本經與《增壹阿含經》第38品第8經、巴利聖典《相應部》第35經第247篇《Chappāṇakopamasuttaṃ》等經文的內容完全相同。

    六根的本能會向外攀緣,對可愛的境界起貪愛,對不可意的境界抗拒或厭惡。由於六根的功能彼此不同,所以他們攀緣的境界也彼此相異,如眼只緣色,耳只緣聲,乃至意只緣法,各有各的境界。本經佛陀以六種動物比喻六根,以繩子比喻「正念」,以堅柱比喻「定下心錨」,教導比丘們應精進修習四念處,調伏六根,最後不論面對可愛或不可愛的境界終將能不起貪愛或瞋恚。

    《清淨道論》(Visuddhimagga)裡記載了一則有關守門人的譬喻:「正如守門的人不會去盤查進城和出城的人,他不會去問進出城門的過客:『你是誰?你從哪裡來的?你要往哪裡去?』守門人不會去注意已經走入城裡或走出城外的人,而只會觀查正在通過城門的人。」《清淨道論》的這則譬喻或可為本經做最佳的註解,守護根門就是以正念專注【尋】於禪修的業處【伺】,不管這個業處是甚麼,保持正念相續、念念分明,即便在禪修的過程中妄念迭起紛飛,但那些虛幻的妄念都猶如進出城門的過客,任其來來去去 就好,不必理會,只管專注於正在通過城門的過客;亦如揚起的灰塵終將塵埃落地。我們在正念觀照的過程中,或可發現或找出自己最執著的到底是甚麼?

譯自《雜阿含經》第一一七一篇

喬正一白話譯於八關齋戒日

修訂於西元2018/1/14

    我是這樣聽說的:

    有一次,佛陀暫時住在古印度拘睒獼國一處由瞿師羅長者所建造的園林。

    當時世尊以「如何用四念處的身念處來調伏六根」為主題,對比丘們說法:「就好比有一個人來到一處空屋子,他遇到六種不同的動物,分別為:狗、鳥、毒蛇、野干(狐之類的動物)、失收摩羅(鱷魚)、獼猴(猿猴類)。這個人便將這六種動物全都一一捕捉起來,並將牠們全都以繩子綁繫在一根堅柱子。

    然而這六種動物,各有各的傾向及愛好,比如說狗喜歡往人多或有聚落的地方跑;而鳥則喜歡在空中自由地飛翔;蛇的天性喜歡鑽到潮濕的洞穴內:野狐一類則喜歡躲在墳塚間;鱷魚喜歡游向湖海;獼猴則喜歡住在山林中。

    這六種動物雖然全都被綁在一處,然而牠們各有各的偏好傾向,各自都想要到牠們喜歡的生活環境,誰都不喜歡被綁在同一處所,可是無奈牠們現在全都被繩子給綁住,就算用盡力氣多次拉扯也無法掙脫繩索,無法到牠們各自想要去的地方。到最後筋疲力竭,只好乖乖依著堅柱,止息下來。

    我們的六根就好比上揭這六種動物,各自攀緣相對應的六塵,遇到可愛順遂的六塵便貪愛追求;若遇到不可愛或違逆的六塵便起瞋恚、厭惡。

    這六根都各有不同的攀緣境界,如【眼】必攀緣【色境】,【耳】必攀緣【聲境】等等,彼此不會去攀緣不相應的境界,比如【眼】必不會攀緣【聲境】,耳必不會攀緣【色境】,因為彼此有彼此的功能與偏好。

    若這六根功能正常,又放任他們去各自攀緣六塵,便會因順境或逆境的六塵而生起種種不同的『覺』(或稱為【六識】),接踵便生貪愛和瞋恚。

    比丘們!對付這六根,就應該像如來剛剛所舉的例子一樣,那六種動物就好比六根,那綁住六種動物的堅柱就好比『身念處』【正念】。若能夠好好的修習『身念處』【正念】,對於身體的一舉一動都能念念分明覺知,眼見『色』時清楚覺知是見『色』,耳聽『聲』時清楚覺知是聽『聲』,…..乃至無論身所行『正』與『不正』都能如實清楚覺知;如此一來,當六根對外境起貪愛或瞋恚時,能客觀分明察覺貪愛或瞋恚的『生起』、『持續』、『消滅』。最後,便能夠在面對可念可愛的境界時不起『貪愛執著』;面對不可念或不可愛的境界也不起『瞋恚執著』。

    所以比丘們,要常常修習『身念處』,則不論六根如何野性,也都必可止息下來,就如那六種動物無論怎樣奮力掙脫繩索,也終將依於堅柱給馴服下來。」

    比丘們聽完佛陀的開示後,都心生法喜,並依法奉行。

原文/

(一一七一)如是我聞。一時。佛住拘睒彌國瞿師

羅園。爾時。世尊告諸比丘。譬如士夫遊空

宅中。得六種眾生。一者得狗。即執其狗。繫

著一處。次得其鳥。次得毒蛇。次得野干。次

得失收摩羅。次得獼猴。得斯眾生。悉縛一

處。其狗者。樂欲入村。其鳥者。常欲飛空。其

蛇者。常欲入穴。其野干者。樂向塚間。失收

摩羅者。長欲入海。獼猴者。欲入山林。此六

眾生悉繫一處。所樂不同。各各嗜欲到所

安處。各各不相樂於他處。而繫縛故。各用

其力。向所樂方。而不能脫。如是六根種種

境界。各各自求所樂境界。不樂餘境界。眼

根常求可愛之色。不可意色則生其厭。耳根

常求可意之聲。不可意聲則生其厭。鼻根常

求可意之香。不可意香則生其厭。舌根常

求可意之味。不可意味則生其厭。身根常

求可意之觸。不可意觸則生其厭。意根常

求可意之法。不可意法則生其厭。此六種根

種種行處。種種境界。各各不求異根境界。

此六種根其有力者。堪能自在。隨覺境界。

如彼士夫繫六眾生於其堅柱。正出用力隨

意而去。往反疲極。以繩繫故。終依於柱。諸

比丘。我說此譬。欲為汝等顯示其義。六眾

生者。譬猶六根。堅柱者。譬身念處。若善修

習身念處。有念.不念色。見可愛色則不生

著。不可愛色則不生厭。耳聲.鼻香.舌味.身

觸.意法。於可意法則不求欲。不可意法則

不生厭。是故。比丘。當勤修習。多住身念處

佛說此經已。諸比丘聞佛所說。歡喜奉行。

 

巴利語經文 
SN.35.247(
另版SN.35.206)/(10) Chappāṇakopamasuttaṃ 
   247. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso arugatto pakkagatto saravanaṃ paviseyya. Tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijjheyyuṃ, sarapattāni ca gattāni vilekheyyuṃ. Evañhi so, bhikkhave, puriso bhiyyosomattāya tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati vattāraṃ– ‘ayañca so āyasmā evaṃkārī evaṃsamācāro asucigāmakaṇṭako’ti. Taṃ kaṇṭakoti iti viditvā saṃvaro ca asaṃvaro ca veditabbo. 
   “Kathañca bhikkhave, asaṃvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Kukkuraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya Siṅgālaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Makkaṭaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇṭhiṃ karitvā ossajjeyya. Atha kho, te, bhikkhave chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṃ sakaṃ gocaravisayaṃ āviñcheyyuṃ – ahi āviñcheyya ‘vammikaṃ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṃ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṃ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṃ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṃ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṃ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha kho yo nesaṃ pāṇakānaṃ balavataro assa tassa te anuvatteyyuṃ, anuvidhāyeyyuṃ vasaṃ gaccheyyuṃ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, taṃ cakkhu āviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā paṭikūlā honti …pe… mano āviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā paṭikūlā honti. Evaṃ kho, bhikkhave, asaṃvaro hoti. 
   “Kathañca, bhikkhave, saṃvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… jivhā rasaṃ sāyitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṃ gahetvā …pe… kukkuraṃ gahetvā… siṅgālaṃ gahetvā… makkaṭaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thambhe vā upanibandheyya. Atha kho te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṃ sakaṃ gocaravisayaṃ āviñcheyyuṃ– ahi āviñcheyya ‘vammikaṃ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṃ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṃ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṃ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṃ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṃ pavekkhāmī’ti Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā atha tameva khīlaṃ vā thambhaṃ vā upatiṭṭheyyuṃ, upanisīdeyyuṃ, upanipajjeyyuṃ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, taṃ cakkhu nāviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā nappaṭikūlā honti …pe… jivhā nāviñchati manāpiyesu rasesu …pe… mano nāviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā nappaṭikūlā honti. Evaṃ kho, bhikkhave, saṃvaro hoti. 
   “‘Daḷhe khīle vā thambhe vā’ti kho, bhikkhave, kāyagatāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṃ.