassissa, mārisā, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi evaṃ pabbajjā evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ, mārisā, vipassimhi bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā’ti. Tasmiṃyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘ito so, mārisā, ekatiṃse kappe yaṃ sikhī bhagavā …pe… te mayaṃ, mārisā, sikhimhi bhagavati tasmiññeva kho mārisā, ekatiṃse kappe yaṃ vessabhū bhagavā …pe… te mayaṃ, mārisā, vessabhumhi bhagavati …pe… imasmiṃyeva kho, mārisā, bhaddakappe kakusandho koṇāgamano kassapo bhagavā …pe… te mayaṃ, mārisā, kakusandhamhi koṇāgamanamhi kassapamhi bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā’ti.
   93. “Tasmiṃyeva kho, bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘imasmiṃyeva kho, mārisā, bhaddakappe bhagavā etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. Bhagavā, mārisā, khattiyo jātiyā, khattiyakule uppanno. Bhagavā, mārisā, gotamo gottena. Bhagavato, mārisā, appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo. Bhagavā, mārisā, assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato, mārisā, sāriputtamoggallānaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Bhagavato mārisā, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Bhagavato, mārisā, ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Bhagavato, mārisā, ānando nāma bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko ahosi. Bhagavato, mārisā, suddhodano nāma rājā pitā ahosi. Māyā nāma devī mātā ahosi janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṃ rājadhānī ahosi. Bhagavato, mārisā, evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ, evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ, mārisā, bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā’ti.
   94. “Iti kho, bhikkhave, tathāgatassevesā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati ‘evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ’ itipi. ‘Evaṃnāmā evaṃgottā evaṃsīlā evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ’ itipīti.
   “Devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesuṃ, yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati ‘evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ’ itipi. ‘Evaṃnāmā evaṃgottā evaṃsīlā evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ’ itipī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Mahāpadānasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.