本經與《中阿含經》第112經《阿奴波經》、 巴利聖典《增支部》第662經《Purisindriyañāṇasuttaṃ》等經文的內容完全相同。

    本經的重點是說: 四禪八定以及五大神通都是世間法,並不是佛教獨有的專利與成就;如果不能善用禪定作為觀智的工具,就不可能滅盡一切的苦與煩惱,就不得解脫生死輪迴。因為沒有解脫生死輪迴,就一定還有來生,那麼一旦禪定退失,過去的惡業又成熟,仍必將無奈受其惡業的牽引又墜入地獄受苦。 

    此外,世俗的名利心太重,將毀敗修行人的善根,也是引誘修行人墮落的惡因緣,令修行人得不到平安與喜樂。 

選譯自《增壹阿含經》第11品第10

喬正一白話譯於西元2018/11/22農曆十月十五日布薩八關齋戒日

  我是這樣聽聞的: 

    有一次,佛陀與五百名大比丘一起暫時住在古印度的羅閱城迦蘭陀竹園林裡。當時,有一名比丘聽說佛陀預言提婆達多死後將墜入地獄受苦長達一劫的時間。

    這名比丘來到阿難尊者的面前,他與阿難尊者相互問訊之後,坐在一旁。

    這名比丘問阿難:「阿難!我聽說佛陀以神通觀透提婆達兜的未來,然後做出預言說他將在地獄中受苦長達一劫的時間,而且其間都不得救贖,這是真的嗎?佛陀這樣說可有什麼根據嗎?還是說,佛陀的話只是一種隱喻而已? 

    阿難尊者說:「這個宇宙中唯有如來所說的話始終不虛,佛陀的言行絕對一致,絕無矛盾。如果,如來真的說過提婆達兜當墜入地獄達一劫的時間,且不得救贖,那麼就一定是真的。」 

    之後,阿難尊者來到世尊的面前,他跪在地上,額頭觸地,頂禮佛足,然後起身坐在一旁。

    阿難把那名比丘提出的問題轉述給世尊。 

    世尊說:「那個比丘肯定是在年紀很大的時候才出家,而且出家的時間也一定很短。不然,如來所說的話始終不虛,他怎麼可能還會產生懷疑?」 

    於是,世尊對阿難說:「你去對那名比丘說:『如來在找你。』」

    阿難答:「是,世尊!」 

    阿難接受世尊的教令,去找那名比丘。那名比丘一聽世尊要見他,便整理身上的衣服儀容,隨阿難來到世尊的面前。他見到了世尊之後,跪地頂禮世尊雙足,然後起身坐在一旁。 

    世尊對那名比丘說:「愚痴的人!如來所教從無虛妄,為什麼你不相信如來所說的話?現在想要找如來說謊的證據? 

    那名比丘辯駁:「因為提婆達兜分明修得很好啊!他已經修得五大神通,有大神力,有大威勢,這已是一般人望塵莫及的成就,為什麼世尊還會說他將墜入地獄受苦長達一劫之久?已經有神通的人又怎麼可能還會受如此重罪呢?」 

    因為這名比丘認為佛陀說謊,就等於是謗佛,因此佛陀勸告這名比丘:「我勸你要謹慎,守護好你的口語業,不要口無遮攔謗佛,否則將令你長夜受苦無量。」 

    接著,世尊便說以下的偈語:

遊禪世俗通,至竟無解脫;不造滅盡跡,復還墮地獄。

    佛陀的偈語大意是說:四禪八定以及五大神都是世間法,並不是佛教獨有的專利與成就,如果不能善用禪定作為觀智的工具,就不可能滅盡一切的苦與煩惱,就不得解脫生死輪迴;因為沒有解脫生死輪迴,就一定還有來生,那麼一旦禪定退失,過去的惡業又成熟,仍必將無奈受其惡業的牽引又墜入地獄受苦。 

    佛陀說:「假使我看見提婆達兜身有毫釐之善法者,我就絕對不會做出這樣的預言。但是,愚痴的人!我就是看不見提婆達兜有毫釐之善法,因此,我才會做出這樣的預言。因為,提婆達兜愚癡,貪著利養,起染著心,作出五逆惡業,以致於死後墜入地獄中。所以,利養心重,敗人善根,令人不到安隱之處。 

    因此,諸比丘!如果一旦有利養心生起,就應當趕緊滅除;平時也要小心不要讓這種念頭產生。就是這樣,諸比丘!當如是修行。」 

    這時,這名比丘從他的座位站起來,整理身上的衣服,跪在地上頂禮世尊雙足,對世尊懺悔:「世尊,我今自悔過,唯願垂憐寬恕我的惡口業!這都是我的愚癡所致而造不善行。如來所說,從無矛盾;然而我愚癡,竟生起懷疑,唯願世尊接受我的悔過,我一定改往修來。」這名比丘再三懺悔。 

    世尊接受比丘的懺悔,安慰他說:「善哉!比丘!你既懺悔愚痴的言行,我寬恕你的惡業,今後不要再對如來生起不敬的懷疑。我今接受你的悔過,以後更莫重蹈覆輒。」 

    接著,世尊便說以下的偈語: 

設有作重罪,悔過更不犯;此人應禁戒,拔其罪根原。

    這名比丘及在場的四部眾弟子聽聞佛所說的開示,都心生歡喜,並依法奉行。

增壹阿含1110 
  聞如是: 
  一時,佛在羅閱城迦蘭陀竹園所,與大比丘眾五百人俱。 
  爾時,有一比丘聞如來記別:調達受罪一劫不可療治。時,彼比丘便至尊者阿難所,共相問訊已,在一面坐。爾時,彼比丘問阿難曰: 
  「云何,阿難!如來盡觀提婆達兜原本已,然後記別受罪一劫不可療治乎?頗有所由可得而記耶?」 
  時,阿難告曰: 
  「如來所說終不虛設,身、口所行而無有異,如來真實記提婆達兜別,受罪深重,當經一劫不可療治。」 
  爾時,尊者阿難即從{}[]起至世尊所,頭面禮足,在一面住。爾時,阿難白世尊曰: 
  「有一比丘來至我所而作是說:『云何,阿難!如來盡觀提婆達兜原本已,然後記別受罪一劫不可療治乎?頗有因緣可得記別耶?』作是語已,各自捨去。」 
  世尊告曰: 
  「彼比丘者必晚暮學出家,未久方來至我法中耳。如來所說終不虛妄,云何於中復起猶豫?」 
  爾時,世尊告阿難曰: 
  「汝往至彼,語比丘言:『如來呼卿。』」 
  阿難對曰:「如是,世尊!」 
  是時,阿難受世尊教,便往至彼比丘所,到已,語彼比丘曰:「如來呼卿。」 
  彼比丘對曰:「如是,尊者!」 
  爾時,彼比丘便嚴衣服,共阿難至世尊所。到已,禮世尊足,在一面坐。 
  爾時,世尊告彼比丘: 
  「云何,愚人!汝不信如來所說乎?如來所教無有虛妄,汝今乃欲求如來虛妄。」 
  時,彼比丘白世尊曰: 
  「提婆達兜比丘者,有大神力,有大威勢,云何世尊記彼一劫受{罪重}[重罪]耶?」 
  佛告比丘曰: 
  「護汝口語,勿於長夜受苦無量。」 
  爾時,世尊便說此偈: 
  「遊禪世俗通,至竟無解脫,不造滅盡跡,復還墮地獄。 
  若使我當見提婆達兜身有毫釐之善法者,我終不記彼提婆達兜受罪一劫不可療治。是故,愚人!我不見提婆達兜有毫釐之善法,以是故,記彼提婆達兜受罪一劫不可療治,所以然者,提婆達兜愚癡,貪著利養,起染著心,作五逆惡,身壞命終入地獄中,所以然者,利養心重,敗人善本,令人不到安隱之處。 
  是故,諸比丘!設有利養心起,便當求滅,若不有心,勿興想著。如是,諸比丘!當作是學。」 
  爾時,彼比丘從{}[]起,整衣服,禮世尊足,白世尊曰: 
  「今自悔過,唯願垂恕!愚癡所致,造不善行。如來所說,無有二言,然我愚癡,起猶豫想,唯願世尊受我悔過,改往修來。」乃至再三。 
  世尊告曰: 
  「善哉!比丘!悔汝所念,恕汝不及,莫於如來興猶豫想。今受汝悔過,後更莫作。」乃至三四。 
  爾時,世尊便說此偈: 
  「設有作重罪,悔過更不犯,此人應禁戒,拔其罪根原。」 
  爾時,彼比丘及四部眾聞佛所說,歡喜奉行。

中阿含112/阿奴波經
  我聞如是: 
  一時,佛遊跋耆瘦,在阿奴波跋耆都邑。 
  爾時,世尊則於晡時從宴坐起,堂上來下,告曰: 
  「阿難!共汝往至阿夷羅惒帝河浴。」 
  尊者阿難白曰:「唯然。」 
  於是,世尊將尊者阿難往至阿夷羅惒帝河,脫衣岸上,便入水浴。浴已還出,拭體著衣。 
  爾時,尊者阿難執扇扇佛,於是,世尊迴顧告曰: 
  「阿難!提惒達哆以放逸故,墮極苦難,必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。阿難!汝不曾從諸比丘聞,謂:我一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟耶?」 
  尊者阿難白曰:「唯然。」 
  爾時,有一比丘語尊者阿難: 
  「世尊以他心智知提惒達哆心故,一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟耶?」 
  世尊告曰: 
  「阿難!彼比丘或有小,或有中,或有大,或年少不自知,所以者何?如來已一向記彼故有疑惑。阿難!我不見此世:天及魔、梵、沙門、梵志,從人至天,謂:我一向記如提惒達哆,所以者何?阿難!我一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。阿難!若我見提惒達哆有白淨法如一毛許,我便不一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。阿難!我以不見提惒達哆有白淨法如一毛許,是故,我一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。 
  阿難!猶去村不遠有大深廁,或人墮中,沒在其底,若人來,為起大慈哀,憐念愍傷,求義及饒益,求安隱快樂。彼人來已,旋轉視之而作是說:『此人可得一處如毛髮許糞所不污,令我得捉挽出之耶?』彼遍觀視,不見此人有一淨處如毛髮許糞所不污,可得手捉挽出之也。如是,阿難!若我見提惒達哆有白淨法如一毛者,我不一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。阿難!以我不見提惒達哆有白淨法如一毛許,是故,我一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。」 
  於是,尊者阿難啼泣,以手抆淚,白曰: 
  「世尊!甚奇!甚特!謂:世尊一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。」 
  世尊告曰: 
  「如是,阿難!如是,阿難!我一向記提惒達哆必至惡處,生地獄中,住至一劫不可救濟。阿難!若汝從如來聞大人根智分別者,必得上信如來而懷歡喜。」 
  於是,尊者阿難叉手向佛,白曰: 
  「世尊!今正是時,善逝!今正是時,若世尊為諸比丘說大人根智分別者,諸比丘從世尊聞,當善受持。」 
  世尊告曰: 
  「阿難!諦聽!善思念之,我今為汝說大人根智分別。」 
  尊者阿難受教而聽。 
  世尊告曰: 
  「阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而不斷絕,從此善根當復更生善,如是,此人得清淨法。阿難!猶如平旦日初,出時,闇滅,明生,阿難!於意云何?日轉昇上,至于食時,闇已滅,明已生耶?」 
  尊者阿難白曰:「爾也,世尊!」 
  如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而不斷絕,從是善根當復更生善,如是,此人得清淨法。阿難!猶如穀種,不壞、不破、不腐、不剖、不為風熱所傷,秋時密藏,若彼居士善治良田,以種灑中,隨時雨溉,阿難!於意云何?此種寧得轉增長不?」 
  尊者阿難白曰:「爾也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而不斷絕,從是善根當復更生善,如是,此人得清淨法。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。 
  復次,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而未斷絕,必當斷絕,如是,此人得衰退法。阿難!猶如下晡,日垂沒時,明滅,闇生,阿難!於意云何?彼日已沒,明已滅,闇已生耶?」 
  尊者阿難白曰:「爾也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而未斷絕,必當斷絕,如是,此人得衰退法。阿難!猶如穀種,不壞、不破、不腐、不剖、不為風熱所傷,秋時密藏,若彼居士善治良田,以種灑中,雨不隨時,阿難!於意云何?此種寧得轉增長耶?」 
  尊者阿難白曰:「不也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就善法,亦成就不善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅善法,生不善法。此人善法已滅,不善法已生,餘有善根而未斷絕,必當斷絕,如是,此人得衰退法。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。 
  復次,阿難!如來以他心智觀他人心,我不見此人有白淨法如一毛許,此人惡不善法一向充滿[諸漏]穢污為當來有本、煩熱苦報、生老病死因,如是,此人身壞命終必至惡處,生地獄中。阿難!猶如種子,腐壞、破剖、為風熱所傷,秋時不密藏,若彼居士非是良田,又不善治便下種子,雨不隨時,阿難!於意云何?此種寧得轉增長耶?」 
  尊者阿難白曰:「不也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,我不見此人有白淨法如一毛許,此人惡不善法一向充滿[諸漏]穢污為當來有本、煩熱苦報、生老病死因,如是,此人身壞命終必至惡處,生地獄中。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。」 
  於是,尊者阿難叉手向佛,白曰: 
  「世尊已說如此三種之人,寧可更說異三種人耶?」 
  世尊告曰: 
  「可說也,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就不善法,亦成就善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅不善法而生善法。此人不善法已滅,善法已生,餘有不善根而不斷絕,從是不善根當復更生不善,如是,此人得衰退法。阿難!猶如燃火,始然之時盡然一㷿,彼或有人益以燥草,足以槁木,阿難!於意云何?彼火寧轉增熾盛耶?」 
  尊者阿難白曰:「爾也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就不善法,亦成就善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅不善法而生善法。此人不善法已滅,善法已生,餘有不善根而不斷絕,從是不善根當復更生不善,如是,此人得衰退法。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。 
  復次,阿難!如來以他心智觀他人心,成就不善法,亦成就善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅不善法而生善法。此人不善法已滅,善法已生,餘有不善根而未斷絕,必當斷絕,如是,此人得清淨法。阿難!猶如然火熾然之時盡然一㷿,彼或有人從此盛火置平淨地,或著石上,阿難!於意云何?彼火寧轉增熾盛耶?」 
  尊者阿難白曰:「不也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,知此人成就不善法,亦成就善法。如來後時以他心智復觀此人心,知此人滅不善法而生善法。此人不善法已滅,善法已生,餘有不善根而未斷絕,必當斷絕,如是,此人得清淨法。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。 
  復次,阿難!如來以他心智觀他人心,我不見此人有黑業如一毛許,此人善法一向充滿與樂樂報,必生樂處而得長壽,如是,此人即於現世必得般涅槃。阿難!猶如火炭,久滅已冷,彼或有人雖益以燥草,足以槁木,阿難!於意云何?彼死火炭寧可復得熾然之耶?」 
  尊者阿難白曰:「不也,世尊!」 
  「如是,阿難!如來以他心智觀他人心,我不見此人有黑業如一毛許,此人善法一向充滿與樂樂報,必生樂處而得長壽,如是,此人即於現世必得般涅槃。阿難!是謂:如來大人根智,如是,如來正知諸法本。 
  阿難!前說三人者,第一人得清淨法,第二人得衰退法,第三人身壞命終必至惡處,生地獄中;後說三人者,第一人得衰退法,第二人得清淨法,第三人即於現世得般涅槃。阿難!我已為汝說大人根智,如尊師所為弟子起大慈哀、憐念愍傷,求義及饒益,求安隱快樂,我今已作,汝等當復自作,至無事處、山林樹下、空安靜處,宴坐思惟,勿得放逸,勤加精進,莫令後悔,此是我之教敕,是我訓誨。」 
  佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。 

巴利語經文 
AN.6.62/ 8. Purisindriyañāṇasuttaṃ 
   62. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena daṇḍakappakaṃ nāma kosalānaṃ nigamo tadavasari. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Te ca bhikkhū daṇḍakappakaṃ pavisiṃsu āvasathaṃ pariyesituṃ. 
   Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena aciravatī nadī tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – “kiṃ nu kho, āvuso ānanda, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato– ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti, udāhu kenacideva pariyāyenā’ti? “Evaṃ kho panetaṃ, āvuso, bhagavatā byākatan”ti. 
   Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “idhāhaṃ, bhante, sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena aciravatī nadī tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno Atha kho, bhante, aññataro bhikkhu yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca– ‘kiṃ nu kho, āvuso, ānanda sabbaṃ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato– āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekicchoti, udāhu kenacideva pariyāyenā’ti? Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ– ‘evaṃ kho panetaṃ, āvuso, bhagavatā byākatan’”ti. 
   “So vā kho, ānanda, bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto. Kathañhi nāma yaṃ mayā ekaṃsena byākataṃ tattha dvejjhaṃ āpajjissati! Nāhaṃ, ānanda, aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi, yo evaṃ mayā sabbaṃ cetaso samannāharitvā byākato, yathayidaṃ devadatto. Yāvakīvañcāhaṃ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ addasaṃ; neva tāvāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ– ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. Yato ca kho ahaṃ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ na addasaṃ; athāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ– ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. 
   “Seyyathāpi, ānanda, gūthakūpo sādhikaporiso pūro gūthassa samatittiko. Tatra puriso sasīsako nimuggo assa. Tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo tamhā gūthakūpā uddharitukāmo. So taṃ gūthakūpaṃ samantānuparigacchanto neva passeyya tassa purisassa vālaggakoṭinittudanamattampi gūthena amakkhitaṃ, yattha taṃ gahetvā uddhareyya. Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, yato devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ na addasaṃ; athāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ– ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa purisindriyañāṇāni vibhajissāmī”ti? 
   “Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā purisindriyañāṇāni vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca– 
   “Idhāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa kusalā kusalaṃ pātubhavissati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, imāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa kusalā kusalaṃ pātubhavissati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 
   “Idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa akusalā akusalaṃ pātubhavissati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni puthusilāya nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa akusalā akusalaṃ pātubhavissati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 
   “Idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, bījāni khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hotī”ti. 
   Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “sakkā nu kho, bhante, imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ aparepi tayo puggalā sappaṭibhāgā paññāpetun”ti? “Sakkā, ānandā”ti bhagavā avoca– “idhāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni puthusilāya nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Seyyathāpi vā pana, ānanda, sāyanhasamayaṃ sūriye ogacchante, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, āloko antaradhāyissati andhakāro pātubhavissatī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Seyyathāpi vā, panānanda, abhido addharattaṃ bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, āloko antarahito andhakāro pātubhūto”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 
   “Idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, imāni aṅgārāni vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Seyyathāpi vā panānanda, rattiyā paccūsasamayaṃ sūriye uggacchante, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, andhakāro antaradhāyissati, āloko pātubhavissatī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Seyyathāpi vā panānanda, abhido majjhanhike bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, andhakāro antarahito āloko pātubhūto”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. Atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. Evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 
   “Idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. Seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni sītāni nibbutāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. Jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. Tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi– ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. Evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti. 
   “Tatrānanda, ye te purimā tayo puggalā tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ eko aparihānadhammo, eko parihānadhammo, eko āpāyiko nerayiko. Tatrānanda, yeme pacchimā tayo puggalā imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ eko parihānadhammo, eko aparihānadhammo, eko parinibbānadhammo”ti. Aṭṭhamaṃ.