佛陀成就無上正真之道後,首次善說《初轉法輪經》與《無我相經》並首度憍陳如等五比丘的地方就是古印度的鹿野苑,此處亦為古印度自古以來仙人聚集與說法之處,故又名仙人論處或仙人住處。

    此外,相傳遠古時代曾有五百名具足五大神通的仙人施展神足通,以肉身在天空中隨心自在飛行,但半途中這些神通廣大的仙人因眼見國王的美麗婇女的美色及耳聞其美妙誘人的異性歌聲,因此緣生出愛染欲心,故而喪失神通,於是這些法力高強的仙人紛紛從虛空中墜落於此處,故此處又名仙人墮處。

    因為神通是由禪定所緣生,而入禪定(色界定或安止定)的因緣前提必須離欲、惡不善法,也就是應當遠離五蓋,而淫欲就屬於五蓋中的貪慾蓋,是欲、惡不善法,與四禪八定不相應,因此,五通仙人因貪戀美色及其異性的歌聲而心中緣生出淫念,自會干擾定境,使深厚的禪定退失,因此緣故而失去神通。

    由此可知,佛陀說:「淫慾障道」這句話是真實語,是正見,不論有沒有佛陀出現在這個世間,都是真理。

善哉~善哉~善哉

    本經是佛陀成佛以後最早說的佛法,稱為「三轉法輪經」。佛陀最初在古印度的波羅奈斯城的鹿野苑度化他的第一批五位學生時,就是講述這部「三轉法轉經」。接著,在雨夏安居時,五位比丘非常精進,密集地禪修。當佛陀說完「五蘊皆空經」(南傳為「無我相經」)後,五位比丘都證得了阿羅漢。

 本經是佛法最精髓的中心思想,很感謝中國唐朝義淨法師的慈悲與智慧,感謝您讓我們得以見聞百劫難遇的佛法,在此誠摯地禮敬義淨法師。

選譯自北傳《佛說三轉法輪經》

三藏法師義淨奉 制譯

在家居士喬正一白話譯於西元2010/12/19八關齋戒日

    我是這樣聽說的:

有一次,佛陀在古印度的婆羅柰斯城的仙人墮處的施鹿林中說法。

 當時,世尊是這樣子告訴最初跟隨他修行的五位比丘:「比丘們,你仔細的聽好,對於『這是苦』,你們應當於所聞法,如理作意(正見、正思維),便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,進而去深刻地體悟到『苦』的真諦。比丘們!對於『這是苦集』、『這是苦滅』、『這是苦滅道』等聖諦之法,也是這樣如理作意,便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,進而深刻地體悟到『苦集』、『苦滅』、『苦滅道』的真諦。」

「比丘們,你仔細的聽好,對於『這是苦所了法』,我應該深入的觀察,便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,進而去深刻地體悟到『我應知這是苦所了法』的真諦。比丘們!對於『這是苦集我應斷』、『這是苦滅我應證』、『這是苦滅道我應修』等聖諦之法,也是這樣如理作意,便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,去深刻地體悟到『我知苦集應斷』、『我知苦滅應證』、『我知苦滅道應修』的真諦。」

「比丘們,你仔細的聽好,對於『這是苦所了法』,我已深入的觀察,便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,進而去深刻地體悟到『我已知這是苦所了法』的真諦。比丘們!對於『這是苦集我已斷』、『這是苦滅我已證』、『這是苦滅道我已修』等聖諦之法,也是這樣如理作意,便能升起『眼』、『智』、『明』、『覺』,進而去深刻地體悟到『我已斷苦集』、『我已證苦滅』、『我已修苦滅道』的真諦。」

「比丘們!若我對於四聖諦法,不能明瞭其中三轉十二相的關係與義理,那麼『眼』、『智』、『明』、『覺』等四種正思維便不能產生,我便無法捨離一切煩惱,心得解脫,不能證得無上菩提。」

「比丘們!正因為我對於四聖諦法,已明瞭其中三轉十二相的關係與義理,所以『眼』、『智』、『明』、『覺』等四種正思維便能產生,我已徹底捨離一切煩惱,心得解脫,已證得無上菩提。」

當世尊說完上開「三轉十二法輪」經時,憍陳如尊者及空中八萬位天神,皆因此遠塵離垢,得法眼淨(成就初果)。

佛陀問憍陳如:「你是否已明白我所說的法嗎?」

「我已明白了,世尊!」

「你真的明白了嗎?」

「我真的已明白了,善逝!」

由於憍陳如尊者明白佛所說的三轉十二法輪經,因此被稱做阿若憍陳如(註:『阿若』是明白瞭解的意思)

這時,在地上居住的夜叉鬼神聽聞佛陀所說的法以後,發出了巨大的聲音,他們上告高居空中的高貴諸神:「諸神啊!佛陀在人間的波羅柰斯的仙人墮處的施鹿林中,廣說三轉十二行相法輪,這部經典能帶給所有天神、魔、梵天神、沙門、婆羅門、及一切蒼生,極大的利益,也能令修梵行的人很快的達到安隱涅槃之處,天神的威勢將增加,阿修羅的勢力將銳減。」

就這樣,四天王諸神聽到了,他們也依序輾轉告知上一層天界的諸神,才一剎那的功夫,六欲諸天的天神都知道了,須臾之間也傳到了梵天那裡。

就這樣,這部經典因此被稱做「三轉法輪」。

五位比丘及諸神聽聞這部經典以後,都心生歡喜,並依法奉行。


    三藏法師義淨奉 制譯
如是我聞: 一時,
薄伽梵在婆羅[-+]斯仙人墮處施鹿林中。爾時,世尊告五苾芻曰:
「汝等苾芻!此苦聖諦,於所聞法如理作意,

能生眼智明覺,汝等苾芻!此苦集、苦滅、
順苦滅道聖諦之法,如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦聖諦是所了法,如是應知,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦集聖諦是所了法,如是應斷,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦滅聖諦是所了法,如是應證,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此順苦滅道聖諦是所了法,如是應修,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦聖諦是所了法,如是已知,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦集聖諦是所了法,如是已斷,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此苦滅聖諦是所了法,如是已證,
於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!此順苦滅道聖諦是所了法,
如是已修,於所聞法如理作意,能生眼智明覺。
「汝等苾芻!
若我於此四聖諦法未了三轉十二相者,眼智明覺皆不得生,
我則不於諸天魔梵、沙門婆羅門一切世間,
捨離煩惱心得解脫,不能證得無上菩提。
「汝等苾芻!
由我於此四聖諦法解了三轉十二相故,眼智明覺皆悉得生,乃於諸天魔梵、
沙門婆羅門一切世間,捨離煩惱心得解脫,
便能證得無上菩提。」
爾時世尊說是法時,
具壽憍陳如及八萬諸天,遠塵離垢得法眼淨。佛告憍陳如:
「汝解此法不?」 答言:「已解。世尊!」 「汝解此法不?」 答言:「已解。
善逝!」由憍陳如解了法故,
因此即名阿若憍陳如(阿若是解了義)
是時地居藥叉聞佛說已,出大音聲,
告人天曰:「仁等當知,
佛在婆羅[-+]斯仙人墮處施鹿林中,廣說三轉十二行相法輪,
由此能於天人魔梵、沙門婆羅門一切世間,為大饒益,
令同梵行者速至安隱涅槃之處,
人天增盛阿蘇羅減少。」由彼藥叉作如是告,
虛空諸天四大王眾皆悉聞知。
如是展轉於剎那頃盡六欲天,須臾之間乃至梵天普聞其響,
梵眾聞已復皆遍告廣說如前,
因名此經為三轉法輪。 時五苾芻及人天等,聞佛說已,歡喜奉行。
佛說三轉法輪經

3853. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye [PTS Page 421] [\q 421/] tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: "dve me bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā1. Yocayāṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, ete te2 bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā ca sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 
 
Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jātipi dukkhā jarāpi dukkhā vyādhipi dukkho maraṇampi dukkhaṃ appiyehi sampayogo dukkho piyehi vippayogo dukkho yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā". Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhasamudayo3 ariyasaccaṃ: "yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā". Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhanirodho4 ariyasaccaṃ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā [PTS Page 422] [\q 422/] ariyasaccaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
 
----------------------------
1. Nasevitabbā katame dve-machasaṃ, syā. 
2. Ete kho5machasaṃ, 
3. Samudayaṃ-machasaṃ, sīmu. 
4. Nirodhaṃ-machasaṃ, sīmu. 
 
[BJT Page 272] [\x 272/] 
 
"Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti" me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyyanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññātanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
"Idaṃ dukkhasamudayo ariyasaccanti" me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ pahātabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ pahīnanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
"Idaṃ dukkhanirodho ariyasaccanti" me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ sacchikātabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ sacchikatanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
 
"Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti" me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvitanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
 
Yāvakīvañca me bhikkhave, imesu catusu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ bhikkhave, [PTS Page 423] [\q 423/] sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho1 paccaññāsiṃ. Yato ca kho me bhikkhave, imesu catusu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti natthidāni punabbhavoti. Idamavoca bhagavā attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.