本經與巴利聖典《中部》第6經之《願望經》的內容完全相同。世尊在該經中說:若比丘想要實現從世間到出世間的十幾個願望,他應嚴格地持守戒律、修習「戒」、「定」、「慧」等三聖學。
在《中阿含經》第210經之《法樂比丘尼經(晡利多品)》即(巴利《中部》第44經《毘陀羅經》《Cūḷavedallasuttaṃ》)中,女居士毗舍佉問法樂比丘尼:「究竟是八聖道包含三聚(戒定慧)?還是三聚(戒定慧)包含八聖道?」
法樂比丘尼答道:「不是八聖道包含三聚學,應該是三聚學包含了八聖道。也就是說:正語、正業、正命,這三道支是包含在聖戒聚學之中;正念、正定,此二道支則是包含在聖定聚學之中;正見、正志、正方便(正思惟),此三道支乃聖慧聚學的內涵。所以是三聚學包含了八聖道,而不是八聖道包含了三聚學。」
善哉法樂聖比丘尼,一語道盡了佛法最終的目的在於解脫煩惱與生死,其重點過程便是「戒」、「定」、「慧」三聖學。
胡適先生曾經說過一句話:「為學要如金字塔,要能廣大要能高」。然而萬丈高樓平地起,如果一個修行人持戒不清淨,不打好穩固的地基,卻妄想修禪定,那麼不管此人去寺廟裡打幾天的禪,其所得的定境也只是落入邪定,不過是空中樓閣、一廂情願的自我陶醉而已。所以佛教裡並沒有「頓悟」這種事,但如果有人可以很快速的達到解脫成就,那也是此人過去生生世世所累積的波羅蜜,絕非一蹴可幾。
本經的名字叫做《願經》,願以此經中「法」的真實語之威力,令見聞者正見增長,依法奉行,若有所願,有願必成。
選譯自《中阿含經》第105經之《願經》
喬正一白話譯於西元2015/4/11八關齋戒日
我是這樣聽聞的:
有一次,佛陀遊方到了古印度的舍衛國,暫時住在勝林給孤獨園林裡。
當時,有一名比丘,遠離人群,獨自靜居,他在禪坐時想到世尊曾經教導他得到具足戒後應精進禪修,成就禪定後再練習觀禪。
於是,這名比丘在下午三點到五點左右,從禪座起身,決定去聽世尊說法。
當時,世尊正在為諸比丘說法,他看見這名比丘走來,便趁勢對諸比丘說: 「
比丘們!如果你們心中想要如來為你們說法,你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『我有親戚族人,我希望他們因為我在死後都能投生到善趣,乃至轉生到天界。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『希望在家人能布施我衣被、飲食、床榻、湯藥、及諸生活資具,希望布施我的在家人都能因布施供養而有大功德,有大光明,獲大果報。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘!如果你們心中發願:『願我能忍受飢渴、寒熱、蚊虻、蠅蚤、風日所逼,也能忍受他人對我的辱罵、霸凌、毆打,當我的身體感染各種疾病,極為苦痛、幾乎喪命、對一般人來說苦不堪言的痛苦與折磨,我皆能忍耐。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我堪耐不樂,若生不樂,我的心始終不執著不樂。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我能忍耐恐怖的遭遇,當心生恐懼時,心始終不執著恐懼。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『我若心生三種惡、不善之念:貪欲念、瞋恚念、癡害念,願我的心始終不執著此三惡念。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我離欲、離惡、離不善之法,……速能證得初禪乃至得第四禪成就遊。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我能三結已盡【三結:身見、戒禁取、疑】,得須陀洹初果,不墮惡法,定、趣正覺,在天上或人間七次輪迴,便得苦邊盡(解脫)。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我三結已盡,淫、怒、癡等轉為稀薄,得一次往來天上人間的轉生,然後便得苦邊盡(解脫)。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我能五下分結盡,死後投生到色界天的頂端色究竟天,便般涅槃,得不退法,不退還欲界的世界。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我止息一切煩惱,獲得解脫,如其像定身作證成就遊,以智慧而觀照,斷除煩惱,確知自己已解脫煩惱。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。
比丘們!如果你們心中發願:『願我能擁有如意自在的神足通、天眼通、天耳通、他心通、宿命通、生死智,諸煩惱已盡而沒有煩惱,心解脫、慧解脫,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「我此生已是歷劫生死的最後一站;我已成就最高的梵行;我已見證最高的法,已是無學;我已確知這一世死後不會再有下一生。」』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。」
這個時後,這名比丘聽聞佛陀所說的以上這段經文,便善受善持,牢記在心,即從自己的座位起身,跪在地上,稽首頂禮佛足,繞佛三匝後而離去。
這名比丘聽受佛陀此番的教法後,便在安靜無人之處,禪坐思惟,精進修行,心不放逸。
沒多久,他成就了無上的梵行,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「我此生已是歷劫生死的最後一站;我已成就了最高的梵行;我已見證了最高的法,已是無學;我已確知這一世死後不會再有下一生。」
這位尊者已見到了最高的法,他已證得阿羅漢。
當佛陀說完這篇《願經》後,諸比丘聽聞佛陀所說的法,都心生歡喜,並依法奉行。
原文/
中阿含105經/願經(因品)
我聞如是:
一時,佛遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
爾時,有一比丘在遠離獨{任}[住?],閑居靜處,宴坐思惟,心作是念:
「世尊慰勞共我語言,為我說法,得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。」於是,比丘作是念已,則於晡時從宴坐起,往詣佛所。
世尊遙見彼比丘來,因彼比丘故,告諸比丘:
「汝等當願:『世尊慰勞共我語言,為我說法。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我有親族,令彼因我,身壞命終,必昇善處,乃生天上。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『諸施我衣被、飲食、床榻、湯藥、諸生活具,令彼此施有大功德,有大光明,獲大果報。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我能忍飢渴、寒熱、蚊虻、蠅蚤、風日所逼,惡聲、捶杖亦能忍之,身遇諸疾,極為苦痛,至命欲絕,諸不可樂,皆能堪耐。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我堪耐不樂,若生不樂,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我堪耐恐怖,若生恐怖,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我若生三惡不善之念:欲念、恚念、害念,為此三惡不善之念,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我離欲、離惡不善之法,……至得第四禪成就遊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我三結已盡,得須陀洹,不墮惡法,定、趣正覺,極受七有,天上人間七往來已,便得苦邊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我三結已盡,淫、怒、癡薄,得一往來天上人間,一往來已,便得苦邊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我五下分結盡,生於彼間,便般涅槃,得不退法,不還此世。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我息解脫:離色得無色,如其像定身作證成就遊,以慧而觀斷漏、知漏。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
比丘!當願:『我如意足、天耳智、他心智、宿命智、生死智,諸漏已盡而得無漏,心解脫、慧解脫,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「生已盡,梵行已立,所作已辦,不更受有,知如真。」』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。」
於是,彼比丘聞佛所說,善受善持,即從{坐}[座]起,稽首佛足,繞三匝而去。
彼比丘受佛此教,閑居靜處,宴坐思惟,修行精勤,心無放逸。因閑居靜處,宴坐思惟,修行精勤,心無放逸故,若族姓子所為,剃除鬚髮,著袈裟衣,至信捨家無家學道者,唯無上梵行訖,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:
「生已盡,梵行已立,所作已辦,不更受有,知如真。」
彼尊者知法已,至得阿羅訶。
佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
巴利語《中部》之《若希望經》
MN.6/(6) Ākaṅkheyyasuttaṃ
64. Evaṃ
me sutaṃ–
ekaṃ
samayaṃ
bhagavā sāvatthiyaṃ
viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū
āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca–
“Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā
viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.
65. “Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘sabrahmacārīnaṃ
piyo ca assaṃ
manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘lābhī assaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti,
sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘yesāhaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsana
gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ
paribhuñjāmi tesaṃ
te kārā mahapphalā assu mahānisaṃsā’ti,
sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘ye maṃ
ñātī sālohitā petā kālaṅkatā
pasannacittā anussaranti tesaṃ
taṃ
mahapphalaṃ
assa mahānisaṃsan’ti,
sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
66. “Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘aratiratisaho assaṃ,
na ca maṃ
arati saheyya, uppannaṃ
aratiṃ
abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘bhayabheravasaho assaṃ,
na ca maṃ
bhayabheravaṃ
saheyya, uppannaṃ
bhayabheravaṃ
abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘catunnaṃ
jhānānaṃ
ābhicetasikānaṃ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ
nikāmalābhī assaṃ
akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te
kāyena phusitvā vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā
suññāgārānaṃ.
67. “Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘tiṇṇaṃ
saṃyojanānaṃ
parikkhayā sotāpanno assaṃ
avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti,
sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘tiṇṇaṃ
saṃyojanānaṃ
parikkhayā rāgadosamohānaṃ
tanuttā sakadāgāmī assaṃ
sakideva imaṃ
lokaṃ
āgantvā dukkhassantaṃ
kareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātiko assaṃ
tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa
paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
68. “Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘anekavihitaṃ
iddhividhaṃ
paccanubhaveyyaṃ–
ekopi hutvā bahudhā assaṃ,
bahudhāpi hutvā eko assaṃ;
āvibhāvaṃ
tirobhāvaṃ;
tirokuṭṭaṃ
tiropākāraṃ
tiropabbataṃ
asajjamāno gaccheyyaṃ,
seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ
kareyyaṃ,
seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ,
seyyathāpi pathaviyaṃ;
ākāsepi pallaṅkena
kameyyaṃ,
seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
imepi candimasūriye evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve
pāṇinā
parāmaseyyaṃ
parimajjeyyaṃ;
yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ
vatteyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ–
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘parasattānaṃ
parapuggalānaṃ
cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ–
sarāgaṃ
vā cittaṃ
sarāgaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
vītarāgaṃ
vā cittaṃ
vītarāgaṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
sadosaṃ
vā cittaṃ
sadosaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
vītadosaṃ
vā cittaṃ
vītadosaṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
samohaṃ
vā cittaṃ
samohaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
vītamohaṃ
vā cittaṃ
vītamohaṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
saṃkhittaṃ
vā cittaṃ
saṃkhittaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
vikkhittaṃ
vā cittaṃ
vikkhittaṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
mahaggataṃ
vā cittaṃ
mahaggataṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
amahaggataṃ
vā cittaṃ
amahaggataṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
sa-uttaraṃ
vā cittaṃ
sa-uttaraṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
anuttaraṃ
vā cittaṃ
anuttaraṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
samāhitaṃ
vā cittaṃ
samāhitaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
asamāhitaṃ
vā cittaṃ
asamāhitaṃ
cittanti pajāneyyaṃ;
vimuttaṃ
vā cittaṃ
vimuttaṃ
cittanti pajāneyyaṃ,
avimuttaṃ
vā cittaṃ
avimuttaṃ
cittanti pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ
anussareyyaṃ,
seyyathidaṃ–
ekampi jātiṃ
dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi
jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi
jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jāti satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe
anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe–
amutrāsiṃ
evaṃnāmo
evaṃgotto
evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
tatrāpāsiṃ
evaṃnāmo
evaṃgotto
evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ
sa-uddesaṃ
anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ
anussareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe
dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ
– ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā,
te kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā
apāyaṃ
duggatiṃ
vinipātaṃ
nirayaṃ
upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ
anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā,
te kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā
sugatiṃ
saggaṃ
lokaṃ
upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe
dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, sīlesvevassa
paripūrakārī ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
69. “Ākaṅkheyya
ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ
diṭṭhevadhamme
sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī
ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
“Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā
viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesū”ti– iti yaṃ
taṃ
vuttaṃ
idametaṃ
paṭicca
vuttan”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ
abhinandunti.
Ākaṅkheyyasuttaṃ
niṭṭhitaṃ
chaṭṭhaṃ.