本經與《雜阿含經》第926經、巴利語聖典《增支部》第11經第9篇《Saddhasuttaṃ》等經文的內容完全相同。

    本經是禪修時至為重要的指南針,也是正法中的瑰寶。

    本經中的大迦旃延比丘並非佛陀十大弟子中被譽為「議論第一」的摩訶迦旃延尊者,而是另有其人。

    本經的重點可整理出以下兩點:

一、想要進入佛教的正定,首要之務必須先滌清五蓋,若不離五蓋而修禪,就是修「慘」,猶如佛陀在本經中所說的野馬禪。

二、禪修時剛開始都會依止一個所緣(業處),然而佛陀在本經中提出了一種「無所依止禪」,提醒我們對於所緣或業處都不應依止,也就是不應心生貪愛、執著、陷溺、沉迷、緊盯。因為所緣、業處或禪境都是因緣法,不脫無常、苦、無我,都是短暫因緣聚合的現象,終將敗壞消滅,若對業處、所緣及禪境緣生出貪愛、執著、黏著、陷溺、緊盯,便是愚痴,仍不離五蓋的範疇。

選譯自《別譯雜阿含經》第151

喬正一白話譯於西元2020/6/5農曆閏四月十四日布薩八關齋戒日

         我是這樣聽聞的:

    有一次,佛陀暫時住在古印度的那提迦國盆寔迦精舍裡。

    當時,世尊對大迦旃延比丘說:「禪修時的心態應該要正確,不可雜亂,應當如一匹調攝諸根、訓練有素的良馬,不要像一匹諸根馳散、心猿意馬的野馬。

    這是甚麼意思呢?猶如一匹被繫在馬槽上的野馬,牠一心只想著水草,其他甚麼都不管,如果得不到食物,牠就會發脾氣並使力扯斷身上的羇靽。

    這就好比有的人充滿貪欲心結,因為心中的貪欲,便衍生出許多嫌恨之心;因為有貪欲覺,便緣生出各種惱害的惡意,各種惡念便由此而生,因此,不知出離對治的正確方法,始終不能覺悟貪欲的真相。

    又假設有人耽好睡眠,因為經常睡眠之故,便多起顛倒亂想,種種煩惱便從此生長,因此,便不知解脫對治之法;

    又有的人多生掉悔,因為他經常生掉悔心,對於諸法相便不能以正念分明觀照,當知掉悔為散亂的因,由此因緣,就不知解脫對治之法;

    又有的人多生疑心,因疑心之故,於諸法中便猶豫不定,因此,便不知解脫對治之法。

    反之,一匹被繫在槽櫪上的良馬,牠的心思並不會放在水草上,因此牠不會不安於室而奮力擺脫羇靽。

    就好比有人心無欲結,只有清淨想,因為不染著於貪欲想之故,也就不會生起掉悔、疑、睡眠等五蓋,因為牠不生五蓋之心的因緣,便知解脫對治之法。

    比丘在禪修時,不依止於地、水、火、風等四大業處;也不依止於四無色定而生禪法;不依止於此世、不依止於他世;也不依止於日月星辰;不依止於見聞、不依止於識識、不依止於智知、不依止於推求;心識境界亦不依止於止覺知,獲得無所依止禪。

    若有比丘能如是不依止於各種業處的禪法而獲得深定,那麼釋提桓因(帝釋)、三十三天諸神及諸梵天眾神都會合掌恭敬尊重並歸依此人,齊聲讚道:『我們都不知當依何法則而得禪定。』」

    而尊者薄迦梨站在佛陀的身後,拿著扇子替佛搧風驅熱,他聽到世尊上揭的開示,他聽不懂,隨即問佛:「世尊,您剛剛說不依四大及四無色,……乃至不依覺與觀(尋與伺)之想而修禪定,這是甚麼意思?我實在聽不明白。我們禪修時不都是先依止一個特定的所緣或業處嗎?請問什麼是『無所依止禪』呢?

    佛陀對薄迦梨比丘解釋:「若有比丘深修禪定的時候,他禪修時所觀的所緣或業處,如地、水、火、風等四大;及四無色;此世、他世;日、月、星辰;識知、見聞、推求、覺與觀(尋與伺);心意境界….等等,這些都是虛妄的因緣法,都並不是真實的,只不過是以一個假名稱來暫時稱呼這些所緣或業處。這些所緣或業處或禪境都只是因緣和合的無常現象,終將敗壞、消滅,對於這些所緣或業處或禪境都不應心生貪愛、執著、陷溺、沉迷、緊盯,應以正念、正覺來正觀它們空寂的實相。」

    這時,世尊說了以下的偈言:

    「汝今薄迦梨!應當如是知;習於坐禪法,觀察無所有。
   天主憍尸迦,及三十三天;世界根本主,大梵天王等。
   合掌恭敬禮,稽首人中尊;咸皆稱斯言:南無善丈夫。
    
我等不知汝,依憑何法則;而得是深定,諸人所不了。」

    當佛陀說完此法之後,大迦旃延比丘遠塵、離垢,得法眼淨(證得初果);而薄迦梨比丘則煩惱永滅,不再有下一生,盡諸有結(煩惱),已是一位阿羅漢。

    諸比丘聽聞佛陀所說的法,都心生歡喜,並依法奉行。

 

原文/

別譯雜阿含151
  如是我聞:
  一時,佛在那提迦國盆寔迦精舍。
  爾時,世尊告大迦旃延:
  「定意莫亂,當如善乘調攝諸根,勿同惡馬諸根馳散,猶如惡馬繫之槽上,唯念水草,餘無所知,若不得食,斷絕羇靽。亦如:有人多與欲結相應,以貪欲故,多有嫌恨之心,多起欲覺;以有欲覺,生諸惱害,種種惡覺由斯而生,以是事故,不知出要,終不能識欲之體相;若復有人躭好睡眠,以常眠故,多起亂想,種種煩惱從之生長,以是義故,不知出要對治之法;若復有人多生掉悔,以其常生掉悔心故,於諸法相不能分明,當知:掉悔為散亂因,以是因緣,不知出要對治之法;若復有人多生疑心,以疑心故,於諸法中猶豫不了,以斯義故,不知出要對治之法。
  如:善乘馬繫之櫪上,其心都不思於水草,不絕羇靽。譬如:有人心無欲結,但有淨想,以不染著是欲想故,亦復不生掉悔、疑等、睡眠之蓋,以其不生五蓋之心因緣力故,便知出要對治之法。比丘如是不依於彼地、水、火、風;亦復不依四無色定而生禪法;不依此世、不依他世;亦復不依日月星辰;不依見聞、不依識識、不依智知、不依推求;心識境界亦不依止覺知,獲得無所依止禪。若有比丘不依如是諸地禪法得深定故,釋提桓因、三十三天、及諸梵眾皆悉合掌恭敬尊重,歸依是人:
  『我等今者,不知當依何法則而得禪定。』」
  爾時,尊者薄迦梨在佛後立,以扇扇佛,即白佛言:
  「世尊!云何比丘修諸禪定,不依四大及四無色,……乃至不依覺觀之想,若如是者,諸比丘等云何而得如是禪定,釋提桓因及諸大眾合掌恭敬,尊重讚嘆得斯定者,而作是言:『此善男子,丈夫中上,依止何事,而修諸禪?』」
  佛告薄迦梨:
  「若有比丘深修禪定,觀彼大地悉皆虛偽,都不見有真實地想;水、火、風種;及四無色;此世、他世;日、月、星辰;識知、見聞、推求、覺觀;心意境界;及以於彼智不及處亦復如是,皆悉虛偽,無有實法,但以假號,因緣和合有種種名,觀斯空寂,不見有法及以非法。」
  爾時,世尊即說偈言:
  「汝今薄迦梨!應當如是知,習於坐禪法,觀察無所有。
   天主憍尸迦,及三十三天,世界根本主,大梵天王等。
   合掌恭敬禮,稽首人中尊,咸皆稱斯言:南無善丈夫。
   我等不知汝,依憑何法則,而得是深定,諸人所不了。」
  說斯法時,大迦旃延遠塵、離垢得法眼淨;薄迦梨比丘煩惱永滅,不受後生,盡諸有結。
  時諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
  惡馬、調順馬,賢乘、三及四,鞭影并調乘,有過、八種惡, 迦旃延離垢,十事悉皆竟。

 

雜阿含926

  如是我聞:
  一時,佛住那梨聚落深谷精舍。
  爾時,世尊告詵陀迦旃延:
  「當修真實禪,莫習強良禪,如:強良馬繫槽櫪上,彼馬不念我所應作、所不應作,但念穀草。如是,丈夫於貪欲纏多所修習故,彼以貪欲心思惟,於出離道不如實知,心常馳騁,隨貪欲纏而求正受;瞋恚、睡眠、掉悔、疑多修習故,於出離道不如實知,以疑蓋心思惟以求正受。
  詵陀!若真生馬繫槽櫪上,不念水草,但作是念:『駕乘之事。』如是,丈夫不念貪欲纏住,於出離如實知,不以貪欲纏而求正受;亦不瞋恚、睡眠、掉悔、疑纏多住,於出離瞋恚、睡眠、掉悔、疑纏如實知,不以疑纏而求正受。
  如是,詵陀!比丘如是禪者,不依地修禪;不依水、火、風、空、識、無所有、非想非非想而修禪;不依此世、不依他世,非日、月,非見、聞、覺、識,非得、非求、非隨覺、非隨觀而修禪,詵陀!比丘如是修禪者,諸天主、伊濕波羅、波闍波提恭敬合掌,稽首作禮而說偈言:
  『南無大士夫!南無士之上!以我不能知,依何而禪定。』」
  爾時,有尊者跋迦利住於佛後,執扇扇佛。
  時,跋迦利白佛言:
  「世尊!若比丘云何入禪,而不依地、水、火、風,……乃至覺、觀而修禪定?云何比丘禪,諸天主、伊濕波羅、波闍波提合掌恭敬,稽首作禮而說偈言:『南無大士夫!南無士之上!以我不能知,依何而禪定?』」
  佛告跋迦利:
  「比丘於地想能伏地想;於水、火、風想;無量空入處想、識入處想、無所有入處、非想非非想入處想;此世、他世;日、月;見、聞、覺、識;若得、若求;若覺、若觀悉伏彼想,跋迦利!比丘如是禪者,不依地、水、火、風,……乃至不依覺、觀而修禪,跋迦利!比丘如是禪者,諸天主、伊濕波羅、波闍波提恭敬合掌,稽首作禮而說偈言:『南無大士夫!南無士之上!以我不能知,何所依而禪。』」
  佛說此經時,詵陀迦旃延比丘遠塵、離垢得法眼淨;跋迦利比丘不起諸漏,心得解脫。
  佛說此經已,跋迦利比丘聞佛所說,歡喜奉行。

 

巴利語經文
AN.11.9(
另版AN.11.10)/ 9. Saddhasuttaṃ
   9. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ saddhaṃ bhagavā etadavoca –
   “Ājānīyajhāyitaṃ kho, saddha, jhāya; mā khaḷuṅkajhāyitaṃ. Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṃ hoti? Assakhaḷuṅko hi saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṃ yavasan’ti jhāyati. Taṃ kissa hetu? Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṃ hoti– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho ‘yavasaṃ yavasan’ti jhāyati. Evamevaṃ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So kāmarāgaṃyeva antaraṃ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati… thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati… vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So vicikicchaṃyeva antaraṃ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi nissāya jhāyati. Evaṃ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṃ hoti.
   “Kathañca saddha ājānīyajhāyitaṃ hoti? Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṃ yavasan’ti jhāyati. Taṃ kissa hetu? Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṃ hoti– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho na ‘yavasaṃ yavasan’ti jhāyati. Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṃ yathā bandhaṃ yathā jāniṃ yathā kaliṃ evaṃ patodassa ajjhoharaṇaṃ samanupassati. Evamevaṃ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati… na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati… na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati… na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. So neva pathaviṃ nissāya jhāyati, na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya jhāyati, na vāyaṃ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na idhalokaṃ nissāya jhāyati, na paralokaṃ nissāya jhāyati, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana. Evaṃ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṃ purisājānīyaṃ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti–
   “Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
   Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī”ti.
   Evaṃ vutte āyasmā saddho bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṃ nissāya jhāyati, na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya jhāyati, na vāyaṃ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na idhalokaṃ nissāya jhāyati na paralokaṃ nissāya jhāyati, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana? Kathaṃ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṃ purisājānīyaṃ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti–
   “Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
   Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī”ti.
   “Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṃ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṃ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṃ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṃ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṃ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṃ nissāya jhāyati …pe… yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana. Evaṃ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṃ purisājānīyaṃ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti–
   “Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
   Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī”ti. Navamaṃ.