¥»¸g»P¡m¼W³üªü§t¸g¡n²Ä43«~7²Ä¸g¡B¡m¼¯¶F¹¬¬é«ß ¡n¡B¤Ú§Q¸t¨å¡mªø³¡¡n²Ä2¸g¡mSāmaññaphalasuttaṃ¡nµ¥¸g¤åªº¤º®e§¹¥þ¬Û¦P¡C
³o¬O¤@½g«D±`·P¤Hªº¸g¤å¡AªüìG¥@¤ýÁÙ¬O¤Ó¤lªº®ÉÔ¡A¬°¤F¿y¦ì¡A±þ®`¤F¦Û¤vªº¤÷¿Ë¡A³o¬O¤@¶µ¤Ñ¦a¤£®eªº°fÛ´c¦æ¡A®Ú¾Ú¦ò±Ðªº»¡ªk¡A³oºØ´c¦æ¨Ó¥@¤@©w·|¼Z¤JµL¶¡¦aº»¡A¨S±o°Ó¶q¡C
ªüìG¥@¤ýµn°ò«á¨Ã¤£§Ö¼Ö¡A¥L«D±`ªº«á®¬¡A¤º¤ß¹¡¨ü¸o´c·Pªº°Ù¾½¡A±Þ©]¤£±o¦w¹ç¡C¥L·¥¤O´M¨D¼¢ÂÇ»P±ÏÅ«¡A«o¤£±o¨äªù¦Ó¤J¡A³Ì«á¥L¸g¥Ñµ½¤Í¯Ï±C¦WÂ媺¤ÞÂË¡A»{ÃѤF¦òªû¡A¦pº©º©ªø©]¸Ì¬Ý¨£¤F©ú¿O¡A¬°¥L¦Û¤v§ä¨ì¤F¥Í¾÷¡C
ªüìG¥@¤ýªºÄb®¬Áö¤w´î»´¤F±þ¤÷ªº´c·~¡A¦ý«oµLªk®ø·À¡A¨Ó¥@¤´¶·¿Ëu¦aº»¨«¤W¤@¾D¡A©Ò©¯¦òªû¤w¹w¨¥·íªüìG¥@¤ýªº¦aº»¸o³ø·ÀºÉ®É¡A±NÂà¥Í¦Ü¤Ñ¬É¡A¥Bªø¹F¤G¤Q§T¤£¼Z¦aº»¡B¾j°¤Î¯b¥Í¡A³Ì«á¤@¥Í±NÂà¥Í¬°¤H¡A¥X®aצ¨¹@¤ä¦ò¡]¨£¥_¶Ç¼W¤@ªü§t¸g¡^¡A§Ú̦b¦¹¯¬ºÖªüìG¥@¤ý¯à¦¤é²æÂ÷¦aº»W®ü¡AÀò±o¸Ñ²æ¡C
¿ïĶ¦Û¡mªøªü§t¸g¡n¨÷²Ä¤Q¤C
«á¯³¥°©l¦~¦òªûCªÙ¦@ªÇ¦ò©ÀĶ
³ì¥¿¤@¥Õ¸ÜĶ©ó¦è¤¸2007/9/25¡]¹A¾ä¤Q¤¡^¤¤¬î¸`¤KÃöÂN§Ù¤é
×q©ó¦è¤¸2019/5/19¹A¾ä¥|¤ë¤Q¤¤é¤KÃöÂN§Ù¤é
§Ú¬O³o¼ËÅ¥»¡ªº¡G
¦b¥j¦L«×ªºÃ¹¾\«°¡A¦³¤@³BºØº¡¨~ªG¾ðªº¬üÄR¶éªL¡A¨º¬O¥j¦L«×¯«Âå¯Ï±C©^Ämµ¹¦òªû¤Î¹¬¹Îªº¹D³õ¡C¦òªû»P¤@¤d¤G¦Ê¤¤Q¦ì¤w±o¹Dªº¤j¤ñ¥C¦³®É·|¦b¦¹³Bצæ¡C
·í®É¡A³´£§Æ¤Ó¦Zªº¨à¤lªüìG¥@¡A弑¤÷®`¥À¡A¦Û¦æ¿y¦ì¡C¥Lµn°ò«á¨ä¹ê¨Ã¤£§Ö¼Ö¡A¤º¤ßªº¸o´c·P´N¹³³IÂΤ@¯ë¡A°Ù¾½µÛ¥L¤w¾D»G»kªº¤ß¡C
¬Y¤ë¤Q¤¤é¤ëº¡¤§®É¡A¥L°Ý¬Ó¦Z¡G¡u¤µ©]²M©ú¡A»P¥Õ±ÞµL²§¡A§ÚÌÀ³¸Ó¦p¦ó«×¦¹¨}®d¡H¡v
¬Ó¦Z¦^À³¡G¡u°¡¤U¡A¤£¦p§Ų́ì·Å¬u¯D¦À¸Ì»P¨ä¥L¦m¤l̤@°_ªw´ö®T¼Ö¦p¦ó¡H¡v
¦ýªüìG¥@¤ý¦ü¥G¨S¦³¿³½o¡A«KÂਰݥLªºªø¤lÀuC±Cªû¤Ó¤l¦P¼Ëªº°ÝÃD¡A¤Ó¤l«h«Øij¡G¡u°¡¤U¡A¤£¦p§ÚÌ¥l¶°¥|x¡A¤j®a¦@ij¦p¦ó°Q¥ïÃä°f¡AµM«á§Ú̦A¤@°_¶¼°s§@¼Ö¦p¦ó¡H¡v
ªüìG¥@¤ýªº¤j±Nx¤]¦p¬Oªþ©M¡G¡u°¡¤U¡A§ÚÃÙ¦¨¤Ó¤lªº¬Ýªk¡A¦ý§Ú»{¬°°£¤F¥l¶°¥|x¥H¥~¡AÀ³ªE¤à«Ý¥¹¡A¨Ã¬£§L¥|³B¨µµø°ê¤º¥~¬O§_¥¦w¡C¡v
¦ýªüìG¥@¤ý¦¹®É¤]µL¤ß©ó¬F¨Æ¡A¥L«Ü·Q´M¨D¤º¤ßªº¥ÀR¡A«o§ä¤£¨ì¤èªk¡A©ó¬O¤S°Ý¤j¦Ú«BªÙ±Cùªù¡G¡u·í¤µ¥@¤W¦³¦óµ¥¨Fªù©Î±Cùªù¤j®v¯à¶}®©§Ú¤ß¡H¡v
«BªÙ«Øij¡G¡u¥Ø«e¦³¤£Äõ{¸¤j®v¡A¥L«Ü¦³ª¾ÃÑ¡A¦WÁn»·»D¡AµS¦p¤j®ü¥i®e¯Ç¦Ê¤t¡A¨ü²³¤H¨Ñ¾i¡C°¡¤U¤£¦p«e¥h°Ñ³X¡AY¯à¨£¨ì³o¦ì¤j®v¡A©Î¥i¥O±zªº¤ßÆF¶}®©¡C¡v
ªüìG¥@¤ý¦¤wÅ¥»¡¹L³o¦ì¤j®vªº¦WÁn¡A¹ï¥Lªº±Ð¸q¤]¦¦³©Ò»D¡A¤´¤Þ¤£°_¥Lªº¿³½ì¡A©ó¬O¤S°Ý«BªÙªº§Ì§Ì¶·¥§ªû¦P¼Ëªº°ÝÃD¡C
¶·¥§ªû«h«Øij¥½¦÷±ù£ªÙ§Q¤j®v¡C
ªüìG¥@¤ý¤]¨S¿³½ì¡C
±µµÛ¡A²³¦Ú¤@¤@¤¶²Ð¦L«×·í¥N½Ñ¦h¦³¦Wªº©v±Ð¤j®v¡A³£¤Þ¤£°_ªüìG¥@¤ýªº¿³½ì¡C
³Ì«á¡AªüìG¥@¤ý°Ý¨ì¦WÂå¯Ï±C¡A¯Ï±C¬O¥@´Lªº¾Ç¥Í¡A·íµM±ÀÂË¥@´L¡A¥L»¡¡G¡u°¡¤U¡A¦³¤@¦ì¸tªÌ¡A¥s°µ¦òªû©Î¥@´L¡A¥L²{¥¿¦í¦b§Úªº¨~ªG¶éªL¤¤¡C°¡¤U¡A±z¤£§«¦Ò¼{¥h°Ñ³X³o¦ì¸tªÌ¡A©Î³\¹ï±z¦³©ÒÀ°§U¡C¡v
ªüìG¥@¤ý¤@Å¥¬O¥@´L¡A«Ü·P¿³½ì¡A¥L©R¯Ï±C¥ß§Y·Ç³Æ±s¥ÎÄ_¨®¤Î¤¦Ê°¦¥Õ¶H¡A·Ç³Æ¥Xµo¡C
ªüìG¥@¤ý»P¥Lªº¤¦Ê¦ì¤Ò¤H¦U¦Û¼§¤¤¦Ê¦É¶H¡A¨ä¾lÀH±¯¤â¤¤¦U°õ¤õ¬²¡A¯E¯E¿º¿ºªº¾p¥Xù¾\«°¡A«e©¹¦òªû©Ò¦íªº¶éªL¡C
¦ýªüìG¥@¤ý¥Í©Ê¦hºÃ¡A¥¤é¾ð¼Ä²³¦h¡A·í¥L̦æ¸g¤p¸ô®É¡AªüìG¥@¤ý³ºÃhºÃ¯Ï±C±ý¹Ï¿Ñ¤£y¡A¨Æ¥ý¦b¸ô®Ç®I¥ñ¼Ä¤H±ý¥[®`¥L¡A¥L¯«¸gºò±iªº°Ý¯Ï±C¡G¡u§A¬O¤£¬O·Q³´®`§Ú¡A¤Þ§Ú¤J¼Ä¤Hªº³´¨À¤¤¡H¡v
¯Ï±C¦w¼¢ªüìG¥@¤ý¡G¡u°¡¤U¡A§Ú«ç´±´ÛÄF±z¡A§ó¤£´±³´®`±z¡A¤Þ±z¤Î¤j²³¤J¼Ä¤Hªº³´¨À¤¤¡C¤j¤ý¥uºÞ«e¶i¡A¥²ÀòºÖ¼y¡C¡v
¦ýªþªñ¤@¤ù¦º±I¡A³oºØª^³ò¥OªüìG¥@¤ý·P¨ì«D±`ªº¤£¦w¡AÁ`ÃhºÃ¯Ï±C¬O¤£¬O·Q¥[®`¥L¡C¯Ï±C«h¦A¤Tªº¦w¼¢ªüìG¥@¤ý¡A¸ÑÄÀ³o¬O¦]¬°¥@´L»P¤@¤d¤G¦Ê¤¤Q¦ì¤j¤ñ¥C̼֩óÁIסA¤£¼Ö¦h¸Ü¡A©Ò¥H¶éªLªºªþªñ¤~·|¦p¦¹±IµMµLÁn¡A¨Ã¹ªÀyªüìG¥@¤ý¥uºÞ«e¶i¡A¥²ÀòµL¶q¤§ºÖ¡C
¸g¹L¤@µf§éÄË¡A¶éªL¤w²{¡AªüìG¥@¤ý¨Ó¨ì¶éªù¡A¨«¤U¶H¨®¡A¬°¤Fªí¥Ü¹ï¸tªÌªº°@¸Û¡A¥L¸Ñ¤U¨¤Wªº°t¼C¡A°h¥hÄ_»\¡A°£¥h¥Nªí¬Ó®a¨¥÷ªº¤ºØ«Â»ö¡A¤@¨¯À²b¦a¨B¤J¶éªù¡C
ªüìG¥@¤ýÂਰݯϱC¡G¡u¦òªû²{¦b¦ó³B¡H¡v
¯Ï±C¦^µª¡G¡u°¡¤U¡A¦òªû²{¦b°ª°ó¤§¤W¡A«e¦³©ú¿O¡A¥L´Â«n±¦Ó§¤¡A¤j¤ý¥un¦Aµy©¹«e¡A¦Û¯à±o¨£¥@´L¡C¡v
ªüìG¥@¤ý¨«¦VÁ¿°ó¡A©ó°ó¥~¥ý¬~¸}¡AµM«á¨«¤W°ó¤º¡C¥LÀqµM¥|ÅU¡A¤ß¥ÍÅw³ß¡C¥L¤ß·Q¡G¡u©Ò¦³ªº¨Fªù³£¦p¦¹ªº±IµMÀRÀq¡A¤î¡BÆ[¨ã¨¬¡C§Ú¯u§Æ±æ§Úªº¤Ó¤lÀu±CC¤]¯à¤î¡BÆ[¦¨´N¡A»P³o¨Ç¤ñ¥CµL²§¡C¡v
³o®É¡A¥@´L¥H¥L¤ß³q±oª¾ªüìG¥@¤ý¤ß¸Ì©Ò·Q¡A«K»¡¡G¡u°¡¤U¡A±z¬O¤£¬O¦b·Q¡G¡y©Ò¦³ªº¨Fªù³£¦p¦¹ªº±IµMÀRÀq¡A¤î¡BÆ[¨ã¨¬¡C§Ú¯u§Æ±æ§Úªº¤Ó¤lÀu±CC¤]¯à¤î¡BÆ[¦¨´N¡A»P³o¨Ç¤ñ¥CµL²§¡C¡z¡H¦pªG¬O¡A´N½Ð±z©¹«e§¤¡C¡v
ªüìG¥@¤ý«K¨«¦V«e¡A³»Â§¦ò¨¬«á¡A©ó¤@®Ç§¤¤U¡C
ªüìG¥@¤ý¶}¤fªí©ú¨Ó·N¡G¡u¦òªû¡A§Ú¦³¨ÇºÃ°Ý¡AY±z¤µ¤é¦³ªÅ¡A¥i§_¦V±z½Ð±Ð¡H¡v
¦òªû»¡¡G¡u°¡¤U¡A±z¦³¤°»ò°ÝÃD¡A´N¾¨ºÞ°Ý§a¡C¡v
ªüìG¥@¤ý»¡¡G¡u¥@´L¡A¹³¤@¯ë«U¤H©Ò±q¨ÆªºÂ¾·~¡AÄ´¦p¥q¾÷¡BªZ¤h¡Bx¤H¡B¤O¤h¡B¤j¤O¤h¡B¥Ö®v¡B²z¾v®v¡B³y«¬®v¡B¥Ë®v¡B¦Ë®v¡B¸«®vµ¥µ¥¡A¥H¦UºØÉ«³N¿Ñ¥Í¡AÁȱo³ø¹S«áÅý¦Û¤vªº¥Í¬¡¹Lªº§ó¦n¡A¦P®É¤]Åý¤÷¥À¡B©d¤l¡B¥£¹²¡D¨à¤k¹LµÛ§Ö¼Öªº¥Í¬¡¡C¦p¦¹Àç¥Í¡A«K¦³²{¥@ªºªG³ø¡C¦ý¤µ¤Ñ©Ò¦³ªº¤ñ¥C©Ò°µªº×¦æ¡A¯à§_©ó²{¥@´N¬Ý¨ìªG³ø¡H¡v
¦òªû¤Ï°Ý¡G¡u°¡¤U¡A±z³oÓ°ÝÃD¥i´¿¥ý°Ý¹L¨ä¥L±Ð¬£ªº¤j®v¡H¡v
ªüìG¥@¤ý¦^µª¡G¡u¤£¿f±z»¡¡A¦P¼Ëªº°ÝÃD§Ú¬O°Ý¹L¨ä¥Lªº¤j®v¡AÄ´¦p¤£Äõ{¸¡A¥L¬O³o»ò¦^µª§Ú¡G¡y¤Z¬O¬H¥ï´Ý®`¡AµNª¥¤Á³Î¡A¶Ë®`¥L¤H¡A©Î±þ¥Í¡B°½µs¡BÔÙ¶h¡B¤Î¦k»y¡AëÆÀð¤Î§T¹Ü¡A©ñ¤õµI¿Nµ¥µ¥¡C°¡¤U¡A°µ³o¨Ç¨Æ¡A³£¤£¬OÃa¨Æ¡C´Nºâ¥H§Q¼CùC³Î¤@¤Á²³¥Í¡A¥H¬°¦×»E¡AÀ±º¡¥@¶¡¡A³£¤£¬O¬°´c¡A¥çµL¸o³ø¡C¤Ï¤§¡A°µ¤j§G¬I¡A¬I¤©¤@¤Á²³¥Íµ¥µ½¦æ¡A¥çµLºÖ³ø¡C¡z¡v
ªüìG¥@¤ýÄ~Äò»¡¡G¡u³o´NµS¦p¦³¤H°Ý¥Ê¡A¹ï¤è«oµª§õ¡A©Î°Ý§õ«o³ø¥Ê¡C¤£Äõ{¸¤]¬O¦p¦¹¡A§Ú©ú©ú¬O°Ý¥L·|¤£·|©ó²{¥@±oªG³ø¡A¦Ó¥L³º¦^µª§ÚµL¸oºÖ³ø¡C·í®É§ÚÅ¥¨ì³oºØµª®×«D±`ªº¥Í®ð¡A§Ú¤ß·QY§Ú¤£¬O«b§Q¶¥¯Åªº°ê¤ý¡A¸g¹L¸t¤ô¼åÀYÄé³»¡A¤£¯à±þ®`¥X®a¤H¡A§Ú¦Ñ¦´N©R¤H§â¥L¸i¸j¡A±N¥LÅX³v¥X¹Ò¡C¡v
ªüìG¥@¤ý¤S»¡¡G¡uÁÙ¦³¥½¦÷±ù©ëªÙ±ù¤j®v¡A§Ú¤]°Ý¥L¦P¼Ëªº°ÝÃD¡A¥L«o¦^µª§Ú³o¥@¤WµL§G¬I¡BµL²½ªÁªk¡B¥çµLµ½´c¡BµLµ½´c³ø¡BµL¦³¤µ¥@¡B¥çµL«á¥@¡BµL¤÷¡BµL¥À¡BµL¤Ñ¡BµL¤Æ¡BµL²³¥Í¡C¥@¶¡¥çµL¨Fªù¡B±Cùªù¡C¥çµL¤µ¥@¡B«á¥@¡A¦Û¨§@ÃÒ¡C¤Z¬O¥D±i¦³ªº¤H¡A¬Ò¬Oµê¦k¡C¥@´L¡A¹ï³oºØÂû¦PÀnÁ¿¡Aµª«D©Ò°Ýªº¦^µª¡A¤]¬O¥O§Ú«D±`ªº¤£@¡C¡v
¡u§Ú¤]°Ý¹Lªü¦iªû¯ÍªÙ´Ü±Cù¤j®v¡A¥L«h¦^µª¤Z¤H¦º«á¡A¦a¤jÁÙÂk¦a¡A¤ôÁÙÂk¤ô¡A¤õÁÙÂk¤õ¡A·ÁÙÂk·¡A¥þ³£Ãa±Ñ¡A¤@¤ÁÂkªÅ¡CY¤H¦º®É¡A«ÍÅé³Q¤H¥Î§ÉÁÖ¾á°_¡AÁ|¨¸m©ó¼X¶ï¶¡¡A¤õ¿N¨ä°©¦pÂF¦â¡A©ÎÅܬ°¦Ç¤g¡C¤£ºÞ¦¹¤H¥Í«e¬OÁo©ú©Î·M²Â¡A¤@¤Á³£Ãa±Ñ¡A¥þÂk©óµL¡AÂk©óªÅ¡A³o´N¬OÂ_·Àªk¡C¥@´L¡A³oºØ«ü³À¬°°¨ªºµª®×®Ú¥»¥O§ÚÅ¥¤£¤U¥h¡A§Ú«Ü§Ö´NÂ÷¶}¤F¡C¡v
¡u¯Bªû¦÷ÑЩµ¤j®v«h¬O¥D±i±J©R½×¡A¥L»{¬°¤H®Ú¥»µL¶·§V¤O¡A¤@¤Á³£¬O©R©w¡A¤@¤Á³£¬O©w¼Æ¡AµLªk§ïÅÜ¡C§ÚµLªk±µ¨ü³oºØµª®×¡A¤]¬O«Ü§ÖªºÂ÷¶}¡C¡v
¡u¦Ü©ó´²YÏiù±ù¤l¤j®v«h¬O¸ò§Ú¸ÞÅG¡A¥L»¡¡G¡y§A¥i¥H»¡¬O¡A¤]¥i¥H»¡¤£¬O¡C¥i¥H»¡«D¬O«D¤£¬O¡C©Ò¥H°¡¤U¡A±z¥i¥H»¡²{¥@µL¨FªùªG³ø¡A©Î²{¥@¦³¨FªùªG³ø¡A©Î²{¥@«D¦³«DµL¨FªùªG³ø¡C¡z³o¦ì¤j®v®Ú¥»¬O¦b®ö¶O§Úªº®É¶¡¡A§Ú³s§i§O³£¨S»¡´N¨«¤H¤F¡C¡v
¡u³Ì«á¬O¥§°®¤l¤j®v¡A¥L«h¬O¤@ª½¦b¦Û¸Ø¥L¦Û¤v¬O¥@¤W³Ì¦³´¼¼zªº¸t¤H¡AµL©Ò¤£ª¾¡AµL©Ò¤£¾å¡A®Ú¥»¨S¦³¦^µª§Úªº°ÝÃD¡A§Ú¤]¬O«Ü§Ö´N¨«¤H¤F¡C¡v
¡u¦P¼Ëªº°ÝÃD¡A¤£ª¾±zªº¬Ýªk¦p¦ó¡H¡vªüìG¥@¤ý°Ý¡C
¦òªû¦^µª¡G¡u°¡¤U¡A§Ú¥ý°Ý±z¤@¨Ç°ÝÃD¡A±zÀH·N¦^µª¡C°¡¤U¡A°²³]¦³¤@¦W¬Ó®aªº¹²¤H¬Ý¨£°¡¤U©ó¤Q¤¤é¤ëº¡¤§®É¡A¦b·Å¬u¯D¦À¸Ì»P²³À§¦m¤@°_®T¼Ö¡C¥L«Ü¸r¼}¡A¨M©w¥X®aצæ¡A²Ö¿nºÖ³ø¡C«á¨Ó¥LªG¯u«c°£Å½¾v¡A¬ï¤Tªk¦ç¡A¥X®a×¹D¡A¦æ¥µ¥ªk¡C¦p¦ó¡H°¡¤U¡A·í±z¦A¬Ý¨ì¦¹¤H®É¡A±zÁÙ·|»{¬°¥L¬O±z¹L¥hªº¹²¤H¶Ü¡H¡v
¡u¤£·|¡A¥@´L¡C¡v
¡u±z¬Ý¨ì¥L¨«¹L¨Ó¡A·|¤£·|¥ß§Y°_¨®¥·qÅý®y¡H¡v
¡u§Ú·|®¥·qÅý®y¡C¡v
¡u³o¤£´N¬O¨Fªùªº²{¥@µ½³ø¶Ü¡H¡v
ªüìG¥@¤ýÂIÀYºÙ¬O¡G¡u¶â¡A¨S¿ù¡A¥@´L¡A³oªº½T¬O¨Fªùªº²{¥@ºÖ³ø¡C¡v
¡u°¡¤U¡AY°ê¤º¦³¨Ó¦Û¥~¦a±H©~ªº«È¤H¹¥Î°¡¤Uªºéo½ç¡A¨£±z©ó¤Q¤¤é¤ëº¡¤§®É¡A¦b·Å¬u¯D¦À¸Ì»P²³À§¦m¤@°_®T¼Ö¡C¥L«Ü¸r¼}¡A¨M©w¥X®aצæ¡A²Ö¿nºÖ³ø¡C«á¨Ó¥LªG¯u«c°£Å½¾v¡A¬ï¤Tªk¦ç¡A¥X®a×¹D¡A¦æ¥µ¥ªk¡C¦p¦ó¡H°¡¤U¡A·í±z¦A¬Ý¨ì¦¹¤H®É¡A±zÁÙ·|»{¬°¥L¬O¨ºÓ¨Ó¦Û¥~¦a±H©~ªº«È¤H¶Ü¡H¡v
¡u¤£·|¡AY§Ú¬Ý¨£¥L±q»·³B¨«¨Ó¡A§Ú¤@©w°_¨®¥ªï§·q¥L¡A¨Ã½Ð¥L¤W§¤¡C¡v
¡u°¡¤U¡A³o¤£´N¬O¨Fªùªº²{¥@µ½³ø¶Ü¡H¡v
¡u¨S¿ù¡A¥@´L¡A³oªº½T¬O¨Fªùªº²{¥@ºÖ³ø¡C¡v
¡u°¡¤U¡A¦p¨Ó¡B¦Ü¯u¡Bµ¥¥¿Ä±¥X²{©ó¥@¶¡¡A¤Z¤J§ÚªkªÌ¡A¤D¦ÜÀò±o¤T©ú¡A·À½Ñîîß¡A¥Í¤j´¼©ú¡C³o¨Ç¨Fªù¤§©Ò¥H¯à°÷¦p¦¹¡A³£¬O¥Ñ©ó¥L̦ۤvºë¶i§V¤O¤£¾Ó¡A±Mª`¥¿©À¤£§Ñ¡A¼Ö©ó¿W¨¶~ÀR¡A¥H¤Î¤£©ñ¶hµ¥½t¬G¡C¦p¦ó¡H°¡¤U¡A³o¨ÇÃø¹D¤£¬O¨Fªùªº²{¥@µ½³ø¶Ü¡H¡v
¡u¨S¿ù¡A¥@´L¡A³o¨Çªº½T¬O¨Fªùªº²{¥@µ½³ø¡C¡v
ªüìG¥@¤ý·¥¬°º¡·N¦òªûªºµª®×¡A¥L¬Û«H¦Û¤v¤w§ä¨ì¤F©ú®v¡A§Y±q®y¦ì°_¨¡A³»Â§¦ò¨¬¡A¥L¦V¦òªûÄb®¬¦Û¤v±þ¤÷®`¥Àªº´c¦æ¡G¡uÀµ½Ð¥@´L±µ¨ü§Úªº®¬¹L¡A§Ú¤ÓºÆ¨gµLª¾¡C§Úªº¤÷¤ý¼¯ºÜ²~¨F¤ý¥H¥¿ªkªv²z°ê®a¡A±q¨Ó¨S¦³¥ô¦óªº°¾ªP¡C¦ý§Ú³ºÅv¶ÕÂȤߡA¥[®`¤÷¤ý¡C°ßÄ@¥@´L««·]§Ú¡A±µ¨ü§Úªº®¬¹L¡C¡v
¦òªû¦w¼¢ªüìG¥@¤ý¡G¡u§A¨H°g©óÅv¶Õ´I¶Q¦Ó±þ®`¤F§Aªº¤÷¤ý¡Aªº½T¬O«D±`ªº·MÄø¡A¦ý§A¤µ¤é¤w©ó½å¸tªk¤¤®¬¹L¡A«K¬°§A¦Û¤v±a¨Ó¤F·¥¤jªº§Q¯q¡A§ÚÄ@·N±µ¨ü§Aªº®¬¹L¡C¡v
ªüìG¥@¤ý³»Â§¥@´LªºÂù¨¬«á¡A«K¦^¨ì¦Û¤vªº®y¦ì¤W¡C¦òªû¬°¥L»¡ªk¡A¥O¥L¤ß¥ÍÅw³ß¡CªüìG¥@¤ýÅ¥»D¦òªûªº±Ð»£«á¡A¹ï¦òªûªí¥Ü¡G¡u§Ú¤µÄ@Âk¨Ì¦ò¡AÂk¨Ìªk¡AÂk¨Ì¹¬¡A½Ð¥@´LÅ¥§Ú©ó¥¿ªk¤¤°µ¤@¦W¦b®a§Ì¤l¡C¦Û¤µ¥H«á¡AºÉ§Î¹Ø¤£±þ¡B¤£µs¡B¤£¨¸²]¡B¤£¦k»y¡B¤£¶¼°s¡C½Ð¥@´L¤Î½Ñ¤j²³¤ñ¥C©ú¤é±µ¨ü§Ú¨Ñ¾iªºÁܽСC¡v
¥@´LÀqµM³\¥i¡A³o®ÉªüìG¥@¤ý¨£¦òªû¤wÀqµM¨ü½Ð«á¡A§Y°_¨Â§¦ò¡AëЦò¤T¥`«áÂ÷¥h¡C
´N¦bªüìG¥@¤ýÂ÷¥h¤£¤[¡A¦òªû¹ï¤ñ¥CÌ»¡¡G¡uªüìG¥@¤ýªº¸o¹L¤w¸g´î·l¡A©Þ«©S¡C¦pªGªüìG¥@¤ý¨S¦³±þ¤÷¡Aè¤~«K¯à©ó®y¦ì¤W±oªk²´²b¡]µù¡GªìªG¡^¡C¦ý¤£ºÞ«ç¼Ë¡AªüìG¥@¤ý¤µ¤é¤w²`¦Û®¬¹L¡A¸o©S¤w·l´î¡A¤w©Þ«©S¡C¡v
ªüìG¥@¤ý«D±`·PÁ¯ϱCªº¤Þ¾É¡A¦b¦^µ{ªº¸ô³~¤¤¡A¤£Â_¦a¹ï¯Ï±CºÙÁ¡G¡uÁÂÁ§A¡AÁÂÁ§A¡C§A¹ï§ÚªºÀ°§U¹ê¦b¤Ó¤j¤F¡A§A¥ý±ÀÂ˦p¨Ó¯à«ü±Â§Ú¶}µo¤ß´¼¡AµM«á¤S±N§Ú±a¨ì¥@´Lªº±«e¡A¥O§Ú±o»X¶}®©¡C§A¹ï§Úªº¤j®¦¤j¼w¡A§Ú²×¨¨S¾¦Ãø§Ñ¡C¡v
ªüìG¥@¤ý¦^¨ì®c¤¤¥ß§Y¥æ¿ì¦UºØ¨ÎÀa¬ü¹¡C
²Ä¤G¤Ñ¤È®É¤@¨ì¡A¥@´LµÛ¦ç«ù²Ú¡A±a»â§Ì¤l¤@¤d¤G¦Ê¤¤Q¤H¡A«e©¹¤ý®c±µ¨ü¨Ñ¾i¡C¥L̦U¦Û´N®y«á¡AªüìG¥@¤ý¿Ë¤â·r°u®Æ²z¡A¨Ñ¾i¦òªû¤Î¹¬¦÷¡C
·í¦òªû¤Î¹¬²³¦Y§¹«á¡A¦U¦Ûº¤¤f¤Î¬~²Ú¡C
ªüìG¥@¤ý¹ê¦b«D±`«á®¬±þ®`¤÷¿Ëªº´c¦æ¡A¬°¤F´î»´¤º¤ßªº¸o´c·P¡A¥L¤S°_¨³»Â§¥@´LÂù¨¬¡A¬yµÛ²\¤ô¡A¦A¦¸¹ï¦òªûªí¹F®¬·N¡G¡u§Ú¹ê¦b¤ÓºÆ¨gµLª¾¡C§Úªº¤÷¤ý¼¯ºÜ²~¨F¤ý¥H¥¿ªkªv²z°ê®a¡A±q¨Ó¨S¦³¥ô¦óªº°¾ªP¡C¦ý§Ú³ºÅv¶ÕÂȤߡA¥[®`¤÷¤ý¡C°ßÄ@¥@´L««·]§Ú¡A±µ¨ü§Úªº®¬¹L¡C¡v
¦òªû«D±`¼¦¼§ªüìG¥@¤ý¡A¦A¦¸¦w¼¢¥L¡G¡u§A¨H°g©óÅv¶Õ´I¶Q¦Ó±þ®`¤F§Aªº¤÷¤ý¡Aªº½T¬O«D±`ªº·MÄø¡A¦ý§A¤µ¤é¤w©ó½å¸tªk¤¤®¬¹L¡A«K¬°§A¦Û¤v±a¨Ó¤F·¥¤jªº§Q¯q¡A§ÚÄ@·N±µ¨ü§Aªº®¬¹L¡C¡v
ªüìG¥@¤ý³»Â§¦ò¨¬«á¡A«K¨ú¤@Ó¤p´È¤l¸m©ó¦ò«e¡A§¤¦b´È¤l¤W¡AÅ¥¦òªû¬°¥L»¡ªk¡C·í¦òªû»¡§¹ªk«á¡A¥L¤S¨«¨ì¦ò«e¸÷¤U¡A¹ï¦òªí¥Ü¡G¡u§Ú¤µ¦A¦¸Âk¨Ì¦ò¡AÂk¨Ìªk¡AÂk¨Ì¹¬¡A½Ð¥@´LÅ¥§Ú©ó¥¿ªk¤¤°µ¤@¦W¦b®a§Ì¤l¡C¦Û¤µ¥H«á¡AºÉ§Î¹Ø¤£±þ¥Í¡B¤£°½µs¡B¤£¨¸²]¡B¤£¦k»y¡B¤£¶¼°s¡C¡v
±µµÛ¡AªüìG¥@¤ý¿Ë¦Û®¥°e¦òªû¤Î¹¬²³Â÷¥h¡AªüìG¥@¤ý¤Î¯Ï±C¦bÅ¥»D¦òªû©Ò»¡ªºªk«á¡A³£¤ß¥ÍÅw³ß¡A¨Ìªk©^¦æ¡C
¡@¡@¡@¡@«á¯³¥°©l¦~¦òªûCªÙ¦@ªÇ¦ò©ÀĶ
¡@¡@¡@¡]¤G¤C¡^²Ä¤T¤À¨FªùªG¸g²Ä¤K
¦p¬O§Ú»D¡C¡@¤@®É¡C¦ò¦bù¾\¬é¯Ïµ£¤lµÚ±C¶é¤¤¡C»P¤j¤ñ¥C²³¤d¤G¦Ê¤¤Q¤HÑ¡Cº¸®É¡C¤ýªüìG¥@³´£§Æ¤l¥H¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C©R¤@¤Ò¤H¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¦ó©Ò¬°§@¡C¡@¤Ò¤H¥Õ¤ý¨¥¡C
¤µ¤Q¤¤é©]¤ëº¡®É¡C»P±ÞµL²§¡C©y¨N¾v¾þ¯D¡C»P½ÑÔê¤k¤±ý¦Û®T¡C¡@®É¡C¤ý¤S©R²Ä¤@¤Ó¤lÀuC±Cªû¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]¤ë¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C»P±ÞµL²§¡C·í¦ó©Ò¬I§@¡C¡@¤Ó¤l¥Õ¤ý¨¥¡C¤µ©]¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C»P±ÞµL²§¡C©y¶°¥|§L¡C»P¦@¿Ñij¥ï©óÃä°f¡CµM«áÁÙ¦¹¦@¬Û®T¼Ö¡C¡@®É¡C¤ý¤S©R«i°·¤j±N¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C¨ä©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¦ó©Ò¬°§@¡C¡@¤j±N¥Õ¨¥¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C©y¶°¥|§L¡C®×¦æ¤Ñ¤U¡Cª¾¦³°f¶¶¡C¡@®É¡C
¤ý¤S©R«BªÙ±Cùªù¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C¨ä©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¡@®É¡C«BªÙ¥Õ¨¥¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C¦³¤£Äõ{¸©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h¦³ª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®ü¦h©Ò®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¤ý¤S©R«BªÙ§Ì¶·¥§ªû¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C©y¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¡@¶·¥§ªû¥Õ¨¥¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C¦³¥½¦÷±ù£ªÙ§Q©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h¦³ª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®üµL¤£®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¤ý¤S©R¨å§@¤j¦Ú¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¨å§@¤j¦Ú¥Õ¨¥¡C¦³ªü¯Ï¦h¯ÍªÙ´Ü±Cù©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h¦³ª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®üµL¤£®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¤ý¤S©R¦÷ù¦uªù±N¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¡@¦÷ù¦uªù±N¥Õ¨¥¡C¦³±C¯Bªû¦÷ÑШº©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h¦³ª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®üµL¤£®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¡@¤ý¤S©RÀuªû¦iº©´£¤l¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¡@Àuªû¦i¥Õ¨¥¡C¦³´²Y¦iÏiù±ùªm©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h©Òª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®üµL¤£®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¤ý¤S©R§ÌµL¬È¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¯à¶}®©§Ú¤ß¡C¡@§ÌµL¬È¥Õ¨¥¡C¦³¥§°®¤l©ó¤j²³¤¤¦Ó¬°¾Éº¡C¦h©Òª¾ÃÑ¡C¦WºÙ»·»D¡CµS¦p¤j®üµL¤£®e¨ü¡C²³©Ò¨Ñ¾i¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß©Î¶}®©¡C¤ý¤S©R¹Ø©Rµ£¤l¦Ó§i¤§¤ê¡C¤µ©]²M©ú¡C»P±ÞµL²§¡C·í¸Ú¦óµ¥¨Fªù¡D±Cùªù©Ò¶}®©§Ú¤ß¡C¡@¹Ø©Rµ£¤l¥Õ¨¥¡C¦³¦ò¡D¥@´L¤µ¦b§ÚµÚ±C¶é¤¤¡C¤j¤ý¡C©y©¹¸Ú©¼°Ý°T¡C¤ýY¨£ªÌ¡C¤ß¥²¶}®©¡C¡@¤ý±Õ¹Ø©R¨¥¡CÄY§Ú©Ò¼Ä_¶H¤Î¾l¤¦Ê¥Õ¶H¡C¡@¯Ï¨ü±Ð¡C§YÄY¤ý¶H¤Î¤¦Ê¶H°W¡C¥Õ¤ý¨¥¡CÄY¾r¤w³Æ¡C°ßÄ@ª¾®É¡C¡@ªüìG¥@¤ý¦Û¼Ä_¶H¡C¨Ï¤¦Ê¤Ò¤H¼¤¦Ê¦É¶H¡C¤â¦U°õ¬²¡C²{¤ý«ÂÄY¡C¥Xù¾\¬é¡C±ý¸Ú¦ò©Ò¡C¤p¦æ¶i¸ô¡C§i¹Ø©R¤ê¡C¦¼¤µ»¥§Ú¡C³´©T©ó§Ú¡C¤Þ§Ú¤j²³±ý»PÞ®a¡C¹Ø©R¥Õ¨¥¡C¤j¤ý¡C§Ú¤£´±´Û¤ý¡C¤£´±³´©T¤Þ¤ý¤j²³¥H»PÞ®a¡C¤ý¦ý«e¶i¡C¥²ÀòºÖ¼y¡C¡@®É¡C¤ý¤p´_«e¶i¡C§i¹Ø©R¨¥¡C¦¼´Û»¥§Ú¡C³´©T©ó§Ú¡C±ý¤Þ§Ú²³«ù»PÞ®a¡C¦p¬O¦A¤T¡C©Ò¥HªÌ¦ó¡C©¼¦³¤j²³¤d¤G¦Ê¤¤Q¤H¡C±IµMµLÁn¡C±N¦³¿Ñ¤]¡C¡@¹Ø©R´_¦A¤T¥Õ¨¥¡C¤j¤ý¡C§Ú¤£´±´Û»¥³´©T¡C¤Þ¤ý¤j²³«ù»PÞ®a¡C¤ý¦ý«e¶i¡C¥²ÀòºÖ¼y¡C©Ò¥HªÌ¦ó¡C©¼¨Fªùªk±`¼Ö¶~ÀR¡C¬O¥HµLÁn¡C¤ý¦ý«e¶i¡C¶éªL¤w²{¡C¡@ªüìG¥@¤ý¨ì¶éªù¡C¤U¶H¡D¸Ñ¼C¡D°h»\¡C¥h¤«Â»ö¡C¨B¤J¶éªù¡C§i¹Ø©R¤ê¡C¤µ¦ò¡D¥@´L¬°¦b¦ó©Ò¡C¡@¹Ø©R³ø¨¥¡C¤j¤ý¡C¤µ¦ò¦b°ª°ó¤W¡C«e¦³©ú¿O¡C¥@´L³B®v¤l®y¡C«n±¦Ó§¤¡C¤ý¤p«e¶i¡C¦Û¨£¥@´L¡C¡@º¸®É¡CªüìG¥@¤ý©¹¸ÚÁ¿°ó©Ò¡C©ó¥~¬~¨¬¡CµM«á¤W°ó¡CÀqµM¥|ÅU¡C¥ÍÅw³ß¤ß¡C¤f¦Ûµo¨¥¡C¤µ½Ñ¨Fªù±IµMÀRÀq¡C¤îÆ[¨ã¨¬¡CÄ@¨Ï§Ú¤Ó¤lÀu±CC¥ç¤îÆ[¦¨´N¡C»P¦¹µL²§¡C¡@º¸®É¡C¥@´L§iªüìG¥@¤ý¤ê¡C¦¼©À¤l¬G¡C¤f¦Ûµo¨¥¡CÄ@¨Ï¤Ó¤lÀu±CC¥ç¤îÆ[¦¨´N¡C»P¦¹µL²§¡C¦¼¥i«e§¤¡C¡@®É¡CªüìG¥@¤ý§Y«eÀY±Â§¦ò¨¬¡C©ó¤@±§¤¡C¦Ó¥Õ¦ò¨¥¡C¤µ±ý¦³©Ò°Ý¡CY¦³¶~·v¡C¤D´±½Ð°Ý¡C¡@¦ò¨¥¡C¤j¤ý¡C±ý¦³°ÝªÌ¡C«K¥i°Ý¤]¡CªüìG¥@¤ý¥Õ¦ò¨¥¡C¥@´L¡C¦p¤µ¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß¤M¡D¦È¡D¼C¡D¤}¥Ú¡D§L¥M¡D¾Ô°«¤§ªk¡C¤ý¤l¡D¤O¤h¡D¤j¤O¤h¡D¹¨Ï¡D¥Ö®v¡D«c¾v®v¡D´ö¥®v¡D¨®®v¡D¥Ë®v¡D¦Ë®v¡D¸«®v¡C¬Ò¥HºØºØÉ«³N¥H¦Û¦s¥Í¡C¦Û®¡®T¼Ö¡C¤÷¥À¡D©d¤l¡D¥£¹²¡D¹¨Ï¦@¬Û®T¼Ö¡C¦p¦¹Àç¥Í¡C²{¦³ªG³ø¡C¤µ½Ñ¨Fªù²{¦b©ÒסC²{±oªG³ø¤£¡C¡@¦ò§i¤ý¤ê¡C¦¼»á´¿¸Ú½Ñ¨Fªù¡D±Cùªù©Ò°Ý¦p¦¹¸q¤£¡C¤ý¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú´¿¸Ú¨Fªù¡D±Cùªù©Ò°Ý¦p¬O¸q¡C§Ú©À¤@®É¦Ü¤£Äõ{¸©Ò¡C°Ý¨¥¡C¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C²{¦³ªG³ø¡C¤µ¦¹²³²{¦b×¹D¡C²{±oªG³ø¤£¡C©¼¤£Äõ{¸³ø§Ú¨¥¡C¤ýY¦Û§@¡CY±Ð¤H§@¡C¬H¥ï´Ý®`¡CµNª¥¤Á³Î¡C´o¶Ã²³¥Í¡C·T¼~³Úú¡C±þ¥Í°½µs¡CÔÙ¶h¦k»y¡CëÆÀð§T¹Ü¡C©ñ¤õµI¿N¡CÂ_¹D¬°´c¡C¤j¤ý¡C¦æ¦p¦¹¨Æ¡C«D¬°´c¤]¡C¤j¤ý¡CY¥H§Q¼CùC³Î¤@¤Á²³¥Í¡C¥H¬°¦×»E¡CÀ±º¡¥@¶¡¡C¦¹«D¬°´c¡C¥çµL¸o³ø¡C©óùÚ¤ô«n¡CùC³Î²³¥Í¡C¥çµL¦³´c³ø¡C©óùÚ¤ô¥_©¤¡C¬°¤j¬I·|¡C¬I¤@¤Á²³¡C§Q¤Hµ¥§Q¡C¥çµLºÖ³ø¡C¡@¤ý¦ò¨¥¡CµS¦p¦³¤H°Ý¥Ê³ø§õ¡C°Ý§õ³ø¥Ê¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C¦Ó©¼µª§ÚµL¸oºÖ³ø¡C§Ú§Y¦Û©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¦¹©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¡@¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú©ó¤@®É¦Ü¥½¦÷±ù©ëªÙ±ù©Ò¡C°Ý¨¥¡C¦p¤µ¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C¬Ò²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¦¹²³²{¦b×¹D¡C²{±o³ø¤£¡C©¼³ø§Ú¨¥¡C¤j¤ý¡CµL¬I¡DµL»P¡CµL²½ªÁªk¡C¥çµLµ½´c¡CµLµ½´c³ø¡CµL¦³¤µ¥@¡C¥çµL«á¥@¡CµL¤÷¡DµL¥À¡CµL¤Ñ¡DµL¤Æ¡DµL²³¥Í¡C¥@µL¨Fªù¡D±Cùªù¥µ¥¦æªÌ¡C¥çµL¤µ¥@¡D«á¥@¡C¦Û¨§@ÃÒ¡C¥¬²{¥L¤H¡C½Ñ¨¥¦³ªÌ¡C¬Ò¬Oµê¦k¡C¥@´L¡CµS¦p¦³¤H°Ý¥Ê³ø§õ¡C°Ý§õ³ø¥Ê¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C©¼¤D¥HµL¸qµª¡C§Ú§Y¦Û©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¦¹©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¡@¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú©ó¤@®É¦Üªü¦iªû¯ÍªÙ´Ü±Cù©Ò¡C°Ý¨¥¡C¤j¼w¡C¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C¬Ò²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¦¹²³²{¦b×¹D¡C²{±o³ø¤£¡C©¼³ø§Ú¨¥¡C¨ü¥|¤j¤H¨ú©R²×ªÌ¡C¦a¤jÁÙÂk¦a¡C¤ôÁÙÂk¤ô¡C¤õÁÙÂk¤õ¡C·ÁÙÂk·¡C¬Ò±xÃa±Ñ¡C½Ñ®ÚÂkªÅ¡CY¤H¦º®É¡C§ÉÁÖÁ|¨¸m©ó¶ï¶¡¡C¤õ¿N¨ä°©¦pÂF¦â¡C©ÎÅܬ°¦Ç¤g¡CY·M¡DY´¼¨ú©R²×ªÌ¡C¬Ò±xÃa±Ñ¡C¬°Â_·Àªk¡C¥@´L¡CµS¦p¦³¤H°Ý§õ¥Ê³ø¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C¦Ó©¼µª§Ú¥HÂ_·À¡C§Ú§Y©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¦¹©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú©õ¤@®É¦Ü©¼¯Bªû¦÷ÑЩµ©Ò¡C°Ý¨¥¡C¤j¼w¡C¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C¬Ò²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¦¹²³²{¦b×¹D¡C±o³ø¤£¡C©¼µª§Ú¨¥¡C¤j¤ý¡CµL¤O¡DµLºë¶i¡D¤HµL¤O¡DµL¤è«K¡CµL¦]µL½t²³¥Í¬VµÛ¡CµL¦]µL½t²³¥Í²M²b¡C¤@¤Á²³¥Í¦³©R¤§Ãþ¡C¬Ò±xµL¤O¡C¤£±o¦Û¦b¡CµL¦³ÞøA©w¦b¼Æ¤¤¡C©ó¦¹¤»¥Í¤¤¨ü½ÑW¼Ö¡CµS¦p°Ý§õ¥Ê³ø¡C°Ý¥Ê§õ³ø¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C©¼¤wµL¤Oµª§Ú¡C§Ú§Y¦Û©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¦¹©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¡@¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú©õ¤@®É¦Ü´²YÏiù±ù¤l©Ò¡C°Ý¨¥¡C¤j¼w¡C¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C¬Ò²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¦¹²³²{¦b¹D¡C²{±o³ø¤£¡C©¼µª§Ú¨¥¡C¤j¤ý¡C²{¦³¨FªùªG³ø¡C°Ý¦p¬O¡Cµª¦¹¨Æ¦p¬O¡C¦¹¨Æ¹ê¡C¦¹¨Æ²§¡C¦¹¨Æ«D²§«D¤£²§¡C¤j¤ý¡C²{µL¨FªùªG³ø¡C°Ý¦p¬O¡Cµª¦¹¨Æ¦p¬O¡C¦¹¨Æ¹ê¡C¦¹¨Æ²§¡C¦¹¨Æ«D²§«D¤£²§¡C¤j¤ý¡C²{¦³µL¨FªùªG³ø¡C°Ý¦p¬O¡Cµª¦¹¨Æ¦p¬O¡C¦¹¨Æ¹ê¡C¦¹¨Æ²§¡C¦¹¨Æ«D²§«D¤£²§¡C¤j¤ý¡C²{«D¦³«DµL¨FªùªG³ø¡C°Ý¦p¬O¡Cµª¦¹¨Æ¦p¬O¡C¦¹¨Æ¹ê¡C¦¹¨Æ²§¡C¦¹¨Æ«D²§«D¤£²§¡C¥@´L¡CµS¦p¤H°Ý§õ¥Ê³ø¡C°Ý¥Ê§õ³ø¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C¦Ó©¼²§½×µª§Ú¡C§Ú§Y¦Û©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¬O©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¡@¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú©õ¤@®É¦Ü¥§°®¤l©Ò¡C°Ý¨¥¡C¤j¼w¡CµS¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¦¹²³²{¦b×¹D¡C²{±o³ø¤£¡C©¼³ø§Ú¨¥¡C¤j¤ý¡C§Ú¬O¤@¤Á´¼¡D¤@¤Á¨£¤H¡CºÉª¾µL¾l¡CY¦æ¡CY¦í¡D§¤¡Dª×¡Cı®©µL¾l¡C´¼±`²{¦b«e¡C¥@´L¡CµS¦p¤H°Ý§õ¥Ê³ø¡C°Ý¥Ê§õ³ø¡C©¼¥ç¦p¬O¡C§Ú°Ý²{±o³ø¤£¡C¦Ó©¼µª§Ú¥H¤@¤Á´¼¡C§Ú§Y¦Û©À¨¥¡C§Ú¬O«b§Q¤ý¡C¤ô¼åÀYºØ¡CµL½t±þ¥X®a¤H¡Cô¿£ÅX»º¡C®É¡C§ÚÃh©Áµ²¤ß¡C§@¦¹©À¤w¡C§Y«K±Ë¥h¡C¬O¬G¡C¥@´L¡C¤µ§Ú¨Ó¦¹°Ý¦p¬O¸q¡C¦p¤H¼¶H¡D°¨¨®¡C²ß©ó§Lªk¡C¤D¦ÜºØºØÀç¥Í¡C¬Ò²{¦³ªG³ø¡C¤µªÌ¨Fªù²{¦b×¹D¡C²{±o³ø¤£¡C¡@¦ò§iªüìG¥@¤ý¤ê¡C§Ú¤µÁٰݤý¡CÀH·N©Òµª¡C¤ª¦ó¡C¤j¤ý¡C¤ý®a¹¨Ï¡D¤º¥~§@¤H¡C¬Ò¨£¤ý©ó¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C¨N¾v¾þ¯D¡C¦b°ª·µ¤W»P½ÑÔê¤k¦@¬Û®T¼Ö¡C§@¦¹©À¨¥¡C©F«v¡C¦æ¤§ªG³ø¤D¦Ü¬O¥G¡C¦¹¤ýªüìG¥@¥H¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C¨N¾v¾þ¯D¡C©ó°ª·µ¤W»P½ÑÔê¤k¤±ý¦Û®T¡C½Ö¯àª¾¦¹¤D¬O¦æ³øªÌ¡C©¼©ó«á®É¡C«c°£Å½¾v¡CªA¤Tªk¦ç¡C¥X®a×¹D¡C¦æ¥µ¥ªk¡C¤ª¦ó¡C¤j¤ý¡C¤j¤ý»»¨£¦¹¤H¨Ó¡C¹ç´_°_©À¨¥¡C¬O§Ú¹²¨Ï¤£C¡C¡@¤ý¥Õ¦ò¨¥¡C¤£¤]¡C¥@´L¡CY¨£©¼¨Ó¡C·í°_ªï½Ð§¤¡C¡@¦ò¨¥¡C¦¹°Z«D¨Fªù²{±o³øC¡C¡@¤ý¨¥¡C¦p¬O¡C¥@´L¡C¦¹¬O²{±o¨Fªù³ø¤]¡C´_¦¸¡C¤j¤ý¡CY¤ý¬É¤º±H©~«È¤H¹¤ýéo½ç¡C¨£¤ý©ó¤Q¤¤é¤ëº¡®É¡C¨N¾v¾þ¯D¡C©ó°ª·µ¤W»P½ÑÔê¤k¤±ý¦Û®T¡C©¼§@¬O©À¡C©F«v¡C©¼¦æ¤§³ø¤D¦p¬OC¡C½Ö¯àª¾¦¹¤D¬O¦æ³øªÌ¡C©¼©ó«á®É¡C«c°£Å½¾v¡CªA¤Tªk¦ç¡C¥X®a×¹D¡C¦æ¥µ¥ªk¡C¤ª¦ó¡C¤j¤ý¡C¤j¤ýY»»¨£¦¹¤H¨Ó¡C¹ç´_°_©À¨¥¡C¬O§Ú«È¥Á¹§Úéo½çC¡C¡@¤ý¨¥¡C¤£¤]¡CY§Ú¨£¨ä»·¨Ó¡C·í°_ªï§·q¡C°Ý°T½Ð§¤¡C¤ª¦ó¡C¤j¤ý¡C¦¹«D¨Fªù²{±oªG³øC¡C¡@¤ý¨¥¡C¦p¬O¡C²{±o¨Fªù³ø¤]¡C¡@´_¦¸¡C¤j¤ý¡C¦p¨Ó¡D¦Ü¯u¡Dµ¥¥¿Ä±¥X²{©ó¥@¡C¤J§ÚªkªÌ¡C¤D¦Ü¤T©ú¡C·À½Ñîîß¡C¥Í¤j´¼©ú¡C©Ò¿×º|ºÉ´¼ÃÒ¡C©Ò¥HªÌ¦ó¡C´µ¥Ñºë¶Ô¡C±M©À¤£§Ñ¡C¼Ö¿W¶~ÀR¡C¤£©ñ¶h¬G¡C¤ª¦ó¡C¤j¤ý¡C¦¹«D¨Fªù²{¦bªG³ø¤]¡C¤ý³ø¨¥¡C¦p¬O¡C¥@´L¡C¹ê¬O¨Fªù²{¦bªG³ø¡C¡@º¸®É¡CªüìG¥@¤ý§Y±q§¤°_¡CÀY±Â§¦ò¨¬¡C¥Õ¦ò¨¥¡C°ßÄ@¥@´L¨ü§Ú®¬¹L¡C§Ú¬°¨g·MèߵLÃÑ¡C§Ú¤÷¼¯ºÜ²~¨F¤ý¥Hªkªv¤Æ¡CµL¦³°¾ªP¡C¦Ó§Ú°g´b¤±ý¡C¹ê®`¤÷¤ý°ßÄ@¥@´L¥[«s·O·]¡C¨ü§Ú®¬¹L¡C¡@¦ò§i¤ý¤ê¡C¦¼·MßµLÃÑ¡C¦ý¦Û®¬¹L¡C¦¼°g©ó¤±ý¤D®`¤÷¤ý¡C¤µ©ó½å¸tªk¤¤¯à®¬¹LªÌ¡C§Y¦ÛÄǯq¡C§^·]¦¼¬G¡C¨ü¦¼®¬¹L¡C¡@º¸®É¡CªüìG¥@¤ý§¥@´L¨¬¤w¡CÁÙ¤@±§¤¡C¦ò¬°»¡ªk¡C¥Ü±Ð§Q³ß¡C¤ý»D¦ò±Ð¤w¡C§Y¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú¤µÂk¨Ì¦ò¡CÂk¨Ìªk¡CÂk¨Ì¹¬¡CÅ¥§Ú©ó¥¿ªk¤¤¬°Àu±C¶ë¡C¦Û¤µ¤w«á¡CºÉ§Î¹Ø¤£±þ¡D¤£µs¡D¤£ÔÙ¡D¤£´Û¡D¤£¶¼°s¡C°ßÄ@¥@´L¤Î½Ñ¤j²³©ú¨ü§Ú½Ð¡Cº¸®É¡C¥@´LÀqµM³\¥i¡C®É¡C¤ý¨£¦òÀqµM¨ü½Ð¤w¡C§Y°_§¦ò¡CëФT¥`¦ÓÁÙ¡C¡@¨ä¥h¥¼¤[¡C¦ò§i½Ñ¤ñ¥C¨¥¡C¦¹ªüìG¥@¤ý¹L¸o·l´î¡C¤w©Þ«©S¡CYªüìG¥@¤ý¤£±þ¤÷ªÌ¡C§Y·í©ó¦¹§¤¤W±oªk²´²b¡C¦ÓªüìG¥@¤ý¤µ¦Û®¬¹L¡C¸o©S·l´î¡C¤w©Þ«©S¡C¡@®É¡CªüìG¥@¤ý¦Ü©ó¤¤¸ô¡C§i¹Ø©Rµ£¤l¨¥¡Cµ½«v¡Cµ½«v¡C¦¼¤µ©ó§Ú¦h©ÒÄǯq¡C¦¼¥ýºÙ»¡¦p¨Ó«ü±Â¶}µo¡CµM«á±N§Ú¸Ú¥@´L©Ò¡C±o»X¶}®©¡C²`ÃѦ¼®¦¡C²×¤£¿ò§Ñ¡C¡@®É¡C¤ýÁÙ®c¿ì½ÑÀa¿¯ºØºØ¶¼¹¡C©ú¤é®É¨ì¡C°ß¸tª¾®É¡Cº¸®É¡C¥@´LµÛ¦ç«ù²Ú¡C»P²³§Ì¤l¤d¤G¦Ê¤¤Q¤HÑ¡C©¹¸Ú¤ý®c¡C´N®y¦Ó§¤¡C®É¡C¤ý¤â¦Û·r°u¡C¨Ñ¦ò¤Î¹¬¡C¹°W¥h²Ú¡C¦æ¾þ¤ô²¦¡C§¥@´L¨¬¡C¥Õ¨¥¡C§Ú¤µ¦A¤T®¬¹L¡C§Ú¬°¨g·MèߵLÃÑ¡C§Ú¤÷¼¯ºÜ²~¨F¤ý¥Hªkªv¤Æ¡CµL¦³°¾[¥´¤B+¤ý]¡C¦Ó§Ú°g©ó¤±ý¡C¹ê®`¤÷¤ý¡C°ßÄ@¥@´L¥[«s·O·]¡C¨ü§Ú®¬¹L¡C¡@¦ò§i¤ý¤ê¡C¦¼·MßµLÃÑ¡C°g©ó¤±ý¡C¤D®`¤÷¤ý¡C¤µ©ó½å¸tªk¤¤¯à®¬¹LªÌ¡C§Y¦ÛÄǯq¡C§^¤µ·]¦¼¡C¨ü¦¼®¬¹L¡C¡@®É¡C¤ý§¦ò¨¬¤w¡C¨ú¤@¤p®y©ó¦ò«e§¤¡C¦ò¬°»¡ªk¡C¥Ü±Ð§Q³ß¡C¤ý»D¦ò±Ð¤w¡C¤S¥Õ¦ò¨¥¡C§Ú¤µ¦A¤TÂk¨Ì¦ò¡CÂk¨Ìªk¡CÂk¨Ì¹¬¡C°ßÄ@Å¥§Ú©ó¥¿ªk¤¤¬°Àu±C¶ë¡C¦Û¤µ¤w«á¡CºÉ§Î¹Ø¤£±þ¡D¤£µs¡D¤£ÔÙ¡D¤£´Û¡D¤£¶¼°s¡C¡@º¸®É¡C¥@´L¬°ªüìG¥@¤ý»¡ªk¡C¥Ü±Ð§Q³ß¤w¡C±q§¤°_¦Ó¥h¡C¡@º¸®É¡CªüìG¥@¤ý¤Î¹Ø©Rµ£¤l»D¦ò©Ò»¡¡CÅw³ß©^¦æ¡C
¤Ú§Q»y¸g¤å
DN.2/(2) Sāmaññaphalasuttaṃ
Rājāmaccakathā
¡@¡@
150. Evaṃ me sutaṃ¡V ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa
komārabhaccassa ambavane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi
bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya
puṇṇamāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti.
Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaṃ
udānesi¡V ¡§ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti,
dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti,
lakkhaññā vata bho dosinā ratti. Kaṃ nu khvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā¡¨ti?
¡@¡@
151. Evaṃ vutte, aññataro rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ
vedehiputtaṃ etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca
gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo pūraṇaṃ kassapaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa pūraṇaṃ kassapaṃ payirupāsato cittaṃ
pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī
ahosi.
¡@¡@
152. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, makkhali gosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo
ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo makkhaliṃ gosālaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa makkhaliṃ gosālaṃ payirupāsato cittaṃ
pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī
ahosi.
¡@¡@
153. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo
ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo ajitaṃ kesakambalaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa ajitaṃ kesakambalaṃ payirupāsato
cittaṃ pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
tuṇhī ahosi.
¡@¡@
154. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo
ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo pakudhaṃ kaccāyanaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa pakudhaṃ kaccāyanaṃ payirupāsato
cittaṃ pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
tuṇhī ahosi.
¡@¡@
155. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, sañcayo belaṭṭhaputto saṅghī ceva gaṇī ca
gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ payirupāsato
cittaṃ pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
tuṇhī ahosi.
¡@¡@
156. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ
etadavoca¡V ¡§ayaṃ, deva, nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca
gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū
cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ
payirupāsatu. Appeva nāma devassa nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ payirupāsato
cittaṃ pasīdeyyā¡¨ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
tuṇhī ahosi.
Komārabhaccajīvakakathā
¡@¡@
157. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa
ajātasattussa vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca¡V
¡§tvaṃ pana, samma jīvaka, kiṃ tuṇhī¡¨ti? ¡§Ayaṃ, deva, bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho amhākaṃ ambavane viharati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ
aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo
kittisaddo abbhuggato¡V ¡¥itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā¡¦ti. Taṃ devo bhagavantaṃ payirupāsatu.
Appeva nāma devassa bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā¡¦ti.
¡@¡@
158. ¡§Tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī¡¨ti. ¡§Evaṃ, devā¡¨ti
kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa
paṭissuṇitvā pañcamattāni hatthinikāsatāni kappāpetvā rañño ca
ārohaṇīyaṃ nāgaṃ, rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa
paṭivedesi¡V ¡§kappitāni kho te, deva, hatthiyānāni, yassadāni kālaṃ
maññasī¡¨ti.
¡@¡@
159. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcasu
hatthinikāsatesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaṃ nāgaṃ abhiruhitvā
ukkāsu dhāriyamānāsu rājagahamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena, yena
jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṃ tena pāyāsi.
¡@¡@
Atha kho rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre
ambavanassa ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto
jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca¡V ¡§kacci maṃ, samma jīvaka, na vañcesi?
Kacci maṃ, samma jīvaka, na palambhesi? Kacci maṃ, samma jīvaka, na
paccatthikānaṃ desi Kathañhi nāma tāva mahato bhikkhusaṅghassa
aḍḍhateḷasānaṃ bhikkhusatānaṃ neva khipitasaddo bhavissati, na
ukkāsitasaddo na nigghoso¡¨ti.
¡@¡@
¡§Mā bhāyi, mahārāja, mā bhāyi, mahārāja. Na taṃ deva, vañcemi; na taṃ,
deva, palambhāmi na taṃ, deva, paccatthikānaṃ demi. Abhikkama, mahārāja,
abhikkama, mahārāja, ete maṇḍalamāḷe dīpā jhāyantī¡¨ti.
Sāmaññaphalapucchā
¡@¡@
160. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi
nāgena gantvā, nāgā paccorohitvā, pattikova yena maṇḍalamāḷassa dvāraṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca¡V ¡§kahaṃ
pana, samma jīvaka, bhagavā¡¨ti? ¡§Eso, mahārāja, bhagavā; eso, mahārāja,
bhagavā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato
bhikkhusaṅghassā¡¨ti.
¡@¡@
161. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ
anuviloketvā rahadamiva vippasannaṃ udānaṃ udānesi¡V ¡§iminā me upasamena
udayabhaddo kumāro samannāgato hotu, yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho
samannāgato¡¨ti. ¡§Agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpeman¡¨ti. ¡§Piyo me,
bhante, udayabhaddo kumāro. Iminā me, bhante, upasamena udayabhaddo
kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho
samannāgato¡¨ti.
¡@¡@
162. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ
abhivādetvā, bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ
etadavoca¡V ¡§puccheyyāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ; sace me
bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā¡¨ti. ¡§Puccha, mahārāja,
yadākaṅkhasī¡¨ti.
¡@¡@
163. ¡§Yathā nu kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ¡V
hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā
rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā
kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā
muddikā, yāni vā panaññānipi evaṃgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva
dhamme sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti
pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti,
mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ
patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho,
bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññapetun¡¨ti?
¡@¡@
164. ¡§Abhijānāsi no tvaṃ, mahārāja, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe
pucchitā¡¨ti ¡§Abhijānāmahaṃ, bhante, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe
pucchitā¡¨ti. ¡§Yathā kathaṃ pana te, mahārāja, byākariṃsu, sace te agaru
bhāsassū¡¨ti. ¡§Na kho me, bhante, garu, yatthassa bhagavā nisinno,
bhagavantarūpo vā¡¨ti. ¡§Tena hi, mahārāja, bhāsassū¡¨ti.
Pūraṇakassapavādo
¡@¡@
165. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ,
bhante, pūraṇaṃ kassapaṃ etadavocaṃ¡V ¡¥yathā nu kho imāni, bho kassapa,
puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ ¡V hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā
celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā
cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā
pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi
evaṃgatāni puthusippāyatanāni- te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro
sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti
pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ
sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho, bho kassapa, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
166. ¡§Evaṃ vutte, bhante, pūraṇo kassapo maṃ etadavoca¡V ¡¥karoto kho,
mahārāja, kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato socayato,
socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato,
pāṇamatipātāpayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato,
ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā
bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo
imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, natthi
tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ
gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento,
natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya
tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ
puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena
natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo¡¦ti. Itthaṃ kho me, bhante, pūraṇo
kassapo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi.
¡@¡@
¡§Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya labujaṃ vā
puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, pūraṇo kassapo
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ,
bhante, etadahosi¡V ¡¥kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite
vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā¡¦ti. So kho ahaṃ, bhante, pūraṇassa
kassapassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā
appaṭikositvā anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ
anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Makkhaligosālavādo
¡@¡@
167. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena makkhali gosālo tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā makkhalinā gosālena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ,
bhante, makkhaliṃ gosālaṃ etadavocaṃ¡V ¡¥yathā nu kho imāni, bho gosāla,
puthusippāyatanāni ¡Kpe¡K sakkā nu kho, bho gosāla, evameva diṭṭheva
dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
168. ¡§Evaṃ vutte, bhante, makkhali gosālo maṃ etadavoca¡V ¡¥natthi
mahārāja hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, ahetū apaccayā sattā
saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetū
apaccayā sattā visujjhanti. Natthi attakāre, natthi parakāre, natthi
purisakāre, natthi balaṃ, natthi vīriyaṃ, natthi purisathāmo, natthi
purisaparakkamo Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā
abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ
paṭisaṃvedenti. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca
satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca
kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā
chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvakasate ekūnapaññāsa
paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse
nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā
satta nigaṇṭhigabbhā satta devā satta mānusā satta pisācā satta sarā
satta pavuṭā satta pavuṭasatāni satta papātā satta papātasatāni satta
supinā satta supinasatāni cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle
ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha
natthi ¡§imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā
aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa
byantiṃ karissāmī¡¦ti hevaṃ natthi. Doṇamite sukhadukkhe pariyantakate
saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma
suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca
sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī¡¦ti.
¡@¡@
169. ¡§Itthaṃ kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
puṭṭho samāno saṃsārasuddhiṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā
puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva
kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
saṃsārasuddhiṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi¡V ¡¥kathañhi nāma
mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ
maññeyyā¡¦ti. So kho ahaṃ, bhante, makkhalissa gosālassa bhāsitaṃ neva
abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano,
anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto
uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Ajitakesakambalavādo
¡@¡@
170. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena ajito kesakambalo tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā ajitena kesakambalena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, ajitaṃ kesakambalaṃ etadavocaṃ¡V ¡¥yathā nu kho imāni, bho
ajita, puthusippāyatanāni ¡Kpe¡K sakkā nu kho, bho ajita, evameva diṭṭheva
dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
171. ¡§Evaṃ vutte, bhante, ajito kesakambalo maṃ etadavoca¡V ¡¥natthi,
mahārāja, dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā,
natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṅkaroti,
pathavī pathavikāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti
anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ
anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā
mataṃ ādāya gacchanti. Yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni
bhavanti, bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ
musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa
bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṃ maraṇā¡¦ti.
¡@¡@
172. ¡§Itthaṃ kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno ucchedaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ
vā puṭṭho labujaṃ byākareyya labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva
kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho
samāno ucchedaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi¡V ¡¥kathañhi nāma
mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ
maññeyyā¡¦ti. So kho ahaṃ, bhante, ajitassa kesakambalassa bhāsitaṃ neva
abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano
anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto
uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Pakudhakaccāyanavādo
¡@¡@
173. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, pakudhaṃ kaccāyanaṃ etadavocaṃ¡V ¡¥yathā nu kho imāni, bho
kaccāyana, puthusippāyatanāni ¡Kpe¡K sakkā nu kho, bho kaccāyana, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
174. ¡§Evaṃ vutte, bhante, pakudho kaccāyano maṃ etadavoca¡V ¡¥sattime,
mahārāja, kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā
esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ
byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.
Katame satta? Pathavikāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe,
jīve sattame ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā
kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na vipariṇamanti, na
aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā
sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā, sotā vā sāvetā vā,
viññātā vā viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na koci
kiñci jīvitā voropeti; sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ
vivaramanupatatī¡¦ti.
¡@¡@
175. ¡§Itthaṃ kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno aññena aññaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante,
ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya;
evameva kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
puṭṭho samāno aññena aññaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi¡V
¡¥kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ
apasādetabbaṃ maññeyyā¡¦ti. So kho ahaṃ, bhante, pakudhassa kaccāyanassa
bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ, anabhinanditvā appaṭikkositvā
anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto
anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Nigaṇṭhanāṭaputtavādo
¡@¡@
176. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho
ahaṃ, bhante, nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavocaṃ¡V ¡¥yathā nu kho imāni, bho
aggivessana, puthusippāyatanāni ¡Kpe¡K sakkā nu kho, bho aggivessana,
evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
177. ¡§Evaṃ vutte, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto maṃ etadavoca¡V ¡¥idha,
mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, mahārāja,
nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? Idha, mahārāja, nigaṇṭho
sabbavārivārito ca hoti, sabbavāriyutto ca, sabbavāridhuto ca,
sabbavāriphuṭo ca. Evaṃ kho, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti Yato kho, mahārāja, nigaṇṭho evaṃ cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti; ayaṃ
vuccati, mahārāja, nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā¡¦ti.
¡@¡@
178. ¡§Itthaṃ kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Seyyathāpi,
bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ
byākareyya; evameva kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ,
bhante, etadahosi¡V ¡¥kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite
vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā¡¦ti So kho ahaṃ, bhante, nigaṇṭhassa
nāṭaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā
appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ
anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Sañcayabelaṭṭhaputtavādo
¡@¡@
179. ¡§Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena sañcayo belaṭṭhaputto
tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā sañcayena belaṭṭhaputtena saddhiṃ
sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.
Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ bhante, sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ etadavocaṃ¡V
¡¥yathā nu kho imāni, bho sañcaya, puthusippāyatanāni ¡Kpe¡K sakkā nu kho,
bho sañcaya, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
180. ¡§Evaṃ vutte, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto maṃ etadavoca¡V ¡¥atthi
paro lokoti iti ce maṃ pucchasi, atthi paro lokoti iti ce me assa, atthi
paro lokoti iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no, tathātipi me no,
aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no. Natthi paro loko ¡Kpe¡K
atthi ca natthi ca paro loko ¡Kpe¡K nevatthi na natthi paro loko ¡Kpe¡K
atthi sattā opapātikā ¡Kpe¡K natthi sattā opapātikā ¡Kpe¡K atthi ca natthi
ca sattā opapātikā ¡Kpe¡K nevatthi na natthi sattā opapātikā ¡Kpe¡K atthi
sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ¡Kpe¡K natthi sukatadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko ¡Kpe¡Katthi ca natthi ca sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ
phalaṃ vipāko ¡Kpe¡K nevatthi na natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ
vipāko ¡Kpe¡K hoti tathāgato paraṃ maraṇā ¡Kpe¡K na hoti tathāgato paraṃ
maraṇā ¡Kpe¡K hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā ¡Kpe¡K neva hoti na
na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce maṃ pucchasi, neva hoti na na
hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce me assa, neva hoti na na hoti
tathāgato paraṃ maraṇāti iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no,
tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no¡¦ti.
¡@¡@
181. ¡§Itthaṃ kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ
vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya;
evameva kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi¡V
¡¥ayañca imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sabbabālo sabbamūḷho. Kathañhi nāma
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākarissatī¡¦ti.
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi ¡V ¡¥kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā¡¦ti. So kho ahaṃ,
bhante, sañcayassa belaṭṭhaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ
nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ
anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā
pakkamiṃ.
Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
¡@¡@
182. ¡§Sohaṃ, bhante, bhagavantampi pucchāmi¡V ¡¥yathā nu kho imāni,
bhante, puthusippāyatanāni seyyathidaṃ¡V hatthārohā assārohā rathikā
dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā
sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā
rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi
evaṃgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sippaphalaṃ upajīvanti, te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro
sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti
pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ
sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho me bhante, evameva
diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¦ti?
¡@¡@
183. ¡§Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi.
Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja,
idha te assa puriso dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. Tassa evamassa¡V
¡¥acchariyaṃ, vata bho, abbhutaṃ, vata bho, puññānaṃ gati, puññānaṃ
vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso ahampi
manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi
samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṃ panamhissa dāso
kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī
mukhullokako. So vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ
ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajeyyan¡¦ti. So aparena samayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya. So evaṃ pabbajito
samāno kāyena saṃvuto vihareyya, vācāya saṃvuto vihareyya, manasā
saṃvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke.
Taṃ ce te purisā evamāroceyyuṃ¡V ¡¥yagghe deva jāneyyāsi, yo te so puriso
dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī
piyavādī mukhullokako; so, deva, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito samāno
kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto
viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke¡¦ti. Api
nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi¡V ¡¥etu me, bho, so puriso, punadeva hotu dāso
kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī
mukhullokako¡¦ti?
¡@¡@
184. ¡§No hetaṃ, bhante. Atha kho naṃ mayameva abhivādeyyāmapi
paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi,
dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā¡¨ti.
¡@¡@
185. ¡§Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ no vā¡¨ti? ¡§Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalan¡¨ti. ¡§Idaṃ kho te, mahārāja, mayā paṭhamaṃ diṭṭheva dhamme
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññattan¡¨ti.
Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
¡@¡@
186. ¡§Sakkā pana, bhante, aññampi evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ paññapetun¡¨ti? ¡§Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja,
taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi.
Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso kassako gahapatiko
karakārako rāsivaḍḍhako. Tassa evamassa¡V ¡¥acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ
vata bho, puññānaṃ gati, puññānaṃ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto manusso, ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo
maññe. Ahaṃ panamhissa kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. So
vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan¡¦ti.
¡@¡@
¡§So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā
ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto
vihareyya, vācāya saṃvuto vihareyya, manasā saṃvuto vihareyya,
ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke. Taṃ ce te purisā
evamāroceyyuṃ¡V ¡¥yagghe, deva jāneyyāsi, yo te so puriso kassako
gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako; so deva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito
samāno kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto
viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke¡¨ti. Api
nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi¡V ¡¥etu me, bho, so puriso, punadeva hotu kassako
gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako¡¦ti?
¡@¡@
187. ¡§No hetaṃ, bhante. Atha kho naṃ mayameva abhivādeyyāmapi,
paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi,
dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā¡¨ti.
¡@¡@
188. ¡§Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ no vā¡¨ti? ¡§Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalan¡¨ti ¡§Idaṃ kho te, mahārāja, mayā dutiyaṃ diṭṭheva dhamme
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññattan¡¨ti.
Paṇītatarasāmaññaphalaṃ
¡@¡@
189. ¡§Sakkā pana, bhante, aññampi diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ paññapetuṃ imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañcā¡¨ti? ¡§Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja,
suṇohi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī¡¨ti. ¡§Evaṃ, bhante¡¨ti kho rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi.
¡@¡@
190. Bhagavā etadavoca¡V ¡§idha, mahārāja, tathāgato loke uppajjati arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ
sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
¡@¡@
191. ¡§Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā
kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So
tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati¡V ¡¥sambādho
gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ
ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ
brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan¡¦ti.
¡@¡@
192. ¡§So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā
ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
¡@¡@
193. ¡§So evaṃ pabbajito samāno pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati
sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo
sīlasampanno, indriyesu guttadvāro, satisampajaññena samannāgato,
santuṭṭho.
Cūḷasīlaṃ
¡@¡@
194. ¡§Kathañca, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, mahārāja,
bhikkhu pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo
nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
¡§Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī
dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Idampissa hoti
sīlasmiṃ.
¡@¡@
¡§Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā
gāmadhammā. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
¡§Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
¡§Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na
amutra akkhātā imesaṃ bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā, amūsaṃ
bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo
samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idampissa
hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@¡§Pharusaṃ
vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā
kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@¡§Samphappalāpaṃ
pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī
dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ
pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@¡§Bījagāmabhūtagāmasamārambhā
paṭivirato hoti ¡Kpe¡K ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā.
Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā
paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti.
Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
Cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Majjhimasīlaṃ
¡@¡@
195. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva
pañcamaṃ, iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
196. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ sannidhikāraparibhogaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V annasannidhiṃ pānasannidhiṃ vatthasannidhiṃ yānasannidhiṃ
sayanasannidhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ, iti vā iti evarūpā
sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
197. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ
naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ
sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ
mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ
vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ
senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
198. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V aṭṭhapadaṃ dasapadaṃ ākāsaṃ parihārapathaṃ santikaṃ
khalikaṃ ghaṭikaṃ salākahatthaṃ akkhaṃ paṅgacīraṃ vaṅkakaṃ mokkhacikaṃ
ciṅgulikaṃ pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ akkharikaṃ manesikaṃ
yathāvajjaṃ iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
199. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V āsandiṃ pallaṅkaṃ gonakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ
tūlikaṃ vikatikaṃ uddalomiṃ ekantalomiṃ kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ
hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ
kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sa-uttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ
iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti
sīlasmiṃ.
¡@¡@
200. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ
mālāgandhavilepanaṃ mukhacuṇṇaṃ mukhalepanaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ
daṇḍaṃ nāḷikaṃ asiṃ chattaṃ citrupāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vālabījaniṃ
odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā iti evarūpā
maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
201. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ¡V
rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ
yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ
gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ
janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ
pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ
itibhavābhavakathaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
202. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ viggāhikakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ na
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchā paṭipanno tvamasi, ahamasmi
sammā paṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, pure vacanīyaṃ pacchā avaca,
pacchā vacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te
vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace
pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
203. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpaṃ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathidaṃ¡V raññaṃ, rājamahāmattānaṃ, khattiyānaṃ, brāhmaṇānaṃ,
gahapatikānaṃ, kumārānaṃ¡V ¡¥idha gaccha, amutrāgaccha, idaṃ hara, amutra
idaṃ āharā¡¦ti iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
204. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
lābhaṃ nijigīṃsitāro ca. Iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.
Idampissa hoti sīlasmiṃ¡¨.
¡@¡@
Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Mahāsīlaṃ
¡@¡@
205. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ
aggihomaṃ dabbihomaṃ thusahomaṃ kaṇahomaṃ taṇḍulahomaṃ sappihomaṃ
telahomaṃ mukhahomaṃ lohitahomaṃ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā
sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā
mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṃ saraparittāṇaṃ
migacakkaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
206. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V maṇilakkhaṇaṃ vatthalakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ
satthalakkhaṇaṃ asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ
itthilakkhaṇaṃ purisalakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ
dāsalakkhaṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ
mahiṃsalakkhaṇaṃ usabhalakkhaṇaṃ golakkhaṇaṃ ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ
kukkuṭalakkhaṇaṃ vaṭṭakalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇṇikalakkhaṇaṃ
kacchapalakkhaṇaṃ migalakkhaṇaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya
micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
207. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V raññaṃ niyyānaṃ bhavissati, raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati,
abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ
bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ
apayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati, bāhirānaṃ
raññaṃ parājayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,
abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati,
imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya
micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
208. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati,
nakkhattaggāho bhavissati, candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati,
candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ pathagamanaṃ
bhavissati, nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati ukkāpāto bhavissati,
disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadudrabhi bhavissati,
candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ
bhavissati, evaṃvipāko candaggāho bhavissati, evaṃvipāko sūriyaggāho
bhavissati, evaṃvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṃvipākaṃ
candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ
uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ pathagamanaṃ
bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati,
evaṃvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṃvipāko disāḍāho bhavissati,
evaṃvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṃvipāko devadudrabhi bhavissati,
evaṃvipākaṃ candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṃkilesaṃ
vodānaṃ bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā
paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
209. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṃ
bhavissati, dubbhikkhaṃ bhavissati, khemaṃ bhavissati, bhayaṃ
bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṃ bhavissati, muddā, gaṇanā,
saṅkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya
micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
210. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti.
Seyyathidaṃ¡V āvāhanaṃ vivāhanaṃ saṃvaraṇaṃ vivaraṇaṃ saṅkiraṇaṃ
vikiraṇaṃ subhagakaraṇaṃ dubbhagakaraṇaṃ viruddhagabbhakaraṇaṃ
jivhānibandhanaṃ hanusaṃhananaṃ hatthābhijappanaṃ hanujappanaṃ
kaṇṇajappanaṃ ādāsapañhaṃ kumārikapañhaṃ devapañhaṃ ādiccupaṭṭhānaṃ
mahatupaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sirivhāyanaṃ iti vā iti evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
211. ¡§Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti
Seyyathidaṃ¡V santikammaṃ paṇidhikammaṃ bhūtakammaṃ bhūrikammaṃ
vassakammaṃ vossakammaṃ vatthukammaṃ vatthuparikammaṃ ācamanaṃ nhāpanaṃ
juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ sīsavirecanaṃ
kaṇṇatelaṃ nettatappanaṃ natthukammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ
sallakattiyaṃ dārakatikicchā, mūlabhesajjānaṃ anuppadānaṃ, osadhīnaṃ
paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato
hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
¡@¡@
212. ¡§Sa kho so, mahārāja, bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ
samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvarato. Seyyathāpi¡V mahārāja, rājā
khattiyo muddhābhisitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṃ samanupassati,
yadidaṃ paccatthikato; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ sīlasampanno
na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvarato. So iminā ariyena
sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ
kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti.
¡@¡@
Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Indriyasaṃvaro
¡@¡@
213. ¡§Kathañca, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha,
mahārāja, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa
saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ
āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā ¡Kpe¡K ghānena gandhaṃ ghāyitvā ¡Kpe¡K jivhāya
rasaṃ sāyitvā ¡Kpe¡K kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ¡Kpe¡K manasā dhammaṃ
viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ,
manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena
samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja,
bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
Satisampajaññaṃ
¡@¡@
214. ¡§Kathañca mahārāja, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti?
Idha, mahārāja, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti,
ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī
hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite
sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate
ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ
kho, mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.
Santoso
¡@¡@
215. ¡§Kathañca, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha, mahārāja,
bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena
piṇḍapātena So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi,
mahārāja, pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evameva
kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena
kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva
pakkamati. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti.
Nīvaraṇappahānaṃ
¡@¡@
216. ¡§So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena
indriyasaṃvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena
samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, vivittaṃ
senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ
susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ
piṇḍapātappaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
¡@¡@
217. ¡§So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,
abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti.
Thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī, sato
sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya
anuddhato viharati, ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ
parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṃkathī
kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
¡@¡@
218. ¡§Seyyathāpi mahārāja, puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya. Tassa
te kammantā samijjheyyuṃ. So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ
kareyya, siyā cassa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya. Tassa evamassa¡V
¡¥ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ. Tassa me te kammantā
samijjhiṃsu. Sohaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ akāsiṃ,
atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā¡¦ti. So tatonidānaṃ labhetha
pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
¡@¡@
219. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno;
bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya; bhattaṃ cassa chādeyya, siyā cassa kāye
balamattā. Tassa evamassa¡V ¡¥ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito
bāḷhagilāno; bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā. Somhi
etarahi tamhā ābādhā mutto; bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye
balamattā¡¦ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya
somanassaṃ.
¡@¡@
220. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci
bhogānaṃ vayo. Tassa evamassa¡V ¡¥ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiṃ, somhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbhayena.
Natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo¡¦ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ,
adhigaccheyya somanassaṃ.
¡@¡@
221. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaṃgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno
aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo. Tassa evamassa¡V ¡¥ahaṃ kho pubbe dāso
ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo. Somhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo¡¦ti. So
tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
¡@¡@
222. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ
paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. So aparena samayena taṃ kantāraṃ
nitthareyya sotthinā, gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ. Tassa
evamassa¡V ¡¥ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ
dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. Somhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo
sotthinā, gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayan¡¦ti. So tatonidānaṃ
labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
¡@¡@
223. ¡§Evameva kho, mahārāja, bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā
bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhānamaggaṃ, evaṃ ime pañca
nīvaraṇe appahīne attani samanupassati.
¡@¡@
224. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, yathā āṇaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā
bandhanāmokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ; evameva kho,
mahārāja, bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.
¡@¡@
225. ¡§Tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ
jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati,
passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.
Paṭhamajjhānaṃ
¡@¡@
226. ¡§So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So
imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti
parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuṭaṃ hoti.
¡@¡@
227. ¡§Seyyathāpi mahārāja, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā
kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā
snehena, na ca paggharaṇī; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ
vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dutiyajjhānaṃ
¡@¡@
228. ¡§Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā
ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ
pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ
samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
¡@¡@
229. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, udakarahado gambhīro ubbhidodako tassa
nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya
udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya
disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālenakālaṃ sammādhāraṃ
anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā
tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya
paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā
apphuṭaṃ assa. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena
pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho,
mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Tatiyajjhānaṃ
¡@¡@
230. ¡§Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā
ācikkhanti¡V ¡¥upekkhako satimā sukhavihārī¡¦ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena
sukhena apphuṭaṃ hoti.
¡@¡@
231. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ
vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake
saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca
mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni,
nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena
vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ
nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi
kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Catutthajjhānaṃ
¡@¡@
232. ¡§Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so imameva
kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa
kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
¡@¡@
233. ¡§Seyyathāpi mahārāja, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā
nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ
assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Vipassanāñāṇaṃ
¡@¡@
234. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya
cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṃ pajānāti¡V ¡¥ayaṃ kho me kāyo
rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo; idañca pana me
viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan¡¦ti.
¡@¡@
235. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa
suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā.
Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya¡V ¡¥ayaṃ kho maṇi
veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā
odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā¡¦ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So evaṃ pajānāti¡V ¡¥ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko
mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me
viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan¡¦ti. Idampi kho, mahārāja
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Manomayiddhiñāṇaṃ
¡@¡@
236. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ
abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ
kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.
¡@¡@
237. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso muñjamhā īsikaṃ pavāheyya. Tassa
evamassa¡V ¡¥ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā, añño muñjo, aññā īsikā, muñjamhā
tveva īsikā pavāḷhā¡¦ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso asiṃ kosiyā
pavāheyya. Tassa evamassa¡V ¡¥ayaṃ asi, ayaṃ kosi, añño asi, aññā kosi,
kosiyā tveva asi pavāḷho¡¨ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso ahiṃ
karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa¡V ¡¥ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo. Añño ahi,
añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato¡¦ti. Evameva kho, mahārāja,
bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ
abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ
kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.
Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Iddhividhañāṇaṃ
¡@¡@
238. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya
cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti So anekavihitaṃ iddhividhaṃ
paccanubhoti¡V ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti;
āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi
udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā Ākāsepi
pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye
evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva
brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
¡@¡@
239. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ
tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho
dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ
yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya.
Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā
suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya,
taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati
abhininnāmeti. So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti¡V ekopi hutvā
bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ
tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse.
Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne
gacchati seyyathāpi pathaviyā. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi
pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā
parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Idampi
kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dibbasotañāṇaṃ
¡@¡@240.¡§So
evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese
mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike
ca.
¡@¡@241.¡§Seyyathāpi
mahārāja, puriso addhānamaggappaṭipanno. So suṇeyya bherisaddampi
mudiṅgasaddampi saṅkhapaṇavadindimasaddampi. Tassa evamassa¡V
¡¥bherisaddo¡¦ itipi, ¡¥mudiṅgasaddo¡¦ itipi, ¡¥saṅkhapaṇavadindimasaddo¡¦
itipi. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Idampi kho, mahārāja,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Cetopariyañāṇaṃ
¡@¡@
242. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya
cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā
ceto paricca pajānāti¡V sarāgaṃ vā cittaṃ ¡¥sarāgaṃ cittan¡¦ti pajānāti,
vītarāgaṃ vā cittaṃ ¡¥vītarāgaṃ cittan¡¦ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ
¡¥sadosaṃ cittan¡¦ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ¡¥vītadosaṃ cittan¡¦ti
pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ¡¥samohaṃ cittan¡¦ti pajānāti, vītamohaṃ vā
cittaṃ ¡¥vītamohaṃ cittan¡¦ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ ¡¥saṅkhittaṃ
cittan¡¦ti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ¡¥vikkhittaṃ cittan¡¦ti pajānāti,
mahaggataṃ vā cittaṃ ¡¥mahaggataṃ cittan¡¦ti pajānāti, amahaggataṃ vā
cittaṃ ¡¥amahaggataṃ cittan¡¦ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ ¡¥sa-uttaraṃ
cittan¡¦ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ¡¥anuttaraṃ cittan¡¦ti pajānāti,
samāhitaṃ vā cittaṃ ¡¥samāhitaṃ cittan¡¦ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ
¡¥asamāhitaṃ cittan¡¦ti pajānāti vimuttaṃ vā cittaṃ ¡¥vimuttaṃ cittan¡¦ti
pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ¡¥avimuttaṃ cittan¡¦ti pajānāti.
¡@¡@
243. ¡§Seyyathāpi mahārāja, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ
paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā ¡¥sakaṇikan¡¦ti jāneyya, akaṇikaṃ vā
¡¥akaṇikan¡¦ti jāneyya; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So
parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti¡V sarāgaṃ vā
cittaṃ ¡¥sarāgaṃ cittan¡¦ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ¡¥vītarāgaṃ
cittan¡¦ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ¡¥sadosaṃ cittan¡¦ti pajānāti,
vītadosaṃ vā cittaṃ ¡¥vītadosaṃ cittan¡¦ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ
¡¥samohaṃ cittan¡¦ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ¡¥vītamohaṃ cittan¡¦ti
pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ ¡¥saṅkhittaṃ cittan¡¦ti pajānāti,
vikkhittaṃ vā cittaṃ ¡¥vikkhittaṃ cittan¡¦ti pajānāti, mahaggataṃ vā
cittaṃ ¡¥mahaggataṃ cittan¡¦ti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ
¡¥amahaggataṃ cittan¡¦ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ ¡¥sa-uttaraṃ
cittan¡¦ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ¡¥anuttaraṃ cittan¡¦ti pajānāti,
samāhitaṃ vā cittaṃ ¡¥samāhitaṃ cittan¡¦ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ
¡¥asamāhitaṃ cittan¡¦ti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ ¡¥vimuttaṃ cittan¡¨ti
pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ¡¥avimuttaṃ cittan¡¦ti pajānāti. Idampi kho,
mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Pubbenivāsānussatiñāṇaṃ
¡@¡@
244. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ¡V ekampi jātiṃ dvepi
jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo
vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ¡¥amutrāsiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno¡¦ti. Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
¡@¡@
245. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,
tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa¡V ¡¥ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ
agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī
ahosiṃ, tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ
nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī ahosiṃ, somhi tamhā gāmā sakaṃyeva
gāmaṃ paccāgato¡¦ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ¡V ekampi jātiṃ dvepi
jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo
vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ¡¥amutrāsiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno¡¦ti, iti sākāraṃ sa-uddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
Dibbacakkhuñāṇaṃ
¡@¡@
246. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ
cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti¡V
¡¥ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā,
te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā¡¦ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage
satte pajānāti.
¡@¡@
247. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā
puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi
rathikāyapi vīthiṃ sañcarante majjhe siṅghāṭake nisinnepi. Tassa
evamassa¡V ¡¥ete manussā gehaṃ pavisanti, ete nikkhamanti, ete rathikāya
vīthiṃ sañcaranti, ete majjhe siṅghāṭake nisinnā¡¦ti. Evameva kho,
mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ
cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti¡V
¡¥ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā¡¦ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage
satte pajānāti. ¡¥Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Āsavakkhayañāṇaṃ
¡@¡@
248. ¡§So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ
khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ
pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa
evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ
vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, ¡¥vimuttasmiṃ vimuttami¡¦ti
ñāṇaṃ hoti, ¡¥khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā¡¦ti pajānāti.
¡@¡@
249. ¡§Seyyathāpi, mahārāja, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi
sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
evamassa¡V ¡¥ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī¡¦ti.
Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ
khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. ¡¥So idaṃ dukkhan¡¦ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ¡¥ayaṃ dukkhasamudayo¡¦ti yathābhūtaṃ pajānāti ¡¥ayaṃ
dukkhanirodho¡¦ti yathābhūtaṃ pajānāti, ¡¥ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadā¡¦ti yathābhūtaṃ pajānāti. ¡¥Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti,
¡¥ayaṃ āsavasamudayo¡¦ti yathābhūtaṃ pajānāti, ¡¥ayaṃ āsavanirodho¡¦ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ¡¥ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ
pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati,
bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati,
¡¥vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ¡¥khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,
kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā¡¦ti pajānāti. Idaṃ kho, mahārāja,
sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca. Imasmā ca pana, mahārāja, sandiṭṭhikā
sāmaññaphalā aññaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ
vā natthī¡¨ti.
Ajātasattu-upāsakattapaṭivedanā
¡@¡@
250. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ
etadavoca¡V ¡§abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi,
bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa
vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ¡¥cakkhumanto
rūpāni dakkhantī¡¦ti; evamevaṃ, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo
pakāsito Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca
bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ
saraṇaṃ gataṃ. Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ
yathā-akusalaṃ, yohaṃ pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ issariyakāraṇā
jīvitā voropesiṃ. Tassa me, bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu
āyatiṃ saṃvarāyā¡¨ti.
¡@¡@
251. ¡§Taggha tvaṃ, mahārāja, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ
yathā-akusalaṃ, yaṃ tvaṃ pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā
voropesi. Yato ca kho tvaṃ, mahārāja, accayaṃ accayato disvā
yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā,
mahārāja, ariyassa vinaye, yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ
paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī¡¨ti.
¡@¡@
252. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ
etadavoca¡V ¡§handa ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma bahukiccā mayaṃ
bahukaraṇīyā¡¨ti. ¡§Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī¡¨ti. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā
anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
pakkāmi.
¡@¡@
253. Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño māgadhassa ajātasattussa
vedehiputtassa bhikkhū āmantesi¡V ¡§khatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Upahatāyaṃ,
bhikkhave, rājā. Sacāyaṃ, bhikkhave, rājā pitaraṃ dhammikaṃ
dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiññeva āsane virajaṃ
vītamalaṃ dhammacakkhuṃ uppajjissathā¡¨ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te
bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
¡@¡@
Sāmaññaphalasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
¡@
¡@ |