本經與巴利聖典《中部》MN.54/(4) Potaliyasuttaṃ》的內容完全相同,本經的內容極其珍貴無價。

    佛陀對本經的主角晡利多開示佛教的解脫之道,佛陀先從八種身口意的品德為基礎(),然後進一步以八種譬喻闡釋欲愛乃四聖諦中的第二諦「苦集」,教導我們應離欲、惡、不善法,再接續闡釋四禪定的修持(),最後教導以禪定為基礎來如實觀照並證悟四聖諦(),獲證解脫及解脫知見。

選譯自《中阿含經》第203/《晡利多經》(晡利多品)

喬正一白話譯於西元2020/2/1農曆正月初八布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的:

    有一次,佛陀在古印度的那難大這個地方行腳遊方,並暫時住在波和利㮈園林之中。

    當時,有一位名叫晡利多的居士,身著白色淨的衣服,以白巾裹頭,一手拄著木杖,另一手執著傘蓋,腳穿俗人才穿的鞋子,從一座園林到另一座園林,從一處樓台到另一處樓台,又從一座森林到另一座森林,他就這樣四處遊蕩徘徊,只要遇見諸沙門或梵志等修行人,逢人便吹噓說:「諸位賢者啊,當知我已離俗、斷俗,捨諸世間俗事了。」

    那些沙門或梵志聽到之後,即便不認同,但都很客氣地回應:「哦,是嗎?那您真是了不起。」

    有一天,晡利多居士也一如既往到處遊蕩,他逛到了佛陀的修行處,遇見了佛陀,他與佛陀相互問候,便站在佛前拄杖而立。

    世尊對他說:「居士,這裡有座位,你想坐的話便請坐。」

    晡利多很驕傲地說:「喬達摩,我不坐,你不可以這樣對我說話,因為我已離俗、斷俗,捨諸俗事,你怎麼還稱我為居士呢?」

    世尊直接了當地說:「可是你的外觀與特徵明明就是一個居士的樣子,所以我當然要稱你為居士。」

    接著,世尊又再度說:「居士,請坐。」

    晡利多惱羞成怒,再三堅稱他已離俗、斷俗,捨諸俗事,要求世尊不可喚他為居士。

    世尊問:「為何你自稱已離俗、斷俗,捨諸俗事?」

    晡利多回答:「喬達摩!我家中的一切財物都已贈與給我的兒子,我已無為無求,四處行腳遊方,我取用食物也只是維持生命而已,我這樣當然就是離俗、斷俗,捨諸俗事。」

    世尊說:「居士,在聖法、律之中,這並不叫斷絕俗事。在聖法、律之中另有八種斷俗事之道。」

    這時,晡利多心中的驕慢與憤怒已平息,他冷靜下來,正念升起,放下手中的手杖,收拾傘蓋,脫掉世俗的鞋子,合掌對佛說:「喬達摩,請問什麼是聖法、律之中的八種斷俗事的修行之道?」

    世尊說:「居士,多聞聖弟子依離殺、斷殺;依離不與取、斷不與取;依離邪淫、斷邪淫;依離妄言、斷妄言;依無貪婪執著、斷貪婪執著;依無害瞋恚、斷害瞋恚;依無憎恨嫉妒惱、斷憎恨嫉妒惱;依無增上慢、斷增上慢。

    什麼是多聞聖弟子依離殺、斷殺?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『殺者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我殺生,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,殺生者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應離殺、斷殺。』於是,這名多聞聖弟子便依離殺、斷殺。以上,就是多聞聖弟子依離殺、斷殺的意思。

    什麼是多聞聖弟子依離不與取、斷不與取?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『不與取者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我不與取,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,不與取者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應離不與取、斷不與取。』於是,這名多聞聖弟子便依離不與取、斷不與取。以上,就是多聞聖弟子依離不與取、斷不與取的意思。

    什麼是多聞聖弟子依離邪淫、斷邪淫?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『邪淫者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我邪淫,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,邪淫者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應離邪淫、斷邪淫。』於是,這名多聞聖弟子便依離邪淫、斷邪淫。以上,就是多聞聖弟子依離邪淫、斷邪淫的意思。

    什麼是多聞聖弟子依離妄言、斷妄言?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『妄言者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我妄言,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,妄言者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應離妄言、斷妄言。』於是,這名多聞聖弟子便依離妄言、斷妄言。以上,就是多聞聖弟子依離妄言、斷妄言的意思。

  什麼是多聞聖弟子依無貪婪執著、斷貪婪執著?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『貪婪執著者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我貪婪執著,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,貪婪執著者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應無貪婪執著、斷貪婪執著。』於是,這名多聞聖弟子便依無貪婪執著、斷貪婪執著。以上,就是多聞聖弟子依無貪婪執著、斷貪婪執著的意思。

    什麼是多聞聖弟子依無惡意瞋恚、斷惡意瞋恚?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『惡意瞋恚者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我惡意瞋恚,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,惡意瞋恚者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應無惡意瞋恚、斷惡意瞋恚。』於是,這名多聞聖弟子便依無惡意瞋恚、斷惡意瞋恚。以上,就是多聞聖弟子依無惡意瞋恚、斷惡意瞋恚的意思。

    什麼是多聞聖弟子依無憎恨嫉妒、斷憎恨嫉妒?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『憎恨嫉妒者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我憎恨嫉妒,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,憎恨嫉妒者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應無憎恨嫉妒、斷憎恨嫉妒。』於是,這名多聞聖弟子便依無憎恨嫉妒、斷憎恨嫉妒。以上,就是多聞聖弟子依無憎恨嫉妒、斷憎恨嫉妒的意思。

    什麼是多聞聖弟子依無增上慢、斷增上慢?多聞聖弟子心中會作如下思惟:『增上慢者必受惡報,必將於現世及來世受報。若我增上慢,我的惡業將猶如向外拋擲的回力鏢,終將回擊我自己,害人終害己,天界的神明及一切有智慧的梵行者都會譴責我,我的惡名將四處遠揚,一旦死亡之後必將轉生至惡道,重生於地獄之中。因此,增上慢者受此惡報,必將於現世及來世受報,所以我當然應無增上慢、斷增上慢。』於是,這名多聞聖弟子便依無增上慢、斷增上慢。以上,就是多聞聖弟子依無增上慢、斷增上慢的意思。」

    居士又問:「喬達摩,請問除了您提到的這八種修行方法以外,在聖法、律之中,還有其他斷俗事的修行方法嗎?」

    世尊回答:「當然有。」

    晡利多聽到佛陀這麼說,心生恭敬,便脫下頭上的白巾,合掌對佛請法:「喬達摩,請問聖法、律之中,還有什麼可斷絕俗事、得證解脫的修行方法?」

    世尊回答:「猶如有一隻餓狗,已飢餓到非常虛弱困乏的狀態,牠來到屠牛處,那些屠牛的師傅及屠牛的學徒憐憫這隻狗,便把牛肉都給摘除乾淨,丟擲牛骨給那隻餓狗。狗得到牛骨之後,貪婪地處處咬嚙牛骨,最後搞到破脣缺齒,又或傷及咽喉。然而,狗仍無法因此解除飢餓。

    居士啊,多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲猶如骨鎖,世尊說貪欲如骨鎖,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    居士啊,又好比離村不遠處,有一塊小肉掉落在空地上,空中有一隻黑鴟鴞立即飛下來搶走這塊肉,其餘的鳥便跟在牠的後頭競相追逐爭鬥。我問你,假設這隻黑鴟鴞能趕緊捨棄這塊小肉,其他的鴟鴞還會跟牠競相追逐爭鬥嗎?」

    居士回答:「不會。」

    「所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如肉塊,世尊說貪欲如肉塊,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    又好比有人手持火把,逆風而行,我問你,假使此人不趕緊丟掉手中的火把,火是不是肯定會燒到他的手及其餘肢體呢?」

    「沒錯。」

    「假使此人趕緊捨棄火炬,那麼火還會燒到他的手或其肢體嗎?」

    「不會。」

    「所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如火炬,世尊說貪欲如火炬,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    又好比離村不遠處,有一座大火坑,裡頭大火中燒,然而卻無煙焰。假設一個頭腦清楚、心智正常、懂得保護自己的人經過這處大火坑,你覺得此人會傻到跳入火坑嗎?」

    「不會,此人若看見火坑,一定會想:『若墮入火坑之中,必死無疑。就算不死,肯定受極苦,不死也剩半條命。』所以他一定會遠離火坑。」

    「所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如火坑,世尊說貪欲如火坑,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    猶如離村不遠處,有一條大毒蛇,其劇毒至惡至苦,毒蛇的顏色深黑可畏。假設一個頭腦清楚、心智正常、懂得保護自己的人看見這條毒蛇,你認為此人會傻到用手或其餘肢體去觸碰這條毒蛇,然後說:『咬我啊!咬我啊!』?」

    「不會,此人若看見毒蛇,一定會想:『若我的手及肢體被毒蛇蜇咬,必死無疑。就算不死,也一定受極苦,不死也剩半條命。』所以他一定會遠離毒蛇,願求捨離。」

    「所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如毒蛇,世尊說貪欲如毒蛇,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    又好比有人做春夢,夢中享盡一切五欲之樂,可一旦夢醒,夢中的五欲全都不見,黃粱一夢,空笑夢一場。

    所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如夢,世尊說貪欲如夢,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

  又好比有人向他人借貸享樂的財物,例如:或宮殿樓閣,或園觀浴池,或象馬車乘,或繒綿被,或指環臂釧,或香瓔珞頸鉗,或金寶花鬘,或名貴高級的衣服。眾人看見之後,都羨慕讚道:『真棒!此人果然是有錢人,因為有錢人都是如此窮極奢華。』然而後來物主向此人索討,有可能請他人代為索討,也可能自己索討。之後,眾人看見此人被打回原形,便譏笑說:『哦!原來此人根本是一個假富商,他的財物竟然都跟他人借貸來的。』

    所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如借貸而來的財物,世尊說貪欲如借貸而來的財物,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    猶如離村不遠處有一棵大果樹,此樹常生出許多甜美的果實。假設有一個人經過,他飢腸轆轆,餓到身體虛弱疲乏,他想吃樹上的水果。他心想:『此樹下並無自落的果實,我應該要爬上樹去摘果實。』之後,又有一人經過,此人也很餓,他也想吃樹上的果實,心想:『此樹下無自落的果實,我應該要砍到此樹。』於是,他便持極鋒利的利斧將果樹給砍倒。

    我問你,倘若先爬上樹的人不趕緊下來,一旦樹倒地時,是不是肯定會折斷其手臂或其肢體?」

    「是的。」

    「假設樹上的人趕緊下來,當樹倒地時,他的手臂或肢體還會受傷嗎?」

    「不會。」

    「所以多聞聖弟子亦應作如是觀:『貪欲如樹上的果實,世尊說貪欲如樹上的果實,樂少苦多,多有災患,應當遠離之。』如果有此捨離欲、離惡、離不善之法,才是真正所謂『從此一切世間飲食(煩惱)已永盡無餘』,應當如是修行。

    以上,就是聖法、律之中其他證得解脫的修行方法。

    居士,假設多聞聖弟子證得初禪之後,有覺()、有觀()皆止息,內心深度寧靜、一心專注正念,無覺()、無觀(),定生喜與樂,便能證得第二禪。

    假設多聞聖弟子證得初禪之後,已捨離對二禪中『喜受』的貪欲,只剩正念、正智而身的樂覺受,便已進入第三禪。

    如果樂滅、苦滅,喜、憂皆滅,不苦不樂,捨念清淨,便已得第四禪。

    此人既已得如是定心、清淨心、無穢心、無煩心、柔軟心、善住心、不動心,便可運用此四禪的定心進一步去修學漏盡通解脫智,也就是此人能洞悉體悟這是苦,洞悉這是苦產生的因緣,洞悉這是苦滅之樂,洞悉這苦滅之道;體悟這是煩惱,體悟這是造成煩惱的原因,體悟這是煩惱滅除之樂,體悟這是滅除煩惱之道。

    當此人有如是解脫知、如是解脫見,欲漏煩惱心已解脫,有漏心、無明漏煩惱心都已解脫,便獲得解脫知見:『此生已是我歷劫生死的最後一站,無上的梵行已成就,該修的修行都已圓滿完成,此生壽命結束之後不會再有下一生,我已如實覺悟。』」

    當佛陀說此法之後,晡利多居士當下遠塵、離垢,諸法法眼生。於是,晡利多見法、得法,覺白淨法,斷疑度惑,不再信奉其他的神明,不再信奉其他的宗教或哲學,對於「法」已沒有任何的猶豫,他已證初果,對於世尊的正法得無所畏。

    他跪在地上,額頭觸地,稽首頂禮佛足,宣誓:「世尊!我從今起願皈依佛、法及比丘眾,懇請世尊接受我為在家佛弟子。從今日起,終身三皈依,直至我生命結束的那一天為止。

    世尊!我原本穿著白淨衣,頭裹白巾,拄杖行路,手執傘蓋,腳穿俗人的鞋屣,從一處園林到另一處園林,從一間樓台至另一間樓台,從一座森林至另一座森林,四處遊蕩,若見諸沙門及梵志等修行,總是唱言:『我離俗、斷俗,捨諸俗事。』

    然而那些外道的沙門及梵志總是附和討好我:『沒錯,晡利多離俗、斷俗,捨諸俗事。』

    世尊!當時的我實在愚痴無智,誤認無智的外道為智者,以無智的外道教義當作心靈的糧食,尊敬服侍無智的外道為智者。

    世尊!從今日起,我將以諸比丘眾及世尊弟子為智慧導師;聆聽他們的教導為心靈的糧食;尊敬並服侍這些真正有智慧的人。

    世尊!我再次宣誓皈依佛、法及比丘眾,懇請世尊接受我為在家佛弟子,從今日起,終生三皈依,直至生命結束的那一天。

    世尊!我原本所信仰及敬重的外道沙門及梵志,從今日起,我將斷除對他們的信仰。

    世尊!我第三次宣誓皈依佛、法及比丘眾,懇請世尊接受我為在家佛弟子,從今日起,終生三皈依,直至生命結束的那一天為止。」

    晡利多居士及在場的諸比丘聽聞佛陀所說的法,都心生歡喜,並依法奉行。

     

原文/

中阿含203/晡利多經(晡利多品)
  我聞如是:
  一時,佛遊那難大,在波和利㮈園之中。
  爾時,晡利多居士著白淨衣,白巾裹頭,拄杖執蓋,著世俗屣,從園至園,從觀至觀,從林至林,遍遊{}行彷徉,若見諸沙門、梵志者,便作是說:
  「諸賢!當知我離俗、斷俗,捨諸俗事。」
  彼諸沙門、梵志以濡軟柔和語曰:
  「唯然,賢晡利多離俗、斷俗,捨諸俗事。」
  於是,晡利多居士遍遊行彷徉,往詣佛所,共相問訊,當在佛前,拄杖而立。世尊告曰:
  「居士!有座,欲坐便坐。」
  晡利多居士白曰:
  「瞿曇!此事不然,此事不可,所以者何?我離俗、斷俗,捨諸俗事,而沙門瞿曇喚我為居士耶?」
  世尊答曰:
  「汝有相{}[]幟如居士,是故,我喚汝:『居士!有座,欲坐便坐。』」
  世尊如是復至再三告曰:
  「居士!有座,欲坐便坐。」
  晡利多居士亦至再三白曰:
  「瞿曇!此事不然,此事不可。我離俗、斷俗,捨諸俗事,而沙門瞿曇喚我為居士耶?」
  世尊答曰:
  「汝有相{}[]幟如居士,是故我喚汝:『居士!有座,欲坐便坐。』」
  世尊問曰:
  「汝云何離俗、斷俗,捨諸俗事耶?」
  晡利多居士答曰:
  「瞿曇!我家一切所有財物盡持施兒,我無為無求遊,唯往取食,存命而已,如是,我離俗、斷俗,捨諸俗事。」
  世尊告曰:
  「居士!聖法、律中不如是斷絕俗事,居士!聖法、律中有八支斷俗事也。」
  於是,晡利多居士捨杖卻蓋,及脫俗屣,叉手向佛,白曰:
  「瞿曇!聖法、律中云何八支斷俗事耶?」
  世尊答曰:
  「居士!多聞聖弟子依離殺,斷殺;依離不與取,斷不與取;依離邪淫,斷邪淫;依離妄言,斷妄言;依無貪著,斷貪著;依無害恚,斷害恚;依無憎嫉惱,斷憎嫉惱;依無增上慢,斷增上慢。
  居士!多聞聖弟子云何依離殺,斷殺耶?多聞聖弟子作是思惟:『殺者必受惡報,現世及後世,若我殺者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,殺者受此惡報,現世及後世,我今寧可依離殺,斷殺耶?』便依離殺,斷殺,如是,多聞聖弟子依離殺,斷殺也。
  居士!多聞聖弟子云何依離不與取,斷不與取耶?多聞聖弟子作是思惟:『不與取者必受惡報,現世及後世,若我不與取者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,不與取者受此惡報,現世及後世,我今寧可依離不與取,斷不與取耶?』便依離不與取,斷不與取,如是,多聞聖弟子依離不與取,斷不與取也。
  居士!多聞聖弟子云何依離邪淫,斷邪淫[]?多聞聖弟子作是思惟:『邪淫者必受惡報,現世及後世,若我邪淫者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,邪淫者受此惡報,現世及後世,我今寧可依離邪淫,斷邪淫耶?』便依離邪淫,斷邪淫,如是,多聞聖弟子依離邪淫,斷邪淫也。
  居士!多聞聖弟子云何依離妄言,斷妄言耶?多聞聖弟子作是思惟:『妄言者必受惡報,現世及後世,若我妄言者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,妄言者受此惡報,現世及後世,我今寧可依離妄言,斷妄言耶?』便依離妄言,斷妄言,如是,多聞聖弟子依離妄言,斷妄言也。
  居士!多聞聖弟子云何依無貪著,斷貪著耶?多聞聖弟子作是思惟:『貪著者必受惡報,現世及後世,若我貪著者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,貪著者受此惡報,現世及後世,我今寧可依無貪著,斷貪著耶?』便依無貪著,斷貪著,如是,多聞聖弟子依無貪著,斷貪著也。
  居士!多聞聖弟子云何依無害恚,斷害恚耶?多聞聖弟子作是思惟:『害恚者必受惡報,現世及後世,若我害恚者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,害恚者受此惡報,現世及後世,我今寧可依無害恚,斷害恚耶?』便依無害恚,斷害恚,如是,多聞聖弟子依無害恚,斷害恚也。
  居士!多聞聖弟子云何依無憎嫉惱,斷憎嫉惱耶?多聞聖弟子作是思惟:『憎嫉惱者必受惡報,現世及後世,若我憎嫉惱者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,憎嫉惱者受此惡報,現世及後世,我今寧可依無憎嫉惱,斷憎嫉惱耶?』便依無憎嫉惱,斷憎嫉惱,如是,多聞聖弟子依無憎嫉惱,斷憎嫉惱也。
  居士!多聞聖弟子云何依無增上慢,斷增上慢耶?多聞聖弟子作是思惟:『增上慢者必受惡報,現世及後世,若我增上慢者,便當自害,亦誣謗他,天及諸智梵行者道說我戒,諸方悉當聞我惡名,身壞命終必至惡處,生地獄中,如是,增上慢者受此惡報,現世及後世,我今寧可依無增上慢,斷增上慢耶?』便依無增上慢,斷增上慢,如是,多聞聖弟子依無增上慢,斷增上慢也。是謂:聖法、律中有八支斷絕俗事。」
  居士問曰:
  「瞿曇!聖法、律中但是斷俗事?復更有耶?」
  世尊答曰:
  「聖法、律中不但有是斷絕俗事,更有八支斷絕俗事得作證也。」
  晡利多居士聞已,便脫白巾,叉手向佛,白曰:
  「瞿曇!聖法、律中云何更有八支斷絕俗事得作證耶?」
  世尊答曰:
  「居士!猶如有狗,飢餓羸乏,至屠牛處,彼屠牛師、屠牛弟子淨摘除肉,擲骨與狗。狗得骨已,處處咬嚙,破脣缺齒,或傷咽喉,然,狗不得以此除飢。居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如骨鏁(),世尊說欲如骨鏁(),樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲、離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶去村不遠,有小肉臠,墮在露地,或烏或鵄,持彼肉去,餘烏鵄鳥競而逐之,於居士意云何?若此烏鵄不速捨此小肉臠者,致餘烏鵄競而逐耶?」
  居士答曰:「唯然,瞿曇!」
  「於居士意云何?若此烏鵄能速捨此小肉臠者,餘烏鵄鳥當復競逐耶?」
  居士答曰:「不也,瞿曇!」
  「居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如肉臠,世尊說欲如肉臠,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶如有人,手把火炬,向風而行,於居士意云何?若使此人不速捨者,必燒其手、餘{}[]體耶?」
  居士答曰:「唯然,瞿曇!」
  「於居士意云何?若使此人速捨炬者,當燒其手、餘{}[]體耶?」
  居士答曰:「不也,瞿曇!」
  「居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如火炬,世尊說欲如火炬,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶去村不遠,有大火坑,滿其中火,而無煙㷿。若有人來,不愚不癡,亦不顛倒,自住本心,自由自在,用樂不用苦,甚憎惡苦,用活不用死,甚憎惡死,於居士意云何?此人寧當入火坑耶?」
  居士答曰:
  「不也,瞿曇!所以者何?彼見火坑,便作是思惟:『若墮火坑,必死無疑,設不死者,定受極苦。』彼見火坑,便思遠離,願求捨離。」
  「居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如火坑,世尊說欲如火坑,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶去村不遠,有大毒蛇,至惡苦毒,黑色可畏。若有人來,不愚不癡,亦不顛倒,自住本心,自由自在,用樂不用苦,甚憎惡苦,用活不用死,甚憎惡死,於居士意云何?此人寧當以手授與及餘{}[]體,作如是說:『蜇我!蜇我!』耶?」
  居士答曰:
  「不也,瞿曇!所以者何?彼見毒蛇,便作是思惟:『若我以手及餘{}[]體使蛇蜇者,必死無疑。設不死者,定受極苦。』彼見毒蛇,便思遠離,願求捨離。」
  「居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如毒蛇,世尊說欲如毒蛇,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶如有人,夢得具足五欲自娛,彼若{}[]已,都不見一。居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如夢也,世尊說欲如夢也,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶如有人假借樂具:或宮殿樓閣,或園觀浴池,或象馬車乘,或繒綿被,或指環臂釧,或香瓔珞頸鉗,或金寶華鬘,或名衣上服,多人見已而共歎曰:『如是為善!如是為快!若有財物,應作如是,極自娛樂。』其物主者,隨所欲奪:或教人奪,即便自奪,或教人奪,多人見已而共說曰:『彼假借者實為欺誑,非是假借。』所以者何?其物主者,隨所欲奪:或教人奪,即便自奪,或教人奪。居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如假借,世尊說欲如假借,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。
  居士!猶去村不遠,有大果樹,此樹常多有好美果。若有人來,飢餓羸乏,欲得食果。彼作是念:『此樹常多有好美果,我飢羸乏,欲得食果,然,此樹下無自落果可得飽食及持歸去。我能{}[沿]樹,我今寧可上此樹耶?』念已便上。復有一人來,飢餓羸乏,欲得食果,持極利斧,彼作是念:『此樹常多有好美果,然,此樹下無自落果可得飽食及持歸去。我不能{}[沿]樹,我今寧可斫倒此樹耶?』即便斫倒。於居士意云何?若樹上人不速來下者,樹倒地時,必折其臂、餘{}[]體耶?」
  居士答曰:「唯然,瞿曇!」
  「於居士意云何?若樹上人速來下者,樹倒地時,寧折其臂、餘{}[]體耶?」
  居士答曰:「不也,瞿曇!」
  「居士!多聞聖弟子亦復作是思惟:『欲如樹果,世尊說欲如樹果,樂少苦多,多有災患,當遠離之。』若有此捨離欲,離惡不善之法,謂:此一切世間飲食永盡無餘,當修習彼。是謂:聖法、律中更有此八支斷絕俗事而得作證。
  居士!彼有覺、有觀息,內{}[]、一心,無覺、無觀,定生喜、樂,得第二禪成就遊。彼已離喜欲,捨無求遊,正念、正智而身覺樂,謂:聖所說、聖所捨、念、樂住{?},得第三禪成就遊。彼樂滅、苦滅,喜、憂本已滅,不苦不樂、捨念清淨,得第四禪成就遊。彼已如是定心,清淨、無穢、無煩、柔軟、善住、得不動心,修學漏盡智通作證:彼知此苦如真,知此苦習、知此苦滅、知此苦滅道如真;知此漏如真,知此漏習、知此漏滅、知此漏滅道如真。彼如是知、如是見,欲漏心解脫,有漏、無明漏心解脫,解脫已便知解脫:『生已盡,梵行已立,所作已辦,不更受有,知如真。』」
  說此法時,晡利多居士遠塵、離垢諸法法眼生。於是,晡利多居士見法、得法、覺白淨法,斷疑度惑,更無餘尊,不復由他,無有猶豫,已住果證,於世尊法得無所畏,稽首佛足,白曰:
  「世尊!我今自歸於佛、法及比丘眾,唯願世尊受我為優婆塞,從今日始,終身自歸,乃至命盡。世尊!我本著白淨衣,白巾裹頭,拄杖執蓋,及著俗屣,從園至園,從觀至觀,從林至林,遍遊行彷徉,若見諸沙門、梵志者,便作是語:『諸賢!我離俗、斷俗,捨諸俗事。』彼諸沙門、梵志濡軟柔和,語我言:『唯然,賢晡利多離俗、斷俗,捨諸俗事。』世尊!我於爾時,彼實無智,安著智處;實無智祠,又無智食;實無智,奉事如智慧人。世尊!我從今日,諸比丘眾及世尊弟子,此實有智,安著智慧處;實有智祠,又有智食;實有智,奉事智慧人也。世尊!我今再自歸佛、法及比丘眾,唯願世尊受我為優婆塞,從今日始,終身自歸,乃至命盡。世尊!我本所信敬重外道沙門、梵志者,從今日斷。世尊!我{}今三自歸佛、法及比丘眾,唯願世尊受我為優婆塞,從今日始,終身自歸,乃至命盡。」
  佛說如是,晡利多居士及諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

 

巴利語經文
MN.54/(4) Potaliyasuttaṃ
   31. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca– “saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. Evaṃ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca– “saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. “Evaṃ vutte, potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca– “tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ gahapativādena samudācarasī”ti. “Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā te nimittā yathā taṃ gahapatissā”ti. “Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “Yathā kathaṃ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti? “Idha me, bho gotama, yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbaṃ taṃ puttānaṃ dāyajjaṃ niyyātaṃ, tatthāhaṃ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṃ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “Aññathā kho tvaṃ, gahapati, vohārasamucchedaṃ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
   32. Bhagavā etadavoca– “aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbaṃ; saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo; apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo. Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattantī”ti. “Ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyā”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
   33. “‘Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pāṇātipātī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pāṇātipāto. Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   34. “‘Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabban’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu adinnādāyī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ adinnādānaṃ. Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabban’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   35. “‘Saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu musāvādī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana musāvādī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ musāvādo Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   36. “‘Apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pisuṇavāco assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pisuṇā vācā. Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   37. “‘Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu giddhilobhī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ giddhilobho. Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   38. “‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu nindārosī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   39. “‘Akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu kodhūpāyāsī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ kodhūpāyāso. Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   40. “‘Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu atimānī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ atimāno. Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti– iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   41. “Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti; na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī”ti.
   “Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī”ti. “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
Kāmādīnavakathā
   42. “Seyyathāpi gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṃ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ upasumbheyya. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ palehanto jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyā”ti?
   “No hetaṃ, bhante”.
   “Taṃ kissa hetu”?
   “Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ. Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   43. “Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍīyeyya. Tamenaṃ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ vissajjeyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   44. “Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhuṃ vā daheyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   45. “Seyyathāpi gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikkūlo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṃ sannāmeyyā”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kissa hetu”?
   “Viditañhi bhante, tassa purisassa imañcāhaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi, tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchissāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   46. “Seyyathāpi gahapati, puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ. So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya. Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   47. “Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā yānaṃ vā poriseyyaṃ pavaramaṇikuṇḍalaṃ. So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṃ paṭipajjeyya. Tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya– ‘bhogī vata, bho, puriso, evaṃ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. Tamenaṃ sāmikā yattha yattheva passeyyuṃ tattha tattheva sāni hareyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, alaṃ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Taṃ kissa hetu”?
   “Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti. “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   48. “Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa– ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Jānāmi kho panāhaṃ rukkhaṃ ārohituṃ. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa– ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Na kho panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ ārohituṃ. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṃ rukkhaṃ mūlatova chindeyya. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṃ rukkhaṃ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṃ vā bhañjeyya pādaṃ vā bhañjeyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhañjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
   49. “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
   “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamm dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.
   “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti.
   50. “Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṃ evarūpaṃ vohārasamucchedaṃ attani samanupassasī”ti? “Ko cāhaṃ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo! Ārakā ahaṃ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedā. Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṃ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṃ, samaṇesu samaṇappasādaṃ, samaṇesu samaṇagāravaṃ. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
   Potaliyasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.