井水喻經

         本經與巴利語佛經第12經的內容相同。本經中有四位比丘在討論法義,而且他們所討論的是非常殊勝珍貴的議題,他們討論的重點環繞在是否有人在還活著的時候能自知自證寂滅涅槃,但他卻還不是煩惱已斷盡的阿羅漢?

    經中一開場發問的那羅尊者被佛陀在《增壹阿含經》中譽為「能降伏龍,使奉三尊」。

    此經的內容是有非常名的「井水喻」,經中一開始回答問題的茂師羅尊者因為已自證知十二因緣,也知涅槃的存在,但他卻還不是諸漏已盡的阿羅漢,這一點讓那羅尊者質疑有矛盾,而在場的另一位殊勝尊者則跳出來解釋,他舉了一個例子說明如同有人看到了井中的水,卻暫時還沒觸碰到井水,以此說明確實有人可以在還活著的時候便能自知自證寂滅涅槃,但他卻還不是煩惱已斷盡的阿羅漢的情況。

    由這篇經文可知,茂師羅尊者在這場討論會的當時應該已證三果或初果。

    這個問題在好多年前我也曾寫信向美國森林頭陀比丘僧團的住持戒寶尊者請教過,戒寶尊者則引述他的老師摩訶布瓦尊者(泰國聖僧)的譬喻為我開示,摩訶布瓦尊者的開示與本篇《井水喻經》有異曲同工之妙,全文公開如下,供諸法友參考,但願對諸法友有所啟發與助益:

    「假設有一個旅人走入森林之中,他遇見一座清澈、乾淨、鮮甜的池水。但,池塘的水面上覆蓋著浮萍,因此池水並不能完全清澈見底。此人用手撥開浮萍,他發現池水看起來非常清澈、乾淨、鮮甜。他又用手舀起一掬池水品嚐了一下,他發現池塘裡的水真的很鮮甜。於是,他很認真地喝著池塘裡的水,直到滿足了他因長途跋涉所生的口渴,他解渴之後又繼續前行。

    當他一離開之後,浮萍又像以前一樣漂過來蓋住了水面。至於那個旅人,雖然他已離開了,但飲用池水的記憶卻始終留在他的腦海裡。每一次當他又走進森林時,他都會直奔池塘,用手把浮萍給撥開,然後舀起水飲用,如果他想洗澡他就會跳進池裡盡情地洗澡。雖然他離開的時候池水又再度被浮萍完全覆蓋住,但在他的心中卻牢牢深植他對池水的信念,也就是池塘中充滿著池水,池水乾淨清澈,味道是絕對新鮮,這些信念永遠都不會被抹去。這個池水的比喻可以解釋入流者(初果)對法的體驗。」

One can say that the Stream-enterer briefly experiences the “taste” of Nibbāna. Luangta Mahā Boowa explained it this way:

“Suppose there is a man travelling deep into the forest who comes across a pond of clear, clean, fresh-tasting water. The water is covered with duckweed, though, so it isn’t completely visible. He parts the duckweed and sees that the water looks clear, clean, and inviting. He scoops up a handful of water to taste it, and then he knows that the water in the pond is really fresh. With that, he drinks from the pond in earnest until he has satisfied the thirst he has felt for so long and then continues along his way.

“Once he has left, the duckweed moves in to cover the water as before. As for the man, even though he has left, the memory of the water always stays in his mind. Every time he enters the forest he goes straight to pond, parts the duckweed, and scoops up the water to drink it and bathe himself to his heart’s content whenever he wants. Even though the water is again completely covered by the duckweed when he goes away, the convictions that are firmly implanted in his heart – that the pond is full of water, that the water is clean and clear, that its taste is absolutely fresh – these convictions will never be erased. This simile represents the experience of the Stream-enterer.”

選譯自《雜阿含經》第351

喬正一白話譯於西元2023/1/14壬寅年臘月(農曆十二月)二十三日布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的:

    這是那羅尊者、茂師羅尊者、殊勝尊者與阿難尊者一起暫時住在古印度的舍衛國象耳池旁所發生的事。

    有一次,那羅尊者對茂師羅尊者提出一個問題,他問說:「是否能不依靠信仰、不依靠自己主觀的愛好、不依靠古老的口傳或傳聞、不依靠理性邏輯的思考判斷推理、不依靠深思後所接受的見解等等這些管道或方法,而是依自己正覺的因緣而緣生出緣起的正知見,能清楚地證知的確因為有『生』故有『老死』的法則?

    茂師羅尊者回答:「有啊!確實有可能。」

    那羅尊者又問:「茂師羅尊者,請問是否可以不依靠信仰、不依靠自己主觀的愛好、不依靠古老的口傳或傳聞、不依靠理性邏輯的思考判斷推理、不依靠深思後所接受的見解等等這些管道或方法,而在此生還活著的時候便能自知自證寂滅涅槃?」

    茂師羅尊者回答:「有啊!確實可以在此生還活著的時候便能自知自證寂滅涅槃。」

    「哦?茂師羅尊者,照你這樣說,是否代表你已是阿羅漢了?你的煩惱都已斷盡熄滅了嗎?」

    但此時茂師羅尊者緘默不回答,他被問了第二次、第三次同樣的問題,依然保持緘默。

    這時,在一旁的殊勝尊者跳出來替茂師羅尊者解圍,殊勝尊者說:「好了,你不用回答這個問題,我來替你回答那羅尊者。」

    茂師羅尊者說:「謝謝您,那就勞煩您替我解答。」

    殊勝尊者對那羅尊者說:「雖然的確有方法可以在人還活著的時候便證知寂滅涅槃,但不代表此人已斷盡一切的煩惱,他不一定是一位阿羅漢。」

    那羅尊者質疑:「哦?你的講法有矛盾哦!你的論述前後不一致,就像你剛所說的,既然此人在世時已證知寂滅涅槃,可你又說他並未斷盡一切的煩惱,他可能還不是一位阿羅漢,你這樣的說法豈不是自我打臉、自打嘴巴?」

    殊勝尊者說:「這樣吧!我來說一個譬喻吧!這樣或許你就可以比較清楚這是怎麼一回事了。就好比在荒郊野外的路邊有一口井,這口井無繩無罐可以取井中的水。這時,有一個路過的行人,因為天氣太熱,他被口渴所逼,他看見這口井,於是繞著井邊的四周尋找求繩子與水罐,可是都找不到可以取井水的工具,雖然如此,他確實清楚看見了井水的存在,他已如實知見這口井中確有井水,只不過他目前因苦無取水的工具而暫時無法碰觸到井水而已。同樣的道理,一個人在還活著的時候的確可以證知確有寂滅涅槃,但卻不代表此人已斷盡一切的煩惱,他不一定是一位阿羅漢。」

    這時,在一旁的阿難尊者問那羅尊者:「你對於殊勝尊者所說的譬喻,有甚麼看法?你認同他的譬喻解說嗎?

    那羅尊者對阿難尊者書:「殊勝尊者說的真好,他說的都符合如來真實義,我已無話可說了。」

    這一場比丘們殊勝的法義討論就到此結束了,各位尊者們便從各自的座位起身離去。

 

原文/

雜阿含經第351

如是我聞:

一時,尊者那羅①、尊者茂師羅、尊者殊勝、尊者阿難住舍衛國象耳池側。

爾時,尊者那羅語尊者茂師羅言:「有異信、異欲、異聞、異行覺想、異見審諦忍②,有如是正自覺知見生,所謂生故有老死,不離生有老死耶?」尊者茂師羅言:「有異信、異欲、異聞、異行覺想、異見審諦忍,有如是正自覺知見生,所謂有生故有老死,不異生有老死。如是說有。」

「尊者茂師羅!有異信,乃至異忍,得自覺知見生,所謂有滅、寂滅、涅槃耶?」

尊者茂師羅答言:「有異信,乃至異忍,得自覺知見生,所謂有滅、寂滅、涅槃。」

復問:「尊者茂師羅!有滅則寂滅、涅槃,說者汝今便是阿羅漢,諸漏盡耶?」

尊者茂師羅默然不答,第二、第三問亦默然不答。

爾時,尊者殊勝語尊者茂師羅:「汝今且止,我當為汝答尊者那羅。」

尊者茂師羅言:「我今且止,汝為我答。」

爾時,尊者殊勝語尊者那羅:「有異信,乃至異忍,得自覺知見生,所謂有滅則寂滅、涅槃。」

時,尊者那羅問尊者殊勝言:「有異信,乃至異忍,得自覺知見生,所謂有滅則寂滅、涅槃者,汝今便是漏盡阿羅漢耶?」

尊者殊勝言:「我說有滅則寂滅、涅槃,而非漏盡阿羅漢也。」

尊者那羅言:「所說不同,前後相違,如尊者所說,有滅則寂滅、涅槃,而復言非漏盡阿羅漢耶?」

尊者殊勝語尊者那羅言:「今當說譬,夫智者以譬得解,如曠野路邊有井,無繩無罐,得取其水。時,有行人,熱渴所逼,繞井求覓,無繩無罐,諦觀井水,如實知見,而不觸身。如是,我說有滅則寂滅、涅槃,而自不得漏盡阿羅漢。」

爾時,尊者阿難語尊者那羅言:「彼尊者殊勝所說,汝復云何?」

尊者那羅語尊者阿難言:「尊者殊勝善說真實,知復何言。」

時,彼正士各各說已,從座起去。

 

巴利語經文
SN.12.68/(8). Kosambisuttaṃ
   68. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṃ musilaṃ etadavoca– “aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
   “Aññatreva āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘bhavapaccayā jātīti …pe… upādānapaccayā bhavoti… taṇhāpaccayā upādānanti… vedanāpaccayā taṇhāti… phassapaccayā vedanāti… saḷāyatanapaccayā phassoti… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti… viññāṇapaccayā nāmarūpanti… saṅkhārapaccayā viññāṇanti… avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
   “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
   “Aññatreva āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… upādānanirodhā bhavanirodhoti… taṇhānirodhā upādānanirodhoti… vedanānirodhā taṇhānirodhoti… phassanirodhā vedanānirodhoti… saḷāyatananirodhā phassanirodhoti… nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti… viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
   “Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
   “Tenahāyasmā musilo arahaṃ khīṇāsavo”ti? Evaṃ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi. Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṃ paviṭṭhaṃ etadavoca– “sādhāvuso paviṭṭha, ahaṃ etaṃ pañhaṃ labheyyaṃ. Maṃ etaṃ pañhaṃ puccha. Ahaṃ te etaṃ pañhaṃ byākarissāmī”ti. “Labhatāyasmā nārado etaṃ pañhaṃ. Pucchāmahaṃ āyasmantaṃ nāradaṃ etaṃ pañhaṃ. Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṃ pañhaṃ”.
   “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
   “Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṃ – bhavapaccayā jāti …pe… avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
   “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
   “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
   “Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṃ– ‘bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi– ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
   “Tenahāyasmā nārado arahaṃ khīṇāsavo”ti? “‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, na camhi arahaṃ khīṇāsavo. Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno. Tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṃ udapānaṃ olokeyya. Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṃ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya. Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, na camhi arahaṃ khīṇāsavo”ti.
   Evaṃ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṃ paviṭṭhaṃ etadavoca– “evaṃvādī tvaṃ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṃ nāradaṃ kiṃ vadesī”ti? “Evaṃvādāhaṃ, āvuso ānanda, āyasmantaṃ nāradaṃ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. Aṭṭhamaṃ.