本經與巴利語聖典《相應部》第41經第3篇《Dutiya -isidattasuttaṃ》的經文內容相同。

    本經是藉由被佛陀譽為「智慧第一」的居士質多羅長者與一位名叫梨犀達多的下座比丘之間的問答來闡釋何謂「身見」?如何破除「身見」?

    郭子,本名郭蘅祈,是華人流行樂壇才華洋溢、不可多得的樂曲創作家,許多知名的歌手如張學友、劉若英、張信哲、張清芳、萬芳等,都因他的作品而紅極一時。有一次,他在電視節目中接受訪問時,他自述在小學三年級時曾受到同學集體的霸凌,因而成長過程中一直有陰影。

    直到多年後,他受到同學的熱情邀約參加同學會,席間他鼓起勇氣詢問曾霸凌過他的同學是否還記得以前曾欺負過他的往事?同學們都很訝異且完全不記得有這件事,郭子說他非常確信同學們是真的不記得,只有他自己一直背負著那份執念活到今天,他終於領悟,是他的執念困住了他自己。

    善哉!郭子不但才華洋溢,還頗具慧根。他的心得讓我憶起佛陀在《法句經》第一品《雙品》的偈語:「『彼罵我打我,敗我劫奪我』,若人懷此念,怨恨不能息。『彼罵我打我,敗我劫奪我』,若人捨此念,怨恨自平息。」

    佛陀說如果有人心中一直懷抱著「彼罵我打我,敗我劫奪我」的執念,他的怨恨便不能平息與消除;若能捨除這份執念,自然就能獲得平靜與喜樂。然而問題是這份執念究竟因何而生呢?答案就是緣自於「我見」(身見)

選譯自《雜阿含經》第570

喬正一白話譯於西元2020/7/20農曆五月三十日布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的:

    有一次,佛陀與許多上座比丘一起暫時住在古印度菴羅聚落菴羅林之中。

    某日,被佛陀譽為「智慧第一」的質多羅長者前來參訪諸上座,他跪地稽首頂禮,然後起身退坐在一旁。

    長者對諸上座提出一個問題:「天下間各家各派的宗教與哲學都有各自的教義及觀點,但眾說紛紜,或說有我,或說眾生,或說壽命,或說世間吉凶。

    請問尊者,這些學派與見解,他們的共通點都源自於何處?如何形成?因何而生?如何演繹?」

    諸上座對長者的提問無法回答,全都不做聲。

    長者又問了三遍,長老們依然保持緘默。

    當時有一位下座比丘,名叫梨犀達多,他對諸上座自告奮勇說:「我想我能回答長者的問題。」

    諸上座便說:「很好!如果你真有把握能回答,你就回答吧!」。

    於是,尊者梨犀達多便回答長者的提問:「長者,凡天下間的各家見解,或言有我,或說眾生,或說壽命,或說世間吉凶,這些見解不外乎都源自於身見,因身見而形成,以身見而生,依身見而推演。」

    「哦?那麼請問什麼是身見?」

    「愚癡無聞的凡夫都有一種迷思,都會執迷地認為五蘊中的色蘊是我,色蘊與我是不同的兩種存在,色蘊中有我,我中有色蘊。

    又或者認為五蘊中的受蘊是我,受蘊與我是兩種不同的存在,受蘊中有我,我中有受蘊。

    又或者認為五蘊中的想蘊是我,想蘊與我是兩種不同的存在,想蘊中有我,我中有想蘊。

    又或者認為五蘊中的識蘊是我,識蘊與我是兩種不同的存在,識蘊中有我,我中有識蘊。

    以上,就是所謂的身見。」

    「請問,該如何破除(斷除)身見?」

    「多聞聖弟子,因如實知四聖諦,如實照見五蘊無常、苦,因此他不會認為色蘊是我,不會認為色蘊與我是不同的兩種存在,不會認為我中有色蘊,不會認為色蘊中有我。

    多聞聖弟子,因如實知四聖諦,如實照見五蘊無常、苦,因此他不會認為受蘊是我,不會認為受蘊與我是兩種不同的存在,不會認為我中有受蘊,不會認為受蘊中有我。

    多聞聖弟子,因如實知四聖諦,如實照見五蘊無常、苦,因此他不會認為想蘊是我,不會認為想蘊與我是兩種不同的存在,不會認為我中有想蘊,不會認為想蘊中有我。

    多聞聖弟子,因如實知四聖諦,如實照見五蘊無常、苦,因此他不會認為識蘊是我,不會認為識蘊與我是兩種不同的存在,不會認為我中有識蘊,不會認為識蘊中有我。

    以上,就是得無身見。」。

    「尊者,請問您的父親叫什麼名字,是哪裡人?

    「我出生於後方長者家,我是後方長者的兒子。」。

    質多羅長者聽後恍然大悟,很高興地對梨犀達多尊者說:「我跟尊者的父親是很熟的朋友。」。

    梨犀達多回答:「沒錯,長者!」

    質多羅長者對梨犀達多尊者提出邀請:「尊者,若您能住在此座菴羅林中,我將終生供養您衣服、飲食及隨病湯藥。」。

尊者梨犀達多默然接受邀請。

而尊者梨犀達多也因為接受質多羅長者的邀請,因供養的障礙,致使他有好一段時間沒有去參訪禮見世尊了。

當時諸上座比丘也為質多羅長者開示種種法義,依照「示」「教」「照」「喜」的次序,令質多羅長者心生法喜,長者也在隨喜之後,對諸上座作禮而去。

 

原文/

如是我聞:一時,佛住菴羅聚落菴羅林中,與眾多上座比丘俱。

時質多羅長者,詣諸上座所,稽首禮足,退坐一面。白諸上座言:「諸世間所見,或說有我,或說眾生,或說壽命,或說世間吉凶,云何尊者!此諸異見,何本?何集?何生?何轉」?時諸上座默然不答。如是三問,亦三默然。時有一下座比丘,名梨犀達多,白諸上座言:「我欲答彼長者所問」。諸上座言:「善!能答者答」。

時長者即問梨犀達多:「尊者!凡世間所見,何本?何集?何生?何轉」?尊者梨犀達多答言:「長者!凡世間所見,或言有我,或說眾生,或說壽命,或說世間吉凶,斯等諸見,一切皆以身見為本,身見集,身見生,身見轉」。復問;「尊者!云何為身見」?答言:「長者!愚癡無聞凡夫,見色是我,色異我,色中我,我中色。受……。想…….。行……。識見是我,識異我,我中識,識中我。長者!是名身見」。復問:「尊者!云何得無此身見」?答言:「長者!謂多聞聖弟子,不見色是我,不見色異我,不見我中色,色中我。不見受……。想……。行……。識是我,不見識異我,不見我中識,識中我,是名得無身見」。復問:「尊者!其父何名,於何所生」?答言:「長者!我生於後方長者家」。質多羅長者語尊者梨犀達多:「我及尊者二父,本是善知識」。梨犀達多答言:「如是,長者」!質多羅長者語梨犀達多言:「尊者!若能住此菴羅林中,我盡形壽供養──衣服、飲食、隨病湯藥」。尊者梨犀達多默然受請。時尊者梨犀達多,受質多羅長者請,供養障礙故,久不詣世尊所。

時諸上座比丘,為質多羅長者種種說法,示教照喜;示教照喜已,質多羅長者歡喜隨喜,作禮而去

 

巴利語經文
SN.41.3/ 3. Dutiya -isidattasuttaṃ
   345. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – “adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
   Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī”ti?
   Evaṃ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati …pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.
   Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca– “byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañhan”ti. “Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi– ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– sassato lokoti vā …pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’”ti? “Evaṃ, bhante”. “Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti– ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.
   “Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati …pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.
   “Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.
   “Kuto bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti? “Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti. “Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṃ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti? “Evaṃ, gahapatī”ti. “Kahaṃ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṃ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi. “Ayyo no, bhante, isidatto”ti? “Evaṃ, gahapatī”ti. “Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa isidattassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṃ vuccati, gahapatī”ti.
   Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca– “sādhu kho taṃ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṃ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṃ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti. Tatiyaṃ.