|

本經與巴利聖典《相應部》第55經第21、22篇《Paṭhamamahānāmasuttaṃ》的內容完全相同。
我們從佛經裡可以看到,有的人因臨終前想起與情人的恩愛纏綿,死後竟成為低等的樹神;有人因生前被殘酷欺凌或遭背叛,懷著極大的怨恨發誓復仇,死前因咒怨而化生為厲鬼夜叉;也有人平生沒有做過甚麼大功德或大善事,臨終前竟因對佛陀生起恭敬的一念,死後竟也可以轉生為忉利天神。
因此,佛教認為,人在死前的最後一念,不論其善或惡,都將直接影響我們下一世投生的世界。因此,很多佛教徒都會擔憂臨終前的那一刻萬一把持不住而失去正念,會不會因此而墮入惡道?
本經中的主角摩訶男是古印度佛陀時代的一位優秀在家居士,據經籍記載他已證得阿那含果(三果)。在佛陀的晚年,琉璃王發兵攻打佛陀的祖國釋族,摩訶男居士沉入水底,將頭髮綁在水中的石頭上,爭取時間捨身拯救祖國的人民,因此被佛譽為在家弟子中「悲心第一」。但他在世時也曾擔心過這個問題,因此他前來問佛;佛陀告訴他,只要平時能憶念燻習三寶,按部就班認真修行,就不用擔心自己死後的去處。佛陀並以一棵平時傾斜生長的大樹為例子,解釋箇中的道理。
我們從這一篇經文中佛陀給予我們的啟示可知,臨終一念的善與惡,固然直接影響我們下一生;但,那是指一般沒有修行的凡夫以及不認真修行的人而言。如果是初果以上的修行人,已等於徹底閉塞了通往三惡途的大門,取得了通往人間天上、乃至解脫的通行證。
就算仍是一名凡夫,但只要有正見,認真依法奉行八正道,依照同類相應、物以類聚的自然法則,死後也一定會投生到善趣世界。
選譯自北傳《雜阿含經》第三十三卷第九百二十九篇
喬正一白話譯於西元2005/9/11八關齋戒日
我是這樣聽說的:
有一次,佛陀住在古印度迦毘羅衛國尼拘律園林中。當時,釋迦氏族摩訶男居士前來拜訪佛陀。
他頂禮佛足後,便退坐在一旁,他問佛:「世尊,迦毘羅衛國一向安隱豐樂,人口眾多,我每次進出時,都有許多隨從在側,但也常會遇見瘋象、瘋子及瘋狂的駕駛,我很怕受到他們的傷害致死,死前因恐懼而把持不住,忘記憶念佛、憶念法、憶念比丘僧。我常在想,如果萬一發生不幸,我死亡之後將會轉生至何處?」
佛陀告訴摩訶男:「不用恐懼,不要怕。你過世之後,一定不會轉生到惡趣。就好比一棵大樹,頂端平時朝下傾斜生長,一旦將其樹根截去,你認為它會墜落至何處?」
摩訶男回答:「它應該會朝平時傾斜的方向墜落。」
佛陀說:「同樣的道理,你也是一樣,一旦死亡,不會轉生至惡趣。這是什麼道理呢?因為你已長期修習憶念佛、憶念法、憶念僧,所以一旦死亡,就算此肉身被火焚燒,或棄置於墳塚間,任憑風吹日曬,化為塵埃,但你善良的心意識早已長期被正確的信仰所薰陶,同時被清淨的戒律、布施、聽聞正法、正見智慧等功德所薰陶,死後便能立即轉生到安樂的世界,來世生天。」
摩訶男聽到佛陀的話之後,心中生起歡喜,起身頂禮佛陀後便離去。

|
|
巴利語經文
SN.55.21/(1) Paṭhamamahānāmasuttaṃ
1017. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca– “idaṃ, bhante, kapilavatthu
iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ. So khvāhaṃ,
bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ
kapilavatthuṃ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi bhantenapi assena
samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena
samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ
samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati,
mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti– ‘imamhi cāhaṃ
samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’”ti?
“Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati
apāpikā kālaṃkiriyā. Yassa kassaci, mahānāma, dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ
cittaṃ sīlaparibhāvitaṃ cittaṃ sutaparibhāvitaṃ cittaṃ cāgaparibhāvitaṃ
cittaṃ paññāparibhāvitaṃ cittaṃ, tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī
cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo. Taṃ idheva kākā vā
khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā
vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ
saddhāparibhāvitaṃ …pe… paññāparibhāvitaṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi.
“Seyyathāpi, mahānāma, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīraṃ
udakarahadaṃ ogāhitvā bhindeyya. Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā
adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā taṃ uddhagāmi assa
visesagāmi. Evameva kho, mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṃ
saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ …pe… paññāparibhāvitaṃ cittaṃ tassa yo hi khvāyaṃ
kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo taṃ idheva kākā vā
khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā
vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ
saddhāparibhāvitaṃ …pe… paññāparibhāvitaṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi.
Tuyhaṃ kho pana, mahānāma, dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ …pe…
paññāparibhāvitaṃ cittaṃ Mā bhāyi, mahānāma mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te
maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṃkiriyā”ti. Paṭhamaṃ.
SN.55.22/(2) Dutiyamahānāmasuttaṃ
1018. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca– “idaṃ, bhante, kapilavatthu
iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ. So khvāhaṃ,
bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ
kapilavatthuṃ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena
samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhante, napi sakaṭena
samāgacchāmi; bhante, napi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ, bhante,
tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha
sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti– ‘imamhi
cāhaṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’”ti?
“Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati
apāpikā kālaṃkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha,
mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– itipi so
bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe…
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṃvattanikehi.
“Seyyathāpi mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so
mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena
pabbhāro”ti. “Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato
ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dutiyaṃ. |