巴利語經文
AN.8.54/ 4. Dīghajāṇusuttaṃ
54. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaṃ nāma koliyānaṃ
nigamo. Atha kho dīghajāṇu koliyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho dīghajāṇu koliyaputto bhagavantaṃ etadavoca– “mayaṃ, bhante, gihī
kāmabhogino puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasāma, kāsikacandanaṃ paccanubhoma
mālāgandhavilepanaṃ dhārayāma, jātarūparajataṃ sādayāma. Tesaṃ no, bhante,
bhagavā amhākaṃ tathā dhammaṃ desetu ye amhākaṃ assu dhammā
diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya samparāyasukhāyā”ti.
“Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti
diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā,
kalyāṇamittatā, samajīvitā. Katamā ca, byagghapajja, uṭṭhānasampadā? Idha,
byagghapajja, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti– yadi kasiyā,
yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi
sippaññatarena – tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṃsāya
samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayaṃ vuccati, byagghapajja,
uṭṭhānasampadā.
“Katamā ca, byagghapajja, ārakkhasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputtassa
bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā
dhammaladdhā. Te ārakkhena guttiyā sampādeti– ‘kinti me ime bhoge neva
rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na
appiyā dāyādā hareyyun’ti! Ayaṃ vuccati, byagghapajja, ārakkhasampadā.
“Katamā ca, byagghapajja, kalyāṇamittatā? Idha, byagghapajja, kulaputto
yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati, tattha ye te honti – gahapatī vā
gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino,
saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā – tehi saddhiṃ
santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati; yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ
saddhāsampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ
anusikkhati, yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati,
yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati,
byagghapajja, kalyāṇamittatā.
“Katamā ca, byagghapajja, samajīvitā? Idha, byagghapajja, kulaputto āyañca
bhogānaṃ viditvā, vayañca bhogānaṃ viditvā, samaṃ jīvikaṃ kappeti
nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ– ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo
āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi byagghapajja, tulādhāro vā
tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti– ‘ettakena vā onataṃ, ettakena
vā unnatan’ti; evamevaṃ kho, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā,
vayañca bhogānaṃ viditvā, samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ– ‘evaṃ
me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti.
Sacāyaṃ, byagghapajja, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa
bhavanti vattāro– ‘udumbarakhādīvāyaṃ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace
panāyaṃ, byagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti,
tassa bhavanti vattāro– ‘ajeṭṭhamaraṇaṃvāyaṃ kulaputto marissatī’ti. Yato ca
khoyaṃ, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā, vayañca bhogānaṃ
viditvā, samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ– ‘evaṃ me āyo vayaṃ
pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Ayaṃ vuccati,
byagghapajja, samajīvitā.
“Evaṃ samuppannānaṃ, byagghapajja, bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti–
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko.
Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri
ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca
apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Evañhi
tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi;
evamevaṃ, byagghapajja, evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni
honti– itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo
pāpasampavaṅko.
“Evaṃ samuppannānaṃ, byagghapajja, bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti– na
itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo
kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva
āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni
vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṃ
anuppaveccheyya. Evañhi tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa vuddhiyeva
pāṭikaṅkhā, no parihāni; evamevaṃ kho, byagghapajja, evaṃ samuppannānaṃ
bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti– na itthidhutto na surādhutto, na
akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ime kho,
byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti
diṭṭhadhammasukhāya.
“Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti
samparāyasukhāya. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā cāgasampadā,
paññāsampadā. Katamā ca, byagghapajja, saddhāsampadā? Idha, byagghapajja,
kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā …pe…
satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ vuccati, byagghapajja,
saddhāsampadā.
“Katamā ca, byagghapajja, sīlasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto
pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.
Ayaṃ vuccati, byagghapajja, sīlasampadā.
“Katamā ca, byagghapajja, cāgasampadā? Idha, byagghapajja, kulaputto
vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi
vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ vuccati, byagghapajja,
cāgasampadā.
“Katamā ca, byagghapajja, paññāsampadā? Idha byagghapajja, kulaputto paññavā
hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā
dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṃ vuccati, byagghapajja, paññāsampadā. Ime kho,
byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti
samparāyasukhāyā”ti.
“Uṭṭhātā
kammadheyyesu, appamatto vidhānavā;
Samaṃ
kappeti jīvikaṃ, sambhataṃ anurakkhati.
“Saddho
sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo;
Niccaṃ
maggaṃ visodheti, sotthānaṃ samparāyikaṃ.
“Iccete
aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino;
Akkhātā
saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā.
“Diṭṭhadhammahitatthāya,
samparāyasukhāya ca;
Evametaṃ
gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhatī”ti. Catutthaṃ.
AN.8.55/ 5. Ujjayasuttaṃ
Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā
saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “mayaṃ, bho
gotama, pavāsaṃ gantukāmā. Tesaṃ no bhavaṃ gotamo amhākaṃ tathā dhammaṃ
desetu – ye amhākaṃ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya, diṭṭhadhammasukhāya,
samparāyahitāya, samparāyasukhāyā”ti.
“Cattārome, brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti,
diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro? Uṭṭhānasampadā ārakkhasampadā,
kalyāṇamittatā, samajīvitā. Katamā ca, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā? Idha,
brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti– yadi kasiyā, yadi
vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi
sippaññatarena – tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṃsāya
samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa,
uṭṭhānasampadā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, ārakkhasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā
honti uṭṭhānavīriyādhigatā, bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā
dhammaladdhā. Te ārakkhena guttiyā sampādeti– ‘kinti me ime bhoge neva
rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na
appiyā dāyādā hareyyun’ti. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, ārakkhasampadā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto yasmiṃ gāme
vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti– gahapatī vā gahapatiputtā vā
daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā,
cāgasampannā, paññāsampannā – tehi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ
samāpajjati; yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ anusikkhati,
yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ
cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ
paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, samajīvitā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṃ
viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ
nātihīnaṃ– ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ
pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī
vā tulaṃ paggahetvā jānāti– ‘ettakena vā onataṃ, ettakena vā unnatan’ti;
evamevaṃ kho, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ
viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ – ‘evaṃ me āyo vayaṃ
pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṃ,
brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti
vattāro– ‘udumbarakhādīvāyaṃ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṃ,
brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti
vattāro– ‘ajeṭṭhamaraṇaṃvāyaṃ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṃ,
brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ
jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ– ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya
ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti, ayaṃ vuccati, brāhmaṇa,
samajīvitā.
“Evaṃ samuppannānaṃ, brāhmaṇa, bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti–
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko.
Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca
apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca
apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Evañhi
tassa brāhmaṇa mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi evamevaṃ
kho, brāhmaṇa, evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti–
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko.
“Evaṃ samuppannānaṃ, brāhmaṇa, bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti– na
itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo
kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva
āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni
vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṃ
anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa vuddhiyeva
pāṭikaṅkhā, no parihāni; evamevaṃ kho, brāhmaṇa, evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ
cattāri āyamukhāni honti– na itthidhutto …pe… kalyāṇasampavaṅko. Ime kho,
brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti
diṭṭhadhammasukhāya.
“Cattārome, brāhmaṇa, kulaputtassa dhammā samparāyahitāya saṃvattanti
samparāyasukhāya. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā,
paññāsampadā. Katamā ca, brāhmaṇa, saddhāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto
saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā …pe… satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, saddhāsampadā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, sīlasampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto pāṇātipātā
paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṃ
vuccati, brāhmaṇa, sīlasampadā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, cāgasampadā? Idha brāhmaṇa, kulaputto
vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi
vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa,
cāgasampadā.
“Katamā ca, brāhmaṇa, paññāsampadā? Idha, brāhmaṇa, kulaputto paññavā hoti
…pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, paññāsampadā. Ime
kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti
samparāyasukhāyā”ti.
“Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā;
Samaṃ kappeti jīvikaṃ, sambhataṃ anurakkhati.
“Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo;
Niccaṃ maggaṃ visodheti, sotthānaṃ samparāyikaṃ.
“Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino;
Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā.
“Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;
Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhatī”ti. Pañcamaṃ.
|