|
本經與巴利聖典《相應部》第22篇第88經的內容完全相同。本經是敘述阿濕波誓尊者罹患重病,他先前修得的禪定因病痛而消失,使他因此對自己的修行產生了變悔之心。
佛陀前來探病,並開導他不要不正思惟,要對「法」有信心。結果,尊者竟神奇的病癒了。
本經中的阿濕波誓尊者,在巴利聖典相應部經典中為阿說示尊者(Assaji),但本人並不十分確定是否即為佛陀最初度化的五比丘之一的阿說示尊者,因為並沒有進一步的其他資料可以證明他們是同一個人;而古印度同名的人很多,例如僧團中叫「迦葉」的人就不止一人。但是否為同一人並不是本經的重點,本經的重點是教導我們罹患重病時不要不正思惟(負面思惟),對「法」要有信心。
願以此經文中佛陀真實語的力量,令罹患重病的法友閱讀後能心生法喜,痊癒健康。
選譯自《雜阿含經》第1024經
喬正一白話譯於西元2017/7/30農曆閏六月初八之八關齋戒日
我是這樣聽聞的:
有一次,佛陀暫時住在古印度的舍衛國祇樹給孤獨園林裡。
當時,阿濕波誓尊者住在東園的鹿子母講堂,不幸身遭重病,非常的痛苦,富鄰尼尊者在一旁照護他;但是,尊者的病卻有增無減,且有愈來愈嚴重的趨勢。
佛陀得悉後便前來探病,佛安慰阿濕波誓:「你不要變悔!」
阿濕波誓對佛陀說:「可是世尊!我真的有變悔之心。」
佛陀問阿濕波誓:「你可曾破戒?」
阿濕波誓回答:「世尊!我沒有破戒。」
佛陀問阿濕波誓:「既然你不曾破戒,又為何變悔?」
阿濕波誓對佛陀解釋:「世尊!我先前沒有生病的時候,能證得身息樂正受(禪悅),而且我很精進;可如今,我罹患重病,因病障之故已不復能得入這些正受三昧,因此我有了這樣的負面想法:『難道說我已失去了禪定?』」
佛陀對阿濕波誓說:「我現在問你一些問題,你且隨意回答我。阿濕波誓!當你觀見色蘊時,你可曾看見色蘊即是『我』、或另一個『我』、又或者『我』在色蘊之中?」
阿濕波誓回答:「都沒有,世尊!」
「那麼你可曾看到『受』、『想』、『行』、『識』等四蘊是『我』、或另一個『我』、又或者『我』在其他的四蘊之中?」
「也都沒有,世尊!」
「既然你都不曾發現五蘊是『我』、或另一個『我』、又或者『我』在五蘊之中,你又為何變悔?」
「世尊!我覺得是因為我的不正思惟之故(負面思惟)。」
「若沙門、婆羅門的禪定堅固、平等(已證四禪八定),萬一有一天不能入四禪八定,也都不應該有這樣的負面想法:『我的禪定退減了。』
又倘若聖弟子已不見五蘊是『我』、或另一個『我』、又或者『我』在五蘊之中,就應當作如是覺知:『貪欲已永盡無餘,瞋恚、愚癡皆已永盡無餘。』而貪、恚、癡若已永盡無餘,則一切的煩惱都將斷盡,便獲得無漏心解脫、慧解脫,當下立即能自知作證:『此生已是我歷劫生死的最後一站,我已成就最高的梵行;我該修行的功課都已完成,我很清楚知道死後不會再有下一生了。』」
當佛陀對阿濕波誓尊者說完以上的「法」時,尊者因聞法而心生歡喜;因歡喜踊悅之故,身體的病痛竟立即消失。
佛陀說完此經後,便從座位起身離去。
|
|
巴利語經文
SN.22.88/(6). Assajisuttaṃ
88. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena āyasmā assaji kassapakārāme viharati ābādhiko dukkhito
bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā assaji upaṭṭhāke āmantesi– “etha tumhe, āvuso,
yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde
sirasā vandatha– ‘assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So
bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha– ‘sādhu kira, bhante,
bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti.
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato assajissa paṭissutvā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “assaji, bhante,
bhikkhu ābādhiko …pe… sādhu kira, bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu
tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā assaji
tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā assaji bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ.
Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca–
“alaṃ, assaji, mā tvaṃ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni,
tatthāhaṃ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā
āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca– “kacci te, assaji, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ
…pe… paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo”ti?
“Na me, bhante, khamanīyaṃ …pe… abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo”ti.
“Kacci te, assaji, na kiñci kukkuccaṃ na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me,
bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṃ, assaji,
attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṃ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.
“No ce kira taṃ, assaji, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṃ ko
ca vippaṭisāro”ti? “Pubbe khvāhaṃ, bhante, gelaññe passambhetvā passambhetvā
kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṃ, bhante,
taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti– ‘no cassāhaṃ parihāyāmī’”ti. “Ye te,
assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā tesaṃ taṃ samādhiṃ
appaṭilabhataṃ evaṃ hoti– ‘no cassu mayaṃ parihāyāmā’”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, assaji, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante
…”pe… viññāṇaṃ …pe… tasmātiha …pe… evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti
pajānātīti. So sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti.
‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhaṃ ce vedanaṃ
vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti.
‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā
‘aniccā’ti pajānāti …pe… ‘anabhinanditā’ti pajānāti. So sukhaṃ ce vedanaṃ
vedayati visaṃyutto naṃ vedayati; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto
naṃ vedayati; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati.
So kāyapariyantikaṃ ce vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ
vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ ce vedanaṃ vedayamānā-e
‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṃ
jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti
pajānāti.
“Seyyathāpi assaji, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca, telappadīpo jhāyeyya;
tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho,
assaji, bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ
vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno
‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṃ
jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti
pajānātī”ti. Chaṭṭhaṃ.
|