黑牛與白牛喻經

    本經與巴利語佛經《相應部》第32經第232篇《Koṭṭhikasuttaṃ》的內容完全相同。

    所謂「色不迷人人自迷」,一般凡夫俗子面對美色當前,會陷入意亂情迷的因緣是心識中的貪欲,非眼睛,也非美色對象,這也是「四聖諦」中的「集諦」,應當滅除。

    在《雜阿含經》第572篇也有同樣的內容,被佛譽為在家居士中「智慧第一」的質多羅長者也曾以本經中綁在白牛與黑牛脖子上的「軛鞅」(皮套繩)為比喻,為許多比丘闡釋如是真諦。請參閱以下的經文:

http://www.charity.idv.tw/1/a58.htm

選譯自《雜阿含經》第250

喬正一白話譯於西元2021/7/2農曆五月二十三日布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的:

    有一次,佛陀暫時住在古印度的王舍城迦蘭陀竹園林中。當時,尊者舍利弗與尊者摩訶拘絺羅則一起住在耆闍崛山中。

    某日,摩訶拘絺羅尊者在下午三點到五點左右從禪定中出定,他起身去找舍利弗尊者,他們見著了面,彼此互相問候,然後找地方坐了下來。

    摩訶拘絺羅尊者對舍利弗說:「我有一些問題想要請教你,不知你是否有空可以回答?」

    舍利弗尊者說:「您儘管提問,我知無不言。」

    摩訶拘絺羅尊者問:「請問,究竟是眼根繫縛、綑綁、沾黏住外境的色塵呢?還是外境的色塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的眼根呢?究竟是六根繫縛、綑綁、沾黏住外境的六塵呢?還是外境的六塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的六根呢?」

    舍利弗尊者回答:「不是六根繫縛、綑綁、沾黏住外境的六塵,也不是外境的六塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的六根,究其實,是六根接觸六塵緣生六識時,由六識中所緣生出的欲貪繫縛、綑綁、沾黏住內六根與外六塵兩者。

    這就好比有二頭牛,一頭是黑牛,一頭是白牛,兩頭牛的脖子共同被一條皮套子給綁住,您認為究竟是黑牛綑綁住了白牛?還是白牛綑綁住了黑牛呢?」

    「都不是,不是黑牛繫住了白牛,也不是白牛繫住了黑牛,應該說是這兩頭牛脖子中間的那條皮套子綁住了牠們。」

    「沒錯,就是這樣,同樣的道理,不是六根繫縛、綑綁、沾黏住外境的六塵,也不是外境的六塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的六根,究其實,是六根接觸六塵緣生六識時,由六識中所緣生出的欲貪繫縛、綑綁、沾黏住內六根與外六塵兩者。

    如果說是六根繫縛、綑綁、沾黏住外境的六塵,或外境的六塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的六根,那麼世尊就不會教人建立梵行,眾生也就不可能得盡苦邊,也就沒有機緣得解脫。正因為不是六根繫縛、綑綁、沾黏住外境的六塵,也不是外境的六塵繫縛、綑綁、沾黏住內在的六根,世尊才會教人建立梵行,眾生才有可能得盡苦邊,才有機緣得解脫。

    世尊、辟支佛、阿羅漢的眼根見色塵(內六根接觸外六塵),不論外境是好、是惡,是美、是醜,是順、是逆,都保持正知、正念,不起欲貪;但凡夫眾生的眼根見色塵(內六根接觸外六塵),不論外境是好、是惡,是美、是醜,是順、是逆,都會認為是我、我所,因我見愚痴而緣起欲貪。

    因此,世尊說當斷除六根接觸六塵之間的欲貪,才能心解脫。」

    兩位阿羅漢結束談話之後,彼此展轉隨喜,各自回到自己修行的地方。


雜阿含250

  如是我聞:
  一時,佛住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,尊者舍利弗、尊者摩訶拘絺羅,俱在耆闍崛山。
  尊者摩訶拘絺羅晡時從禪覺,詣尊者舍利弗所,共相問訊已,退坐一面,語舍利弗言:
  「欲有所問,寧有閑暇見答{}[]不?」
  尊者舍利弗語摩訶拘絺羅:
  「隨仁所問,知者當答。」
  尊者摩訶拘絺羅問尊者舍利弗言:
  「云何,尊者舍利弗!眼繫色耶?色繫眼耶?耳、聲,鼻、香,舌、味,身、觸,意、法;意繫法耶?法繫意耶?」
  尊者舍利弗答尊者摩訶拘絺羅言:
  「非眼繫色,非色繫眼,……乃至非意繫法,非法繫意。尊者摩訶拘絺羅!於其中間,若彼欲貪是其繫也。
  尊者摩訶拘絺羅!譬如:二牛,一黑、一白,共一軛鞅縛繫,人問言:『為黑牛繫白牛?為白牛繫黑牛?』為等問不?」
  答言:
  「不也,尊者舍利弗!非黑牛繫白牛,亦非白牛繫黑牛,然於中間,若軛、若繫鞅者,是彼繫縛。」
  「如是,尊者摩訶拘絺羅!非眼繫色,非色繫眼,……乃至非意繫法,非法繫意,中間欲貪是其繫也。尊者摩訶拘絺羅!若眼繫色,若色繫眼,……乃至若意繫法,若法繫意,世尊不教人建立梵行,得盡苦邊。以非眼繫色,非色繫眼,……乃至非意繫法,非法繫意故,世尊教人建立梵行,得盡苦邊。
  尊者摩訶拘絺羅!世尊眼見色,若好、若惡不起欲貪,其餘眾生眼若見色,若好、若惡則起欲貪。是故,世尊說當斷欲貪,則心解脫。……乃至意、法,亦復如是。」
  時,二正士展轉隨喜,各還本處。

 

巴利語經文
SN.35.232/(5) Koṭṭhikasuttaṃ
   232. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–
   “Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ …pe… jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, rasā jivhāya saṃyojanaṃ …pe… mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, dhammā manassa saṃyojanan”ti?
   “Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ …pe… na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ …pe… na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ.
   “Seyyathāpi āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu. Yo nu kho evaṃ vadeyya– ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojanaṃ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā taṃ tattha saṃyojanaṃ.
   “Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ …pe… na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ …pe… na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ.
   “Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…
   “Jivhā, āvuso, rasānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, rasā vā jivhāya saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…
   “Mano vā, āvuso, dhammānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, dhammā vā manassa saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.
   “Imināpetaṃ āvuso, pariyāyena veditabbaṃ yathā na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ …pe… na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ …pe… na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ.
   “Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. Passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṃ. Suṇāti bhagavā sotena saddaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṃ. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. Sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato mano. Vijānāti bhagavā manasā dhammaṃ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā.
   “Iminā kho etaṃ, āvuso, pariyāyena veditabbaṃ yathā na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na sotaṃ… na ghānaṃ… na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na kāyo… na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanan”ti. Pañcamaṃ.