很多人不信因果業報的理由不外乎眼見善人無善終,而惡人卻坐享榮貴等不平現象。我們必須承認,古今中外世上的確有很多的爛人,儘管他們平時無惡不做,素行不端,卻仍能升官發財,輝煌騰達,事事如意。既然「善有善報、惡有惡報」,何以如此?
  
  這個問題,必須貫通「過去」、「現在」、及「未來」等三世,以及從「世上只有聖人及凡人之別,而凡人因為有貪嗔痴,所以並不存在絕對的好人及壞人」等兩個角度來思維,才能粗略的理解。

    首先,佛教承認有「輪迴」的事實,而導致輪迴的原因是「業力」。所謂的「過去世」並不是單指前一生,而是泛指過去無窮無盡的生生世世。在漫長的過去生死輪迴中,我們可能曾經是好人,但也可能受到誘惑或刺激而犯錯,不論我們曾經作過什麼好事或壞事,都必將深深的烙印及刻鏤在我們的生命中,無法抹滅,且如影隨形的伴隨著我們輪迴,構成我們的命運。正因為過去世我們好事作作,壞事也作作,所以編織出苦樂參半且五味雜陳的人生,至於一生順遂或悲慘多舛者則較為鮮少。 

    因此不管是誰,若今生能做大官、賺大錢、享大名,一定是由於他過去世曾做了大善行,而這份善行在他今生已成熟,使他得以順理成章的安享福報

    倘若這個有福報的人不懂得珍惜他的福份,也不繼續積極修善培福,反而貪贓枉法,傷害無辜,為非作歹,由於善惡並不能相抵,所以他很可能因為過去生所累積的善業非常的龐大,大到足可讓他繼續升官,升到他所應得的職位為止;又或者繼續賺大錢,賺他所應得的財富為止。但也可能在他今生的某個特定時刻,他過去的福報享盡了,這時才會開始體驗他造孽時所應得的惡報。這中間的時間可能歷經幾年、幾十年,又或許到死為止他的惡行都還不會成熟,甚至是到了未來下一生他的福報也可能都還未享盡。至於他的惡行可能力量太弱,受到過去世的福報所壓制,處於蟄伏的狀態,但不是不報,是時間未到,他做過的壞事就如同一粒生命力強盛且蓄勢待發的種子,雖埋在土中,祇待遇到陽光、雨水、及二氧化碳等適當的「緣」,「惡勢力」便會抬頭,必將發芽,且開花結果。箇中的奧秘,唯有佛能窺知。

    同樣的問題早在遠古佛陀時代就已有人提出質疑,佛陀 在本經中以芒果的四種成熟快慢情形為例(詳本經內容),說明一切都是因緣業力成熟早晚的緣故。所以吾人行善若遇挫折切莫灰心,因為「善有善報、惡有惡報;不是不報、是時辰未到」。

選譯自《中阿含根本分別品分別大業經》第(一七一)十(第四分別誦)

喬正一譯於西元二○○四年一月二十五日八關齋戒日

  我是這樣聽說的:

    有一次,佛陀駐錫在王舍城竹林精舍。當時,尊者三彌提也同樣駐錫在王舍城無事禪屋中。

    有一位外道,名叫哺羅陀子,在中午過後來拜訪尊者三彌提,他們彼此互相問候過便各自坐下。

    外道哺羅陀子說:「賢者,我有些問題想請教您,可否為我開示?」

    尊者三彌提說:「別客氣,您請說。」

    外道哺羅陀子說「我當場聽沙門瞿曇說過:『身業、口業都是虛妄不實的,唯有意業才是真實的,有一種禪定,比丘進入那種禪定後便沒有任何的覺受。』真是這樣子嗎?」

    尊者三彌提說:「你千萬不要這樣說,這種說法就等同是污衊世尊,污衊世尊是不善業,世尊不會這樣說。

  世尊以種種的善巧方便教導我們:『如果【故意】造作【業行】,當【業行】已完成後,我說一定受報。有可能是【現世報】,也可能是【後世報】。

 如果不是出於『故意』所作出的『業行』,雖然『業行』已完成,我說不一定會受報。」

    可是哺羅陀子仍堅持他有聽世尊說過:『身業、口業都是虛妄不實的,唯有意業才是真實的,有一種禪定,比丘進入那種禪定後便沒有任何的覺受。』這句話。

    尊者三彌提則再三勸阻他不要這樣說。

    哺羅陀子問尊者三彌提:「若是【故意】作業,而且已完成此業,應當受何報?」

    尊者三彌提答:「哺羅陀子,若是故意作業,而且已完成此業,必受苦報。」

    哺羅陀子問尊者三彌提:「您出家學法、學律,有多久了?」

    尊者三彌提答:「我出家時間不長,到現在已有三年多了。」

    哺羅陀子心想:「這個年輕比丘如此維護他的老師,更何況是那些出家已久、且年長的比丘。」

    哺羅陀子因為彼此的討論沒有交集,得不到結論,於是掉頭轉身立刻離去。

    尊者大周那修行的地方離尊者三彌提的禪屋不遠,知道了尊者三彌提與哺羅陀子討論的內容和經過後,便將一切都告知尊者阿難,尊者阿難聽後便邀請尊者大周那一起去謁見世尊,向世尊報告。

    兩位尊者見到了世尊,頂禮佛足,便坐在一旁,尊者阿難對尊者大周那說:「您快將此事告知世尊。」

    世尊問尊者阿難:「周那比丘要說何事?」

    尊者阿難說:「世尊,請您親自聽尊者大周那的報告。」

    尊者大周那便重述了一遍。

    世尊聽後便說:「唉!這三彌提比丘實在愚痴而且未見道跡,為什麼我會這麼說他呢?因為哺羅陀子所提出的問題非常的概括、廣泛且不確定,應該要分析各種不同的情形,是無法以一個簡單的結論來回答,但是三彌提比丘卻答非所問,所以他們的討論當然不會有結論。」

    尊者阿難問:「可是三彌提比丘說:『所有的覺受都是苦』有什麼錯呢?」

    世尊訶斥尊者阿難:「唉!阿難,你也是一樣,未見道跡。阿難,那個哺羅陀子所問的【覺受】,就包含了【苦受】、【樂受】、【不苦不樂受】,而這個愚痴的三彌提比丘就應該要這麼回答:『

一、如果【故意】造作【樂行業】,而且已完成【樂行業】,將來必受【樂果】;

二、如果【故意】造作【苦行業】,而且已完成【苦行業】,將來必會承受【苦果】;

三、如果【故意】造作【不苦不樂行業】,而且已完成【不苦不樂行業】,將來必受【不苦不樂果】。』

  阿難,如果這個愚痴的三彌提比丘能這樣回答,那麼哺羅陀子必定不敢正眼直視三彌提比丘。阿難,如果你們能請如來開示【分別大業】這個議題,必能對如來生起增上信心及法喜。」

    尊者阿難雙手合掌對世尊說:「世尊,今天正是時候;善逝,現在正是時候。如果世尊能為諸比丘解說【分別大業】這個議題,相信比丘們聽後一定會善加受持。」

    世尊說:「阿難,你仔細的聽,好好的記住,我現在就具體、分別為你們解說業行報的種類。」

    尊者阿難說:「好的,世尊。」

    這時諸比丘都安靜地聆聽世尊的教誨。

    佛陀說:「阿難,這世間可能有四種人:

  第一種人終生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也不善自守護自己的身、口、意行,等到他死後卻在善趣天上重生。

  第二種人終生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護自己的身、口、意行,等到他死後卻在惡趣地獄中重生。

  第三種人終生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也不善自守護自己的身、口、意行,等到他死後在惡趣地獄中重生。

  第四種人終生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護自己的身、口、意行,等到他死後在善趣天上重生。

  這時有沙門或梵志成就了天眼通,他用天眼看到了第一種情形,便認為:『這世間沒有所謂的【善有善報、惡有惡報】這種事,因為有人終生不捨離十惡業,死後竟能生天,那麼其他人一定也是如此。』於是他會堅持這樣的看法才是正見,不同於這種看法的人是邪見,而且一直執著於這樣的觀念才是真理,其他的教義都是虛妄的。

  阿難,也有沙門或梵志成就了天眼通,他用天眼看到了第二種情形,便認為:『這世間沒有所謂的【善有善報、惡有惡報】這種事,因為有人終生捨離十惡業,死後卻還墮入地獄,那麼其他人一定也是如此。』於是他堅持這樣的看法才是正見,不同於這種看法的人是邪見,並執著於這樣的觀念才是真理,其他的教義都是虛妄的。

  還有沙門或梵志成就了天眼通,他用天眼看到了第三種情形,便認為:『這世間有所謂的【善有善報、惡有惡報】這種事,因為有人終生捨離十惡業,死後能生天,那麼其他人一定也是如此。』於是他堅持這樣的看法才是正見,不同於這種看法的人是邪見,也不聽信那些主張沒有善惡業報的說法。

  最後有沙門或梵志成就了天眼通,他用天眼看到了第四種情形,便認為:『這世間有所謂的【善有善報、惡有惡報】這種事,因為有人終生不捨離十惡業,死後墮入地獄,那麼其他人一定也是如此。』於是他堅持這樣的看法才是正見,不同於這種看法的人是邪見,也不聽信那些主張沒有善惡業報的說法。

  阿難,這些梵志、沙門用天眼所見都是真的,但是只有如來能夠知道為什麼會有這四種不同的情形:

一、如果有人終生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,並已完成十惡行業,也不善自守護自己的身、口、意行,他便有可能在今生中受到現世惡報,當現世惡報終了,惡業已盡後,其他的善業成熟,來世轉生天界;他的十惡業行也有可能等到來生才受到惡報。但絕不可能是因此十惡業行、緣此十惡業行而往生善趣天界。他有可能是因更久遠的過去世曾經捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護過自己的身、口、意行,而過去應該承受天界善報的善業未盡,卻在今生壽盡轉生來世之際先成熟,所以才會有今生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也不善自守護自己的身、口、意行,但死後來世卻在善趣天上重生的情形。但也有可能是這個人死前生起善心,心所有法與正見相應,於是憑著死前的善念而重生於天界。

二、阿難,如果有人終生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護自己的身、口、意行,他便有可能在今生中受到現世善報,當今生現世善報終了,善業已盡,其他的惡業卻成熟,來世便墮入惡趣地獄;也有可能是等到來生才受到善報,但絕不可能是因此十善業行、緣此十善業行墮入惡趣地獄,他有可能是因更久遠的過去世曾經不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也不善自守護過自己的身、口、意行,而過去應該承受地獄惡報的惡業未盡,卻在今生壽盡轉生來世之際先成熟了,所以才會有今生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護自己的身、口、意行,但死後卻墮入惡趣地獄的情形。但也有可能是這個人死前生起惡心,心所有法與邪見相應,因囿於死前的邪惡執念而重生於地獄。

三、阿難,也有人終生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,並已完成十惡行業,也不善自守護自己的身、口、意行,他有可能在今生中就受到現世惡報,或者來生才受到惡報。加上死前心所有法與邪見相應,又或者是久遠過去世的惡業未盡,卻在今生壽盡轉生來世時之際成熟了,所以會有終生不捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也不善自守護自己的身、口、意行,死後來世墮入惡趣地獄的情形。

四、阿難,也有人終生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,並已完成十善行業,也善自守護自己的身、口、意行,他有可能在今生中就受到現世善報,或來生才受到善報。加上死前心所有法與正見相應,又或者是久遠過去世的善業未盡,而在今生壽盡轉生來世之際先成熟了,所以才會有今生捨離殺生、偷盜、邪淫、妄語、…..乃至邪見等十種惡業,也善自守護自己的身、口、意行,死後來世重生善趣天界的情形。

  阿難,這世上有四種人,他們業行與業報之間也有四種不同成熟早晚的關係,分別是:

一、無有(果報未成熟)似有(徵兆已出現)。

二、有(果報已成熟)似無有(但未出現徵兆)。

三、無有(果報未成熟)似無有(徵兆亦未出現)。

四、有(果報已成熟)似有(徵兆亦已出現)。

  阿難,就好像芒果也有四種不同的成熟情形,分別是:

一、不熟似熟(芒果未熟,但外表看起來像已熟)。

二、熟似不熟(芒果已熟,但外表看起來未熟)。

三、不熟似不熟(芒果未熟,外表看起來也不熟)。

四、熟似熟(芒果已熟,外表看起來也成熟)

  阿難,你們可以拿芒果的四種成熟情形來理解業行與業報之間的四種成熟早晚的關係。」

  尊者阿難與諸比丘聽完佛陀的開示後,都心生歡喜,並決定依法奉行。

中阿含根本分別品分別大業經第(一七一)十(第四分別誦)

我聞如是。一時。佛遊王舍城。在竹林迦蘭哆

園。爾時。尊者三彌提亦遊王舍城。住無事

禪屋中。於是。異學哺羅陀子中後彷徉。往

詣尊者三彌提所。共相問訊。卻坐一面。賢三

彌提。我欲有所問。聽我問耶。尊者三彌提

答曰。賢哺羅陀子。欲問便問。我聞已當思

異學哺羅陀子便問曰。賢三彌提。我面從沙

門瞿曇聞。面從沙門瞿曇受。身.口業虛妄。

唯意業真諦。或有定。比丘入彼定無所覺

尊者三彌提告曰。賢哺羅陀子。汝莫作是

說。莫誣謗世尊。誣謗世尊者為不善也。

世尊不如是說。賢哺羅陀子。世尊無量方便

說。若故作業。作已成者。我說無不受報。或

現世受。或後世受。若不故作業。作已成者。我

不說必受報也。異學哺羅陀子至再三語

尊者三彌提曰。賢三彌提。我面從沙門瞿

曇聞。面從沙門瞿曇受。身.口業虛妄。唯意

業真諦。或有定。比丘入彼定無所覺。尊者

三彌提亦再三告曰。賢哺羅陀子。汝莫作是

說。莫誣謗世尊。誣謗世尊者為不善也。

世尊不如是說。賢哺羅陀子。世尊無量方便

說。若故作業。作已成者。我說無不受報。或現

世受。或後世受。若不故作業。作已成者。我不

說必受報也。異學哺羅陀子問尊者三彌

提。若故作業。作已成者。當受何報。尊者三彌

提答曰。賢哺羅陀子。若故作業。作已成者。必

受苦也。異學哺羅陀子復問尊者三彌提

曰。賢三彌提。汝於此法.律學道幾時。尊者

三彌提答曰。賢哺羅陀子。我於此法.律學道

未久。始三年耳。於是。異學哺羅陀子便作是

念。年少比丘尚能護師。況復舊學上尊上

尊人耶。於是。異學哺羅陀子聞尊者三彌提

所說。不是不非。即從座起。奮頭而去。彼

時。尊者大周那去尊者三彌提晝行坐處不

遠。於是。尊者大周那謂尊者三彌提與異

學哺羅陀子所共論者。彼盡誦習。善受持

已。即從座起。往詣尊者阿難所。共相問

訊。卻坐一面。謂尊者三彌提與異學哺羅陀

子所共論者。盡向尊者阿難說之。尊者

阿難聞已。語曰。賢者周那。得因此論。可往

見佛。奉獻世尊。賢者周那。今共詣佛。具向

世尊而說此義。或能因是得從世尊聞

異法也。於是。尊者阿難.尊者大周那共往

詣佛。尊者大周那稽首佛足。卻坐一面。尊

者阿難稽首佛足。卻住一面。彼時。尊者阿難

語曰。賢者大周那。可說。可說。於是。世尊問

曰。阿難。周那比丘欲說何事。尊者阿難白

曰。世尊。今自當聞。於是。尊者大周那謂尊

者三彌提與異學哺羅陀子所共論者盡

向佛說。世尊聞已。告曰。阿難。看三彌提比

丘癡人無道。所以者何。異學哺羅陀子問

事不定。而三彌提比丘癡人一向答也。尊者

阿難白曰。世尊。若三彌提比丘因此事說。

所有覺者是苦。當何咎耶。世尊呵尊者

阿難曰。看。阿難比丘亦復無道。阿難。此三

彌提癡人。彼異學哺羅陀子盡問三覺。樂

覺.苦覺.不苦不樂覺。阿難。若三彌提癡人

為異學哺羅陀子所問。如是答者。賢哺羅陀

子。若故作樂業。作已成者。當受樂報。若故

作苦業。作已成者。當受苦報。若故作不苦

不樂業。作已成者。當受不苦不樂報。阿難。

若三彌提癡人為異學哺羅陀子所問。如是

答者。異學哺羅陀子眼尚不敢視三彌提癡

人。況復能問如是事耶。阿難。若汝從世尊

問分別大業經者。於如來倍復增上心

靖得喜。於是。尊者阿難叉手向佛白曰。世

尊。今正是時。善逝。今正是時。若世尊為諸比

丘說分別大業經者。諸比丘聞已。當善受

持。世尊告曰。阿難。諦聽。善思念之。我當為

汝具分別說。尊者阿難白曰。唯然。時。諸比丘

受教而聽。佛言。阿難。或有一不離殺.不

與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不護已。身

壞命終。生善處天中。阿難。或有一離殺.不

與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護已。身壞命

終。生惡處地獄中。阿難。或有一不離殺.不

與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不護已。身

壞命終。生惡處地獄中。阿難。或有一離殺.

不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護已。身壞

命終。生善處天中。阿難。若有一不離殺.不與

取.邪婬.妄言乃至邪見。此不離.不護已。身壞

命終。生善處天中者。若有沙門.梵志得天

眼。成就天眼而見彼。見已。作是念。無身惡

行。亦無身惡行報。無口.意惡行。亦無口.意

惡行報。所以者何。我見彼不離殺.不與取.

邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不護已。身壞命

終。生善處天中。若更有如是比不離殺.不

與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不護者。彼

一切身壞命終。亦生善處天中。如是見者。則

為正見。異是見者。則彼智趣耶。若所見所

知極力捫摸。一向著說。此是真諦。餘皆虛妄

阿難。若有一離殺.不與取.邪婬.妄言乃至邪

見。此離.護已。身壞命終。生惡處地獄中者。

若有沙門.梵志得天眼。成就天眼而見彼。

見已。作是念。無身妙行。亦無身妙行報。無

口.意妙行。亦無口.意妙行報。所以者何。我

見彼離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.

護已。身壞命終。生惡處地獄中。若更有如是

比離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護

者。彼一切身壞命終。亦生惡處地獄中。如是

見者。則為正見。異是見者。則彼智趣耶。若

所見所知極力捫摸。一向著說。此是真諦。餘

皆虛妄。阿難。若有一不離殺.不與取.邪婬.妄

言乃至邪見。此不離.不護已。身壞命終。生

惡處地獄中者。若有沙門.梵志得天眼。成

就天眼而見彼。見已。作是念。有身惡行。亦

有身惡行報。有口.意惡行。亦有口.意惡行

報。所以者何。我見彼不離殺.不與取.邪婬.妄

言。乃至邪見。此不離.不護已。身壞命終。生惡

處地獄中。若更有如是比不離殺.不與取.

邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不護者。彼一切

身壞命終。亦生惡處地獄中。如是見者。則為

正見。異是見者。則彼智趣耶。若所見所知

極力捫摸。一向著說。此是真諦。餘皆虛妄。阿

難。若有一離殺.不與取.邪婬.妄言乃至邪見。

此離.護已。身壞命終。生善處天中者。若有

沙門.梵志得天眼。成就天眼而見彼。見已。

作是念。有身妙行。亦有身妙行報。有口.意

妙行。亦有口.意妙行報。所以者何。我見彼

離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護已。

身壞命終。生善處天中。若更有如是比離

殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護者。彼

一切身壞命終。亦生善處天中。如是見者。則

為正見。異是見者。則彼智趣耶。若所見所

知極力捫摸。一向著說。此是真諦。餘皆虛妄

阿難。於中若有一沙門.梵志得天眼。成就

天眼。作如是說無身惡行。亦無身惡行報。

無口.意惡行。亦無口.意惡行報。者。我不聽

彼。若作是說。我見彼不離殺.不與取.邪婬.

妄言。乃至邪見。此不離.不護已。身壞命終。

生善處天中。我聽彼也。若作是說若更有

如是比不離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪

見。此不離.不護者。彼一切身壞命終。亦生善

處天中。者。我不聽彼。若作是說如是見者。

則為正見。異是見者。則彼智趣邪。者。我不

聽彼。若所見所知極力捫摸。一向著說此是

真諦。餘皆虛妄。者。我不聽彼。所以者何。阿

難。如來知彼人異。阿難。於中若有一沙門.

梵志得天眼。成就天眼。作如是說無身

妙行。亦無身妙行報。無口.意妙行。亦無口.

意妙行報。我不聽彼。若作是說。我見彼離

殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護已。身

壞命終。生惡處地獄中。我聽彼也。若作是

說若更有如是比離殺.不與取.邪婬.妄言。乃

至邪見。此離.護者。彼一切身壞命終。亦生惡

處地獄中。者。我不聽彼。若作是說如是見

者。則為正見。異是見者。則彼智趣邪。者。我

不聽彼。若所見所知極力捫摸。一向著說

此是真諦。餘皆虛妄。者。我不聽彼。所以者

何。阿難。如來知彼人異。阿難。於中若有一

沙門.梵志得天眼。成就天眼。作如是說。

有身惡行。亦有身惡行報。有口.意惡行。亦

有口.意惡行報。我聽彼也。若作是說我見

彼不離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此

不離.不護已。身壞命終。生惡處地獄中。者。

我聽彼也。若作是說若更有如是比不離

殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.不

護者。彼一切身壞命終。亦生惡處地獄中。者。

我不聽彼。若作是說如是見者。則為正見。

異是見者。則彼智趣邪。者。我不聽彼。若所

見所知極力捫摸。一向著說此是真諦。餘皆

虛妄。者。我不聽彼。所以者何。阿難。如來知

彼人異。阿難。於中若有一沙門.梵志得天

眼。成就天眼。作如是說有身妙行。亦有

身妙行報。有口.意妙行。亦有口.意妙行報。

者。我聽彼也。若作是說。我見彼離殺.不與

取.邪婬.妄言。乃至邪見。此離.護已。身壞命終。

生善處天中。者。我聽彼也。若作是說若更

有如是比離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪

見。彼一切身壞命終。亦生善處天中。者。我

不聽彼。若作是說如是見者。則為正見。

異是見者。則彼智趣邪。者。我不聽彼。若所

見所知極力捫摸。一向著說此是真諦。餘皆

虛妄。者。我不聽彼。所以者何。阿難。

如來知彼人異。阿難。若有一不離殺.不與取.邪婬.

妄言乃至邪見。此不離.不護已。身壞命終。生

善處天中者。彼若本作不善業。作已成者。

因不離.不護故。彼於現法中受報訖而生

於彼。或復因後報故。彼不以此因.不以此

緣。身壞命終。生善處天中。或復本作善業。

作已成者。因離.護故。未盡應受善處報。彼

因此緣此故。身壞命終。生善處天中。或復

死時生善心。心所有法正見相應。彼因此

緣此。身壞命終。生善處天中。

阿難。如來知

彼人為如是也。阿難。若有一離殺.不與取.

邪婬.妄言乃至邪見。此離.護已。身壞命終。生

惡處地獄中者。彼若本作善業。作已成者。

因離.護故。彼於現法中受報訖而生於彼。

或復因後報故。彼不以此因.不以此緣。

身壞命終。生惡處地獄中。或復本作不善業。

作已成者。因不離.不護故。未盡應受地

獄報。彼因此緣此。身壞命終。生惡處地獄

中。或復死時生不善心。心所有法邪見相應。

彼因此緣此。身壞命終。生惡處地獄中。阿

難。如來知彼人為如是也。

阿難。若有一

不離殺.不與取.邪婬.妄言。乃至邪見。此不離.

不護已。身壞命終。生惡處地獄中者。彼即

因此緣此。身壞命終。生惡處地獄中。或復

本作不善業。作已成者。因不離.不護故。未

盡應受地獄報。彼因此緣此。身壞命終。生

惡處地獄中。或復死時生不善心。心所有法

邪見相應。彼因此緣此。身壞命終。生惡處

地獄中。阿難。如來知彼人為如是也。阿難。

若有一離殺.不與取.邪婬.妄言乃至邪見。此

離.護已。身壞命終。生善處天中者。彼即因

此緣此。身壞命終。生善處天中。或復本作

善業。作已成者。因離.護故。未盡應受報。

彼因此緣此。身壞命終。生善處天中。或復

死時生善心。心所有法正見相應。彼因此

緣此。身壞命終。生善處天中。阿難。如來知

彼人為如是也

復次。有四種人。或有人無有似有。或有似

無有。或無有似無有。或有似有。阿難。猶

如四種奈。或奈不熟似熟。或熟似不熟。

或不熟似不熟。或熟似熟。如是。阿難。四

種奈喻人。或有人無有似有。或有似無

有。或無有似無有。或有似有

佛說如是。尊者阿難及諸比丘聞佛所說。

歡喜奉行

分別大業經第十竟(三千五百七字)

中阿含經卷第四十四(六千九百七十二字)

中阿含根本分別品第二竟(二萬四千五百八十九字)

(第四分別誦)

巴利語經文 
MN.136/(6) Mahākammavibhaṅgasuttaṃ 
   298. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca– “sammukhā metaṃ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva saccan’ti. Atthi ca sā samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? “Mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca; (mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca;) mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ. Na hi bhagavā evaṃ vadeyya– ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva saccan’ti. Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī”ti. “Kīvaciraṃ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti? “Na ciraṃ, āvuso! Tīṇi vassānī”ti. “Ettha dāni mayaṃ there bhikkhū kiṃ vakkhāma, yatra hi nāma evaṃnavo bhikkhu satthāraṃ parirakkhitabbaṃ maññissati. Sañcetanikaṃ, āvuso samiddhi, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā kiṃ so vediyatī”ti? “Sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṃ so vediyatī”ti. Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
   299. Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ āyasmato ānandassa ārocesi. 
   Evaṃ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca– “atthi kho idaṃ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi. 
   Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “dassanampi kho ahaṃ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṃ kathāsallāpaṃ? Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṃsena byākato”ti. Evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca– “sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṃ sandhāya bhāsitaṃ– yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin”ti. 
   300. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – “passasi no tvaṃ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṃ? Aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda– ‘idānevāyaṃ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. Ādiṃyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. Sacāyaṃ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ byākareyya– ‘sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṃ sukhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṃ dukkhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṃ adukkhamasukhaṃ so vedayatī’ti. Evaṃ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā (byākaramāno) byākareyya. Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ jānissanti? Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassā”ti. 
   “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca– 
   “Cattārome, ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. 
   “Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. 
   “Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. 
   “Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. 
   301. “Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati– idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesumicchācāriṃ musāvādiṃ pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ samphappalāpiṃ abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evamāha– ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ …pe… micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti. So evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti. 
   “Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati– idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ …pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. So evamāha– ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ …pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti. So evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti. 
   “Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesumicchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisuṇāya vācāya paṭivirataṃ pharusāya vācāya paṭivirataṃ samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ abyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. So evamāha– ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ …pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti. So evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti. 
   “Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ …pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evamāha– ‘natthi kira, bho kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ …pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti. So evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti. 
   302. “Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha– ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha– ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ …pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha– ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti. 
   “Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha– ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ …pe… micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha– ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti. 
   “Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha– ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha– ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ …pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha– ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti. 
   “Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha– ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ– idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ …pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha– ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti. 
   303. “Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 
   “Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 
   “Tatrānanda yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 
   “Tatrānanda yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 
   “Iti kho, ānanda, atthi kammaṃ abhabbaṃ abhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ abhabbaṃ bhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṃ bhabbaṃ abhabbābhāsan”ti. 
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 
   Mahākammavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.