本經與巴利語聖典《中部》第79經第(9)篇《Cūḷasakuludāyisuttaṃ》的內容完全相同。

    本經非常的有趣,由於本經的主角箭毛,雖然跟隨外道修行多年,自己都已當了大師,可是不要說去體驗四禪,就連四禪是什麼聽都沒聽過,於是佛陀在本經中為箭毛開示這個世上有比感官欲樂還要更精妙的純粹之樂。

    箭毛聽聞之後,非常感興趣,於是逐步向佛陀求法。

    然而,由於箭毛長期身處外道,長期浸淫在外道的見解與觀念,長期信奉外道的信仰,長期修持外道的教義,因此不可能一下子便了解佛陀所開示的殊勝法義。

    因此,佛陀在本經中並沒有直接為箭毛開示四聖諦等微妙解脫之道,而是觀機說法,按部就班逐級提升箭毛的層次,先講述四禪的境界,讓箭毛從只看表相的層次,然後逐步提升至修行四禪的層次。

選譯自《中阿含經》第208經《箭毛經》()

喬正一白話譯於西元2019/12/25農曆十一月三十日布薩八關齋戒日

    我是這樣聽聞的:

    曾經,佛陀帶領一千二百五十位大比丘一起在古印度的王舍城竹林伽蘭哆園林夏安居。

    有一天,世尊在清晨時分,著衣持鉢,走入王舍城而行乞食。佛陀拖完缽,用完餐,收拾衣鉢,清洗手腳,然後將尼師檀置於肩上,前往孔雀林(外道聚集)的園林中。

    當時,孔雀林外道學園中有一個外道,名叫箭毛,他的名氣非常響亮,很受到大家的敬重,他的學生很多,多達五百名之譜。

    箭毛的學生很不守規矩,在學堂裡放聲喧嘩,高談闊論,聲音很吵,他們都在談論種種與修行、升天及解脫都無關的畜生之論(無意義的言談),比如說:政治、社會治安、戰爭、美食、衣服、女人、少女、妓女、世間的起源、陸地空野、海中生物、國內人民等等。

    箭毛大師從老遠便看見佛陀緩步前來,便對他的學生說:「大家安靜!沙門喬達摩來了!他們這一派的沙門常保持安靜,也常樂於安靜,讚嘆安靜,如果他看見我們這裡安靜,或許他就會過來與我們相見。」

    於是,箭毛的學生都安靜下來。

    世尊來到外道箭毛大師的學園,箭毛非常有禮貌,他立即從座位起身,偏袒著衣,合掌邀請佛陀:「歡迎!沙門喬達摩!很久不見了,請坐。」

    世尊便坐在箭毛大師為他鋪好的座位上,箭毛與世尊相互問候,然後自己也坐在一旁。

    世尊問:「優陀夷(箭毛的另一個別號,巴利語經典中譯為「巫大夷」),你們都在討論什麼?為何在此集會?」

    箭毛大師回答:「喬達摩!我們別談這些吧,這些東西都沒有意義,都是在浪費時間與生命,以後有空再聊吧。」

    但世尊仍再三追問。

    箭毛本來再三推辭,但最後禁不住世尊的追問,便說:「好吧!既然你這麼想知道,那麼我就告訴你吧。

    有一天我遇到有一個人自稱自己無所不知、無所不曉,他自稱他自己是一個一切知的智者。我去請教他一些問題,然而,他竟一無所知。當時我很不解,心裡很納悶這到底怎麼一回事?」

    世尊問:「優陀夷!你說的那個自稱無所不知、無所不曉的人是誰?

    箭毛回答:「就是不蘭迦葉大師,其他如摩息迦利瞿舍利子、娑若鞞羅遲子、尼揵親子、波復優陀夷、阿夷哆雞舍劍婆利等大師也都一樣。

    後來,我心想,我應該去求教沙門喬達摩,我若問他有關過去的事情,他一定能回答我;我若問他有關未來的事情,他也一定能回答我;總之,不管我想問什麼,沙門喬達摩肯定都能解答。」

    世尊說:「不!不!你長期浸淫在不同的見解觀念,有不同的信仰,接受不同的教導,因此,你不可能真正完全了解我所說的法義。

    優陀夷!我有一個弟子,他有宿命通,他可以回憶自己與他人無量過去前生的往事,從前一生、前二生、…..前百生、前千生…..成劫、敗劫、無量成敗劫的前世,他都能清楚的記得,比如某一世他的姓名,性別,出生地,出生的家庭,吃的食物是什麼,從事什麼工作,當時的命運際遇如何,壽命長短如何,那一世他死亡之後又轉生至何處,轉世之後的命運又如何等等細節他都一清二楚。

    如果這個弟子來問我有關過去的問題,我便能回答他過去的事;如果我反問他有關過去的事,他亦能回答我;不管我問他什麼,他都能回答。

    其次,我另有一個弟子,他有天眼通,他的天眼清淨超強,他能清楚看見某個眾生死亡的時間、未來出生時的容貌美醜、投生的世界是善道還是惡道,他可以清楚看見這個眾生隨其所作的善惡業而得到什麼樣的樂果與苦果,比如說:某個眾生成就身惡行,成就口、意惡行,誣謗聖人,邪見,成就邪見業,那麼這個多行不義的眾生將因此惡業緣,死後必下墜至惡道,重生於地獄中;反之,他清楚看見若有眾生成就身妙行,成就口、意妙行,不誣謗聖人,正見,成就正見業,這個善人將因此善業緣,死後必定上昇至善道,得重生於天界中。像這樣的弟子如果來問我未來的事,我就會回答他未來之事;而我也可以反問他有關未來的問題,他也能回答我;而且隨我所問,他都能回答。」

    箭毛說:「唉!如果是這樣,那真的是很遺憾。我的確是不知、不見,很愚癡。

    您說您的弟子當中有的人有宿命通,然而我這一輩子小時候做過的事,就算是現在也還不一定能記得,又何況是前生之事?

    您的弟子當中有的人有天眼通,然而我連一個飄風鬼【註:大地的低級精靈,汙泥鬼】都看不見,又豈能看得到眾生輪迴生死的神秘過程?

    喬達摩,我想,如果沙門喬達摩問我跟我自己的老師曾學過些甚麼東西,或許,我能以我自己老師的解答令世尊滿意吧。」

    世尊問:「優陀夷!你跟你的老師都學過些甚麼呢?」

    箭毛回答:「我的老師曾說:『這是最明亮的光澤;沒有任何光能勝過此光澤。』」

    世尊問:「優陀夷!你所謂的『這是最明亮的光澤』,請問那是甚麼樣的光澤呢?」

    箭毛回答:「那是指無上、最勝妙的光澤。」

    世尊駁斥說:「優陀夷!你這個說法有矛盾。這就好比有人說:『假設此國中有最漂亮的女子,我一定會娶她為妻。』

    假設有人聽到,便會進一步追問他:『那麼請問你可知這個國中最漂亮的女子,她姓什麼?叫什麼?地址在那裡?她的身高如何?是胖還是瘦呢?她的膚色是白還是黑呢?她的種姓階級為何?她是剎利女嗎?還是婆羅門女?居士女?工師女?她住的方位是東方、南方、西方、北方?』

    結果,此人竟然回答:『我什麼都不知道。』

    對方就說:『既然你連對方姓什麼?叫什麼?住那裡?身高為何?膚色為何?連階級出生都不知道,那麼你怎麼可以說「你要娶這個女子」?這個女子根本就不存在啊!你的這種說法就叫做假議題。』

    同樣的道理,優陀夷!你說:『最美麗的光澤是無上、最勝妙的光澤。』,這一句話也同樣是假議題,因為就連你自己也不知那到底是什麼樣的光澤。」

    箭毛辯稱:「我指的是琉璃明珠,當鑄金師將其善加琢磨,磨瑩整治令其光淨,然後再放在白布上,讓日光照射,這塊琉璃寶珠便能散發璀璨亮麗的光澤。這就是我所說的無上、最勝妙的光澤。」

    世尊反問:「我問你,請隨你所知回答。你說的琉璃寶珠的光彩,如果拿來跟螢火蟲在夜晚發出的光相比,哪一個比較明亮?」

    箭毛回答:「當然是螢火蟲的光勝過琉璃寶珠的光。」

    世尊又問:「我再問你,螢火蟲在夜晚中的光明,跟燃油燈在夜晚中的光比起來,哪一個比較亮?」

    箭毛回答:「當然是燃油燈的光比較亮。」

    世尊又問:「燃油燈在夜晚中的光跟一堆木材所燃的大火比起來,哪一個比較亮?」

    箭毛回答:「當然是木材燃起的大火所發出的光比較亮。」

    世尊再問:「夜間燃燒木材所發出的光,跟夜間星空中的太白星的光相比,哪一個比較亮?」

    箭毛回答:「當然是星空中太白星的光比較亮。」

    世尊又問:「那麼太白星的光跟一輪明月的光相比,哪一個比較亮?」

    「當然是滿月的光比較亮。」

    「優陀夷!夜晚無雲的滿月光跟雨季後秋天日正當中的太陽光相比,哪一個比較亮?」

    「當然是雨季後秋天日正當中的太陽光比較亮。」

    「天上有很多的天神,天外又有天,雖然太陽與月亮的光明都非常耀眼,然而卻又遠遠不及諸神身上所散放的光明。我曾經參與諸神的聚會,與祂們共論法義,但我不會對祂們說:『哪一種光色是無上、最勝妙的光色。』這種話。反觀你,如今你自己也承認螢火蟲的光跟很多其他的光相比是最微弱的光,那麼你當初的那句『此光澤是無上、最勝妙的光澤。』這句話就自我打臉了,已經不能成立了。」

    箭毛說:「世尊!不好意思,我不該那樣說。善逝!我後悔說過那樣的話!」

    世尊問:「優陀夷!你為什麼這樣說呢?」

    箭毛回答:「我一開始說的那一段:『這是最明亮的光澤,勝過一切的光色。』,根本經不起沙門喬達摩的嚴格檢驗,我知道自己的矛盾了。所以,我收回我說過的話。」

    接著,箭毛又說:「喬達摩,我的老師還告訴我,來世有一個極樂世界,有能通往這個來世的極樂世界的方法。」

    世尊問:「優陀夷,什麼是來世的極樂世界?所謂能通往來世極樂世界的方法又是甚麼呢?」

    箭毛回答:「如果有人離殺斷殺、不與取、邪淫、妄言……乃至離邪見得正見,或者他受持某種苦行,以上就是能通往來世極樂世界的方法。」

    世尊說:「優陀夷,我反問你,如果有人做到捨斷殺生,成為離殺生者,你覺得他是一個純受樂之人抑或是一個純受苦之人?又或者他是一個苦樂參雜之人呢?

    箭毛回答:「我會覺得他是一個苦樂參雜之人。」

    「那麼,其他如離不與取、離邪淫、離妄言……乃至離邪見得正見,你覺得這樣的人是一個純受樂之人抑或是一個純受苦之人?又或者是一個苦樂參雜之人呢?

    「我還是覺得此人是一個苦樂參雜之人。」

    世尊問:「優陀夷,如果你說的是對的,你所謂的通往極樂世界之道參雜了苦與樂,那麼你所謂的極樂世界豈不也參雜了苦與樂的兩個元素?那麼,這個極樂世界還能稱作是『極樂』嗎?」

    箭毛一聽,知道自己又被世尊打臉了,說道:「唉!沒錯,這條通往極樂世界之道既然參雜了苦與樂,那麼所謂的極樂世界就不能再稱作是『極樂』了。」

    於是,箭毛說:「世尊,我後悔說過以上的話。善逝!我收回之前說過的話。」

    世尊問:「你為何說你後悔說過以上的話?

    箭毛回答:「喬達摩,我知道我自己的矛盾在哪裡了,我的論點經不起檢驗,感謝您讓我發現自己的荒謬之處,所以我才說我後悔說過以上的話,我收回之前說過的話。」

    世尊說:「可是,優陀夷,這世上確實有微妙純粹之樂,也的確有通往微妙純樂之道。」

    「哦?真的嗎?請問什麼是世上的微妙純粹之樂?通往微妙純樂之道又是什麼呢?」

    世尊回答:「若如來出現在這個世上,他斷除一切煩惱……乃至五蓋,離欲、離惡不善之法,有覺()、有觀(),離生喜、樂,安住於初禪成就,然而這種純粹之樂並不是外道求生天而持牛戒、狗戒、裸形戒等禁戒、非因計因等邪見所能得到的快樂。

    當覺()、觀()等心理活動已止息,內心寧靜、專注一心,已無覺()、無觀()等心理活動,定生喜、樂,得第二禪成就,然而這種純粹之樂並不是外道求生天而持牛戒、狗戒、裸形戒等禁戒、非因計因等邪見所能得到的快樂。

    當離於喜欲,安住於平靜,正念、正知,只剩身體感受到樂的覺受,安住於第三禪,然而這種純粹之樂並不是外道求生天而持牛戒、狗戒、裸形戒等禁戒、非因計因等邪見所能得到的快樂。

    優陀夷,以上就是所謂世間的微妙純粹之樂。」

    箭毛問:「請問,您說的這個微妙純粹之樂,難道是唯一絕對的極樂嗎?」

    世尊回答:「我說的這些固然世間的純粹之樂,但卻不是極樂之福。」

    箭毛問:「請問該怎麼做才能獲得這些微妙純粹之樂?」

    世尊回答:「優陀夷,只要能持守正確且清淨的戒律,修持禪定,具足正見,便能獲得初禪、二禪、三禪等世間的純粹之樂。」

    箭毛問:「喬達摩,難道說您的弟子就是為了這種世間微妙純粹之樂,才跟隨您出家修學梵行嗎?」

    世尊回答:「不!不是!我的弟子並不是為了這種世間的微妙純粹之樂,才跟隨我學梵行。優陀夷,事實上,還有最上、最妙、最殊勝的極樂至福,我的弟子就是為了追求這種極樂才跟隨我修學梵行。」

    這個時候,在場的聽眾因為感到不可思議,便高聲議論紛紛,大家開始躁動,現場一片鬧哄哄。

    箭毛轉身喝令自己的弟子保持安靜,當大家安靜下來之後,又問:「喬達摩,請問什麼是最上、最妙、最殊勝的極樂至福?

    世尊回答:「優陀夷,當第三禪的樂已滅、苦已滅,喜、憂皆已滅,已臻不苦不樂、捨念清淨平等的境界,這就是第四禪的成就。優陀夷,這就是所謂最上、最妙、最殊勝的極樂,為了能達到這樣的境界,我的弟子才跟隨我學梵行。」

    當箭毛聽完佛陀對於四禪的解說與開示,心生法喜與感動,立即從自己的座位起身,想要跪在地上頂禮佛陀。

    然而,箭毛的諸弟子們趕緊跳出來勸阻箭毛,並勸說:「老師,您現在是大師,豈可自貶身價改投沙門喬達摩的門下當他的弟子呢?

    就這樣,箭毛的眾弟子阻撓箭毛跟隨世尊學梵行。

    雖然如此,箭毛聽聞佛陀所說的法,心生歡喜,並依法奉行。

      

中阿含208/箭毛經()
  我聞如是:
  一時,佛遊王舍城,在竹林迦蘭哆園。
  爾時,世尊過夜平旦,著衣持鉢,入王舍城而行乞食。行乞食已,收舉衣鉢,澡洗手足,以尼師檀著於肩上,往至孔雀林異學園中。
  爾時,孔雀林異學園中有一異學,名曰箭毛,名德宗主,眾人所師,有大名譽,眾所敬重,領大徒眾,五百異學之所尊也。彼在大眾喧鬧、嬈亂,放高大音聲,說種種畜生之論,謂:論王、論賊、論鬥、論食、論衣服、論婦人、論童女、論淫女、論世間、論空野、論海中、論國人民,彼共集坐說如是比畜生之論。異學箭毛遙見佛來,敕己眾曰:
  「汝等默然住,彼沙門瞿曇來,彼眾默然,常樂默然,稱說默然,彼若見此眾默然者,或來相見。」異學箭毛命眾默然已,自默然住。
  世尊往詣異學箭毛所,異學箭毛即從{}[]起,偏袒著衣,叉手向佛,白曰:
  「善來!沙門瞿曇!沙門瞿曇久不來此,願坐此{}[]。」世尊便坐異學箭毛所敷之座。異學箭毛便與世尊共相問訊,卻坐一面。
  世尊問曰:
  「優陀夷!向論何等?以何事故共集坐此?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!且置此論,此論非妙,沙門瞿曇欲聞此論,後聞不難。」
  世尊如是,再三問曰:
  「優陀夷!向論何等?以何事故共集坐此?」
  異學箭毛亦再三答曰:
  「瞿曇!且置此論,此論非妙,沙門瞿曇欲聞此論,後聞不難,沙門瞿曇若至再三,其欲聞者,今當說之。瞿曇!我有策慮,有思惟,住策慮地,住思惟地,有智慧,有辯才,有說:『實有薩云然:一切知,一切見,無餘知,無餘見。』我往問事,然,彼不知。瞿曇!我作是念:『此是何等耶?』」
  世尊問曰:
  「優陀夷!汝有策慮,有思惟,{}[]策慮地,住思惟地,有智慧,有辯才。誰說:『實有薩云然:一切知,一切見,無餘知,無餘見,汝往問事,而彼不知耶?』」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!謂:不蘭迦葉是,所以者何?瞿曇!不蘭迦葉自說:『實有薩云然:一切知,一切見,無餘知,無餘見也。』我有策慮,有思惟,住策慮地,住思惟地,有智慧,有辯才,我往問事,然,彼不知。瞿曇!是故,我作是念:『此是何等耶?』如是,摩息迦利瞿舍利子、娑若鞞羅遲子、尼揵親子、{}[]復優陀夷、阿夷哆雞舍劍婆利,瞿曇!阿夷哆雞舍劍婆利自說:『實有薩云然:一切知,一切見,無餘知,無餘見也。』我有策慮,有思惟,住策慮地,住思惟地,有智慧,有辯才,我往問事,然,彼不知。瞿曇!是故我作是念:『此是何等耶?』瞿曇!我復作是念:『若我當往詣沙門瞿曇所,問過去事者,沙門瞿曇必能答我過去事也;我當往詣沙門瞿曇所,問未來事者,沙門瞿曇必能答我未來事也。復次,若我隨所問沙門瞿曇事者,沙門瞿曇必亦答我隨所問事。』」
  世尊告曰:
  「優陀夷!止!止!汝長夜異見、異忍、異樂、異欲、異意故,不得盡知我所說義。優陀夷!我有弟子,有因有緣憶無量過去本昔所生,謂:一生、二生、百生、千生,成劫、敗劫、無量成敗劫,眾生名某,我曾生彼,如是姓、如是字、如是生、如是飲食、如是受苦樂、如是長壽、如是久住、如是壽訖,此死生彼,彼死生此,我生在此,如是姓、如是字、如是生、如是飲食、如是受苦樂、如是長壽、如是久住、如是壽訖。彼來問我過去事,我答彼過去事;我亦往問彼過去事,彼亦答我過去事;我隨所問彼事,彼亦答我隨所問事。
  復次,優陀夷!我有弟子,謂:清淨天眼出過於人,見此眾生死時、生時好色、惡色,妙與不妙,往來善處及不善處,隨此眾生之所作業,見其如真:若此眾生成就身惡行,成就口、意惡行,誣謗聖人,邪見,成就邪見業,彼因緣此,身壞命終必至惡處,生地獄中;若此眾生成就身妙行,成就口、意妙行,不誣謗聖人,正見,成就正見業,彼因緣此,身壞命終必昇善處,得生天中。彼來問我未來事,我答彼未來事;我亦往問彼未來事,彼亦答我未來事;我隨所問彼事,彼亦答我隨所問事。」
  異學箭毛白曰:
  「瞿曇!若如是者,我轉不知,我轉不見,轉癡墮癡,謂:沙門瞿曇如是說:『優陀夷!止!止!汝長夜異見、異忍、異樂、異欲、異意故,不得盡知我所說義。優陀夷!我有弟子,有因有緣憶無量過去本昔所生,謂:一生、二生、百生、千生,成劫、敗劫、無量成敗劫,眾生名某,我曾生彼,如是姓、如是字、如是生,如是飲食、如是受苦樂、如是長壽、如是久住、如是壽訖,此死生彼,彼死生此,我生在此,如是姓、如是字、如是生、如是飲食、如是受苦樂、如是長壽、如是久住、如是壽訖。彼來問我過去事,我答彼過去事;我亦往問彼過去事,彼亦答我過去事;我隨所問彼事,彼亦答我隨所問事。復次,優陀夷!我有弟子,謂:清淨天眼出過於人,見此眾生死時、生時好色、惡色,妙與不妙,往來善處及不善處,隨此眾生之所作業,見其如真。若此眾生成就身惡行,成就口、意惡行,誣謗聖人,邪見,成就邪見業,彼因緣此,身壞命終必至惡處,生地獄中。若此眾生成就身妙行,成就口、意妙行,不誣謗聖人,正見,成就正見業,彼因緣此,身壞命終必昇善處,得生天中。彼來問我未來事,我答彼未來事;我亦往問彼未來事,彼亦答我未來事;我隨所問彼事,彼亦答我隨所問事。』瞿曇!我於此生作本所作,得本所得,尚不能憶,況復能憶有因有緣,無量本昔所生事耶?瞿曇!我尚不能見飃()風鬼,況復清淨天眼出過於人,見此眾生死時、生時善色、惡色、妙與不妙,趣至善處及不善處,隨此眾生之所作業,見其如真耶?瞿曇!我作是念:若沙門瞿曇問我從師學法者,儻能答彼,令可意也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!汝從師學其法云何?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!彼說:『色過於色,彼色最勝,彼色最上。』」
  世尊問曰:
  「優陀夷!何等色耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!若色更無有色最上、最妙,為最勝也,彼色最勝,彼色最上。」
  世尊告曰:
  「優陀夷!猶如有人作如是說:『若此國中有女最妙,我欲得彼。』彼若有人如是問者:『君知國中有女最妙,如是姓、如是名、如是生耶?為長、短、麤、細?為白、黑?為不白、不黑?為剎利女?為梵志、居士、工師女?為東方、南方、西方、北方耶?』彼人答曰:『我不知也。』復問彼人:『君不知、不見國中有女最妙,如是姓、如是名、如是生,長、短、麤、細、白、黑、不白不黑,剎利女,梵志、居士、工師女,東方、南方、西方、北方者,而作是說:「我欲得彼女耶?」』如是,優陀夷!汝作是說:『彼說色過於色,彼色最勝,彼色最上。』問{}汝彼色,然,不知也。」
  異學箭毛白曰:
  「瞿曇!猶如紫磨,極妙金精,金師善磨,瑩治令淨,藉以白練,安著日中,其色極妙,光明照耀。如是,瞿曇!我說彼色過於色,彼色最勝,彼色最上。」
  世尊告曰:
  「優陀夷!我今問汝,隨所解答。優陀夷!於意云何?謂:紫磨金精,藉以白練,安著日中,其色極妙,光明照耀,及螢火蟲在夜闇中光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!螢火光明於紫磨金精光明,最上、為最勝也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!於意云何?謂:螢火蟲在夜闇中光明照耀,及燃油燈在夜闇中光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!燃燈光明於螢火蟲光明,最上、為最勝也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!於意云何?謂:燃油燈在夜闇中光明照耀,及燃大木積火在夜闇中光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!燃大木積火之光明於燃油燈光明,最上、為最勝也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!於意云何?謂:燃大木積火在夜闇中光明照耀,及太白星平旦無曀光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!太白星光於燃大木積火光,最上、為最勝也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!於意云何?謂:太白星平旦無曀光明照耀,及月殿光夜半無曀光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!月殿光明於太白星光,最上、為最勝也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!於意云何?謂:月殿光夜半無曀,光明照曜,及日殿光秋時向中,天淨無曀光明照耀,於中光明,何者最上、為最勝耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!日殿光明於月殿光,最上、為最勝也。」
  世尊告曰:
  「優陀夷!多有諸天,今此日月雖有大如意足,有大威德,有大福祐,有大威神,然,其光明故不及諸天光明也。我昔曾與諸天共集,共彼論事,我之所說可彼天意,然,我不作是說:『彼色過於色,彼色最勝,彼色最上。』優陀夷!而汝於螢火蟲光色最弊最醜,說彼色過於色,彼色最勝,彼色最上,問已不知。」
  異學箭毛白曰:
  「世尊!悔過此說!善逝!悔過此說!」
  世尊問曰:
  「優陀夷!汝何意如是說:『世尊!悔過此說!善逝!悔過此說。』耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!我作是說:『彼色過於色,彼色最勝,彼色最上。』沙門瞿曇今善檢我,善教善訶,令我虛妄無所有也。瞿曇!是故,我如是說:『世尊!悔過此說!善逝!悔過此說。』」
  異學箭毛語曰:
  「瞿曇!後世一向樂,有一道跡一向作世證。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!云何後世一向樂?云何有一道跡一向作世證耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!或有一離殺斷殺、不與取、邪淫、妄言……乃至離邪見得正見,瞿曇!是謂:後世一向樂,是謂:有一道跡一向作世證。」
  世尊告曰:
  「優陀夷!我今問汝,隨所解答。優陀夷!於意云何?若有一離殺斷殺,彼為一向樂?為雜苦耶?」
  異學箭毛答曰:「瞿曇!是雜苦也。」
  若有一離不與取、邪淫、妄言……乃至離邪見得正見,彼為一向樂?為雜苦耶?」
  異學箭毛答曰:「瞿曇!是雜苦也。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!非為如是,雜苦樂道跡作世證耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!如是,雜苦樂道跡作世證也。」
  異學箭毛白曰:
  「世尊!悔過此說!善逝!悔過此說。」
  世尊問曰:
  「優陀夷!汝何意故作如是說:『世尊!悔過此說!善逝!悔過此說。』耶?」
  異學箭毛答曰:
  「瞿曇!我向者說:『後世一向樂,有一道跡一向作世證。』沙門瞿曇今善檢我,善教善訶,令我虛妄無所有也。瞿曇!是故,我如是說:『世尊!悔過此說!善逝!悔過此說。』」
  世尊告曰:
  「優陀夷!世有一向樂,有一道跡一向作世證也。」
  異學箭毛問曰:
  「瞿曇!云何世一向樂?云何一道跡一向作世證耶?」
  世尊答曰:
  「優陀夷!若時如來出世,無所著、等正覺、明行成為、善逝、世間解、無上士道法御、天人師、號佛、眾祐,彼斷……乃至五蓋:心穢、慧羸,離欲、離惡不善之法,有覺、有觀,離生喜、樂,得初禪成就遊,不共彼天戒等、心等、見等也。
  彼覺、觀已息,內{}[]、一心,無覺、無觀,定生喜、樂,得第二禪成就遊,不共彼天戒等、心等、見等也。
  彼離於喜欲,捨無求遊,正念、正智而身覺樂,謂:聖所說、聖所捨、念、樂住{?},得第三禪成就遊,不共彼天戒等、心等、見等也。
  優陀夷!是謂:世一向樂。」
  異學箭毛問曰:
  「瞿曇!世中一向樂,唯極是耶?」
  世尊答曰:
  「世中一向樂,不但極是也。優陀夷!更有一道跡一向作世證。」
  異學箭毛問曰:
  「瞿曇!云何更有一道跡一向作世證耶?」
  世尊答曰:
  「優陀夷!比丘離欲、離惡不善之法,有覺、有觀,離生喜、樂,得初禪成就遊,得共彼天戒等、心等、見等也。彼覺、觀已息,內{}[]、一心,無覺、無觀,定生喜、樂,得第二禪成就遊,得共彼天戒等、心等、見等也。彼離於喜欲,捨無求遊,正念、正智而身覺樂,謂:聖所說、聖所捨、念、樂住{?},得第三禪成就遊,得共彼天戒等、心等、見等也。優陀夷!是謂:一道跡一向作世證。」
  異學箭毛問曰:
  「瞿曇!沙門瞿曇弟子為此世一向樂故,一道跡一向作世證故,從沙門瞿曇學梵行耶?」
  世尊答曰:
  「優陀夷!我弟子不為世一向樂故,亦不為一道跡一向作世證故,從我學梵行也。優陀夷!更有最上、最妙、最勝,為作證故,我弟子從我學梵行也。」
  於是,彼大眾放高大音聲:
  「彼是最上、最妙、最勝,為作證故,沙門瞿曇弟子從沙門瞿曇學梵行也。」
  於是,異學箭毛敕己眾,令默然已,白曰:
  「瞿曇!云何最上、最妙、最勝,為作證故,沙門瞿曇弟子從沙門瞿曇學梵行耶?」
  世尊答曰:
  「優陀夷!比丘者樂滅、苦滅,喜、憂本已滅,不苦不樂、捨念清淨,得第四禪成就遊。優陀夷!是謂:最上、最妙、最勝,為作證故,我弟子從我學梵行也。」
  於是,異學箭毛即從{}[]起,欲稽首佛足。
  於是,異學箭毛諸弟子異學梵行者白異學箭毛曰:
  「尊今應作師時,欲為沙門瞿曇作弟子耶?尊不應作師時,為沙門瞿曇作弟子也。」是為異學箭毛諸弟子學梵行者,為異學箭毛而作障礙,謂:從世尊學梵行也。
  佛說如是,異學箭毛聞佛所說,歡喜奉行。

 

巴利語經文
MN.79/(9) Cūḷasakuludāyisuttaṃ
   269. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi– “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami.
   Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ– rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi– “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ
   270. Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṃ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca– “kāya nuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā hoti; yadā ca kho ahaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi athāyaṃ parisā mamaññeva mukhaṃ ullokentī nisinnā hoti– ‘yaṃ no samaṇo udāyī dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’ti; yadā pana bhante, bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti athāhañceva ayañca parisā bhagavato mukhaṃ ullokentā nisinnā homa– ‘yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’”ti.
   271. “Tenahudāyi, taṃyevettha paṭibhātu yathā maṃ paṭibhāseyyā”si. “Purimāni bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti. So mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi– ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato! Yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo’”ti. “Ko pana so, udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti, yo tayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī”ti? ‘Nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto’ti.
   “Yo kho, udāyi, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, so vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
   “Yo kho, udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya, so vā maṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
   “Api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Dhammaṃ te desessāmi– imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī”ti.
   “Ahañhi, bhante, yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ tampi nappahomi sākāraṃ sa-uddesaṃ anussarituṃ, kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathāpi bhagavā? Ahañhi, bhante, etarahi paṃsupisācakampi na passāmi, kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi bhagavā? Yaṃ pana maṃ, bhante, bhagavā evamāha– ‘api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhammaṃ te desessāmi– imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī’ti tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaṃ, bhante, sake ācariyake bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā”ti.
   272. “Kinti pana te, udāyi, sake ācariyake hotī”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’”ti.
   “Yaṃ pana te etaṃ, udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti, katamo so paramo vaṇṇo”ti? “Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti.
   “Katamo pana so paramo vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti? “Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti.
   “Dīghāpi kho te esā, udāyi, phareyya– ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesi. Seyyathāpi, udāyi, puriso evaṃ vadeyya– ‘ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi, taṃ kāmemī’ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ – khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā”ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ– evaṃnāmā evaṃgottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti… amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesī’”ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi– nanu evaṃ sante, tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.
   “Evameva kho tvaṃ, udāyi, ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī”ti.
   “Seyyathāpi, bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo paraṃ maraṇā”ti.
   273. “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Ato kho te, udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasūriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti. Atha ca pana tvaṃ, udāyi, ‘yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī”ti. “Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathan”ti!
   “Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, evaṃ vadesi– ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti.
   274. “Kiṃ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’”ti.
   “Katamā pana sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati. Ayaṃ kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī”ti? “Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathan”ti!
   “Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, vadesi– ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti.
   275. “Kiṃ pana, bhante, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati– ayaṃ kho sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Na kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya, sacchikato hissa, bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotī”ti. “Na khvāssa, udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatītveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi– “ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, ettha mayaṃ anassāma sācariyakā! Na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmā”ti.
   Atha kho sakuludāyī paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṃ etadavoca– “kittāvatā panāssa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti? “Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ… upasampajja viharati. Yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti.
   276. “Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti? “Na kho, udāyi, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, udāyi aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
   “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti? “Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti”.
   “Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti… ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti… ‘ayaṃ āsavanirodho’ti… ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho, udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
   277. Evaṃ vutte, sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
   Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ– “mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇiko hutvā udañcaniko assa, evaṃ sampadamidaṃ bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasī”ti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti.
   Cūḷasakuludāyisuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.