本經與巴利聖典《中部》第6經之《願望經》的內容完全相同。世尊在該經中說:若比丘想要實現從世間到出世間的十幾個願望,他應嚴格地持守戒律、修習「戒」、「定」、「慧」等三聖學。

    在《中阿含經》第210經之《法樂比丘尼經(晡利多品)》即(巴利《中部》第44經《毘陀羅經》《avedallasutta)中,女居士毗舍佉問法樂比丘尼:「究竟是八聖道包含三聚(戒定慧)?還是三聚(戒定慧)包含八聖道?」 

    法樂比丘尼答道:「不是八聖道包含三聚學,應該是三聚學包含了八聖道。也就是說:正語、正業、正命,這三道支是包含在聖戒聚學之中;正念、正定,此二道支則是包含在聖定聚學之中;正見、正志、正方便(正思惟),此三道支乃聖慧聚學的內涵。所以是三聚學包含了八聖道,而不是八聖道包含了三聚學。」

    善哉法樂聖比丘尼,一語道盡了佛法最終的目的在於解脫煩惱與生死,其重點過程便是「戒」、「定」、「慧」三聖學。

    胡適先生曾經說過一句話:「為學要如金字塔,要能廣大要能高」。然而萬丈高樓平地起,如果一個修行人持戒不清淨,不打好穩固的地基,卻妄想修禪定,那麼不管此人去寺廟裡打幾天的禪,其所得的定境也只是落入邪定,不過是空中樓閣、一廂情願的自我陶醉而已。所以佛教裡並沒有「頓悟」這種事,但如果有人可以很快速的達到解脫成就,那也是此人過去生生世世所累積的波羅蜜,絕非一蹴可幾。

    本經的名字叫做《願經》,願以此經中「法」的真實語之威力,令見聞者正見增長,依法奉行,若有所願,有願必成。

選譯自《中阿含經》第105經之《願經》

喬正一白話譯於西元2015/4/11八關齋戒日

  我是這樣聽聞的:

    有一次,佛陀遊方到了古印度的舍衛國,暫時住在勝林給孤獨園林裡。

    當時,有一名比丘,遠離人群,獨自靜居,他在禪坐時想到世尊曾經教導他得到具足戒後應精進禪修,成就禪定後再練習觀禪。

    於是,這名比丘在下午三點到五點左右,從禪座起身,決定去聽世尊說法。

    當時,世尊正在為諸比丘說法,他看見這名比丘走來,便趁勢對諸比丘說: 「

    比丘們!如果你們心中想要如來為你們說法,你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『我有親戚族人,我希望他們因為我在死後都能投生到善趣,乃至轉生到天界。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『希望在家人能布施我衣被、飲食、床榻、湯藥、及諸生活資具,希望布施我的在家人都能因布施供養而有大功德,有大光明,獲大果報。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘!如果你們心中發願:『願我能忍受飢渴、寒熱、蚊虻、蠅蚤、風日所逼,也能忍受他人對我的辱罵、霸凌、毆打,當我的身體感染各種疾病,極為苦痛、幾乎喪命、對一般人來說苦不堪言的痛苦與折磨,我皆能忍耐。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『願我堪耐不樂,若生不樂,我的心始終不執著不樂。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『願我能忍耐恐怖的遭遇,當心生恐懼時,心始終不執著恐懼。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『我若心生三種惡、不善之念:貪欲念、瞋恚念、癡害念,願我的心始終不執著此三惡念。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

  比丘們!如果你們心中發願:『願我離欲、離惡、離不善之法,……速能證得初禪乃至得第四禪成就遊。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『願我能三結已盡【三結:身見、戒禁取、疑】,得須陀洹初果,不墮惡法,定、趣正覺,在天上或人間七次輪迴,便得苦邊盡(解脫)。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

    比丘們!如果你們心中發願:『願我三結已盡,淫、怒、癡等轉為稀薄,得一次往來天上人間的轉生,然後便得苦邊盡(解脫)。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

  比丘們!如果你們心中發願:『願我能五下分結盡,死後投生到色界天的頂端色究竟天,便般涅槃,得不退法,不退還欲界的世界。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。  

    比丘們!如果你們心中發願:『願我止息一切煩惱,獲得解脫,如其像定身作證成就遊,以智慧而觀照,斷除煩惱,確知自己已解脫煩惱。』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。

  比丘們!如果你們心中發願:『願我能擁有如意自在的神足通、天眼通、天耳通、他心通、宿命通、生死智,諸煩惱已盡而沒有煩惱,心解脫、慧解脫,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「我此生已是歷劫生死的最後一站;我已成就最高的梵行;我已見證最高的法,已是無學;我已確知這一世死後不會再有下一生。」』,那麼你們就應當先嚴格地持守具足戒,然後精進禪修,在安靜無人之處成就觀行。」

    這個時後,這名比丘聽聞佛陀所說的以上這段經文,便善受善持,牢記在心,即從自己的座位起身,跪在地上,稽首頂禮佛足,繞佛三匝後而離去。

    這名比丘聽受佛陀此番的教法後,便在安靜無人之處,禪坐思惟,精進修行,心不放逸。

    沒多久,他成就了無上的梵行,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「我此生已是歷劫生死的最後一站;我已成就了最高的梵行;我已見證了最高的法,已是無學;我已確知這一世死後不會再有下一生。」

    這位尊者已見到了最高的法,他已證得阿羅漢。

    當佛陀說完這篇《願經》後,諸比丘聽聞佛陀所說的法,都心生歡喜,並依法奉行。

原文/

中阿含105/願經(因品)

  我聞如是:
  一時,佛遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,有一比丘在遠離獨{}[?],閑居靜處,宴坐思惟,心作是念:
  「世尊慰勞共我語言,為我說法,得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。」於是,比丘作是念已,則於晡時從宴坐起,往詣佛所。
  世尊遙見彼比丘來,因彼比丘故,告諸比丘:
  「汝等當願:『世尊慰勞共我語言,為我說法。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我有親族,令彼因我,身壞命終,必昇善處,乃生天上。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『諸施我衣被、飲食、床榻、湯藥、諸生活具,令彼此施有大功德,有大光明,獲大果報。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我能忍飢渴、寒熱、蚊虻、蠅蚤、風日所逼,惡聲、捶杖亦能忍之,身遇諸疾,極為苦痛,至命欲絕,諸不可樂,皆能堪耐。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我堪耐不樂,若生不樂,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我堪耐恐怖,若生恐怖,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我若生三惡不善之念:欲念、恚念、害念,為此三惡不善之念,心終不著。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我離欲、離惡不善之法,……至得第四禪成就遊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我三結已盡,得須陀洹,不墮惡法,定、趣正覺,極受七有,天上人間七往來已,便得苦邊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我三結已盡,淫、怒、癡薄,得一往來天上人間,一往來已,便得苦邊。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我五下分結盡,生於彼間,便般涅槃,得不退法,不還此世。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我息解脫:離色得無色,如其像定身作證成就遊,以慧而觀斷漏、知漏。』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。
  比丘!當願:『我如意足、天耳智、他心智、宿命智、生死智,諸漏已盡而得無漏,心解脫、慧解脫,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:「生已盡,梵行已立,所作已辦,不更受有,知如真。」』得具足戒而不廢禪,成就觀行於空靜處。」
  於是,彼比丘聞佛所說,善受善持,即從{}[]起,稽首佛足,繞三匝而去。
  彼比丘受佛此教,閑居靜處,宴坐思惟,修行精勤,心無放逸。因閑居靜處,宴坐思惟,修行精勤,心無放逸故,若族姓子所為,剃除鬚髮,著袈裟衣,至信捨家無家學道者,唯無上梵行訖,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:
  「生已盡,梵行已立,所作已辦,不更受有,知如真。」
  彼尊者知法已,至得阿羅訶。
  佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

巴利語《中部》之《若希望經》
MN.6/(6) Ākakheyyasutta
   64. Eva me suta– eka samaya bhagavā sāvatthiya viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosu. Bhagavā etadavoca–
   “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasavarasavutā viharatha ācāragocarasampannā aumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.
   65. “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘sabrahmacārīna piyo ca assa manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘yesāha cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānappaccayabhesajjaparikkhāra paribhuñjāmi tesa te kārā mahapphalā assu mahānisasā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘ye ma ñātī sālohitā petā kālakatā pasannacittā anussaranti tesa ta mahapphala assa mahānisasan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   66. “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘aratiratisaho assa, na ca ma arati saheyya, uppanna arati abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘bhayabheravasaho assa, na ca ma bhayabherava saheyya, uppanna bhayabherava abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   67. “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno assa avinipātadhammo niyato sambodhiparāyao’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmī assa sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta kareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko assa tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   68. “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘anekavihita iddhividha paccanubhaveyya– ekopi hutvā bahudhā assa, bahudhāpi hutvā eko assa; āvibhāva tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamāno gaccheyya, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja kareyya, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyya, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kameyya, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāinā parāmaseyya parimajjeyya; yāva brahmalokāpi kāyena vasa vatteyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde sueyya– dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajāneyya– sarāga vā citta sarāga cittanti pajāneyya, vītarāga vā citta vītarāga cittanti pajāneyya; sadosa vā citta sadosa cittanti pajāneyya, vītadosa vā citta vītadosa cittanti pajāneyya; samoha vā citta samoha cittanti pajāneyya, vītamoha vā citta vītamoha cittanti pajāneyya; sakhitta vā citta sakhitta cittanti pajāneyya, vikkhitta vā citta vikkhitta cittanti pajāneyya; mahaggata vā citta mahaggata cittanti pajāneyya, amahaggata vā citta amahaggata cittanti pajāneyya; sa-uttara vā citta sa-uttara cittanti pajāneyya, anuttara vā citta anuttara cittanti pajāneyya; samāhita vā citta samāhita cittanti pajāneyya, asamāhita vā citta asamāhita cittanti pajāneyya; vimutta vā citta vimutta cittanti pajāneyya, avimutta vā citta avimutta cittanti pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘anekavihita pubbenivāsa anussareyya, seyyathida– ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jāti satasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe– amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna.
   “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya – ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraā apāya duggati vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraā sugati sagga loka upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   69. “Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu– ‘āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭhevadhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.
   “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasavarasavutā viharatha ācāragocarasampannā aumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesū”ti– iti ya ta vutta idameta paicca vuttan”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsita abhinandunti.
   Ākakheyyasutta niṭṭhita chaṭṭha.