這世上,沒有誰能代替誰去承受衰老、病痛與死亡,也沒有誰能替誰消惡業或承擔罪孽,到頭來即便親如父母、夫妻、子女,彼此也不過是對方人生的過客,唯有自己才是自己人生的主角,必須孤獨的走完人生的路。

佛陀不是神,祂不能替人消惡業或承擔罪孽,祂是一位心靈導師,是一位覺醒的聖人,是一位良醫,祂教導我們滅除煩惱的方法,指引我們滅苦之道,為我們開解脫的藥方,但走不走這條路,服不服這帖藥,選擇權仍操之在己。

選譯自北傳《雜阿含經》第七五八篇

喬正一譯於西元2008/4/12八關齋戒日

我是這樣聽說的:

這是發生在佛陀住在古印度舍衛國祇樹給孤獨園林的事。當時,佛陀是這樣告訴比丘們的:「比丘們,這世上的父母與子女彼此之間,都會恐懼三種事,是哪三種呢?

第一是:當戰爭發生時,國破家亡,大家流離失所,父母失去子女,子女也會失去父母,這就是父母與子女所共同害怕的第一件事。

第二是:如果突然發生大火,城邑聚落焚燒殆盡,人民驚慌馳走,父母與子女彼此失散,這就是父母與子女所共同害怕的第二件事。

第三是:如果山中突然降起大雨,洪水流出,漂沒整個城市或聚落,人民驚慌奔走,父母與子女彼此失散,這就是父母與子女所共同害怕的第三件事。

而以上這三種恐懼,只會發生在世間的凡夫身上。

比丘們,這世上有三種令父母與子女都會感到無奈的事,是哪三種呢?

第一是:當子女老去時,父母心疼子女衰老,縱然父母安慰子女說:『兒啊,你千萬不要老,如果可以的話,我們願意代替你老去。』但事實上,父母也只能也看著子女老去,卻無可奈何。或者反之,當父母老去,子女不忍父母衰老,縱然子女安慰父母說:『爸媽,你們千萬不要老,如果可以的話,我願意代替你們老去。』但事實上,子女也只能也看著父母老去,卻無可奈何。這就是父母與子女所共同感到無奈的第一件事。

第二是:當子女生病時,父母心疼子女,縱然父母安慰子女說:『兒啊,你千萬不要生病,如果可以的話,我們願意代替你承受病痛的折磨。』但事實上,父母也只能也眼看著子女生病,卻無可奈何。或者反之,當父母臥病在床時,子女不忍父母受折磨,縱然子女安慰父母說:『爸媽,你們千萬不要生病,如果可以的話,我願意代替你們承受病苦。』但事實上,子女也只能眼看著父母生病,卻無可奈何。這就是父母與子女所共同感到無奈的第二件事。

第三是:當子女不幸夭折時,父母悲痛萬分,縱然父母哭說:『兒啊,你千萬不要死,如果可以的話,我們願意替你死。』但事實上,父母也只能白髮人送黑髮人,卻無可奈何。或者反之,當父母臨終時,子女不忍父母撒手人寰,縱然子女說:『爸媽,你們千萬不要死,如果可以的話,我願意代替你們死。』但事實上,子女也只能也眼看著父母駕鶴歸西,卻無可奈何。這就是父母與子女所共同感到無奈的第三件事。」

比丘們問佛:「佛陀,請問是否有方法可以滅除您所說的這三種令父母與子女都感到恐懼及無奈的事?」

佛陀說:「當然有,是有方法,是有道路,可以滅除您所說的這三種令父母與子女都感到恐懼及無奈的事。那就是八正道,分別是:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。只要大家努力精勤修習,便能斷除以上這三種令父母與子女都感到恐懼及無奈的事。」

比丘們聽到佛陀這麼說,都心生歡喜,並依法奉行。

(七五八) 如是我聞。 一時。
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。 爾時。世尊告諸比丘。無母子畏。
有母子畏。愚癡無聞凡夫所說。
而不能知無母子畏。有母子畏。 諸比丘。
有三種無母子畏。愚癡無聞凡夫所說。何等為三。諸比丘。
有時兵兇亂起。殘害國土。隨流波迸。
子失其母。母失其子。是名第一無母子畏。
愚癡無聞凡夫所說。 復次。比丘。有時大火卒起。
焚燒城邑聚落。人民馳走。母子相失。
是名第二無母子畏。愚癡無聞凡夫所說。 復次。
比丘。有時山中大雨。洪水流出。漂沒聚落。
人民馳走。母子相失。是名第三無母子畏。
愚癡無聞凡夫所說。 然此等畏。是有母子畏。
愚癡無聞凡夫說名無母子畏。
彼有時兵兇亂起。殘害國土。隨流波迸。母子相失。
或時於彼母子相見。是名第一有母子畏。
愚癡無聞凡夫說名無母子畏。 復次。大火卒起。
焚燒城邑聚落。人民馳走。母子相失。或復相見。
是名第二有母子畏。
愚癡無聞凡夫說名無母子畏。 復次。山中大雨。洪水流出。漂沒聚落。
此人馳走。母子相失。或尋相見。
是名第三有母子畏。愚癡無聞凡夫說名無母子畏。
 比丘。有三種無母子畏。
是我自覺成三菩提之所記說。何等為三。若比丘。子若老時。
無母能語。子。汝莫老。我當代汝。其母老時。
亦無子語。母。令莫老。我代之老。
是名第一無母子畏。我自覺成三菩提之所記說。 復次。比丘。
有時子病。母不能語。子。令莫病。
我當代汝。母病之時。子亦不能語。母。莫病。
我當代母。是名第二無母子畏。
我自覺成三菩提之所記說。 復次。子若死時。無母能語。子。
令莫死。我今代汝。母若死時。無子能語。母。
令莫死。我當代母。是名第三無母子畏。
我自覺成三菩提之所記說。 諸比丘白佛。
有道有跡。修習多修習。斷前三種有母子畏。
斷後三種無母子畏不。 佛告比丘。有道有跡。
斷彼三畏。何等為道。何等為跡。修習多修習。
斷前三種有母子畏。斷後三種無母子畏。
謂八聖道分。正見.正志.正語.正業.正命.
正方便.正念.正定。 佛說此經已。
諸比丘聞佛所說。歡喜奉行。

巴利語經文 
AN.3.63(
另版AN.3.62) 
   “Tīṇimāni bhikkhave, amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇi? Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ mahā-aggiḍāho vuṭṭhāti. Mahā-aggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu tattha mātāpi puttaṃ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṃ nappaṭilabhati Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, hoti so samayo yaṃ mahāmegho vuṭṭhāti. Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite mahā-udakavāhako sañjāyati. Mahā-udakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāyante tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu tattha mātāpi puttaṃ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṃ nappaṭilabhati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, hoti so samayo yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu tattha mātāpi puttaṃ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṃ nappaṭilabhati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 
   “Tāni kho panimāni, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇi? Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ mahā-aggiḍāho vuṭṭhāti. Mahā-aggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu hoti so samayo yaṃ kadāci karahaci mātāpi puttaṃ paṭilabhati, puttopi mātaraṃ paṭilabhati. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ samātāputtikaṃyeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, hoti so samayo yaṃ mahāmegho vuṭṭhāti. Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite mahā-udakavāhako sañjāyati. Mahā-udakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāte tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu hoti so samayo yaṃ kadāci karahaci mātāpi puttaṃ paṭilabhati, puttopi mātaraṃ paṭilabhati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ samātāputtikaṃyeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, hoti so samayo yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu hoti so samayo yaṃ kadāci karahaci mātāpi puttaṃ paṭilabhati, puttopi mātaraṃ paṭilabhati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ samātāputtikaṃyeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. “Imāni kho, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati”. 
   “Tīṇimāni, bhikkhave, amātāputtikāni bhayāni. Katamāni tīṇi? Jarābhayaṃ, byādhibhayaṃ, maraṇabhayanti. Na, bhikkhave, mātā puttaṃ jīramānaṃ evaṃ labhati– ‘ahaṃ jīrāmi, mā me putto jīrī’ti; putto vā pana mātaraṃ jīramānaṃ na evaṃ labhati– ‘ahaṃ jīrāmi, mā me mātā jīrī’”ti. 
   “Na, bhikkhave, mātā puttaṃ byādhiyamānaṃ evaṃ labhati– ‘ahaṃ byādhiyāmi, mā me putto byādhiyī’ti; putto vā pana mātaraṃ byādhiyamānaṃ na evaṃ labhati– ‘ahaṃ byādhiyāmi, mā me mātā byādhiyī’”ti. 
   “Na, bhikkhave, mātā puttaṃ mīyamānaṃ evaṃ labhati– ‘ahaṃ mīyāmi, mā me putto mīyī’ti; putto vā pana mātaraṃ mīyamānaṃ na evaṃ labhati– ‘ahaṃ mīyāmi, mā me mātā mīyī’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānī”ti. 
   “Atthi bhikkhave, maggo atthi paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahānāya samatikkamāya saṃvattati. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahānāya samatikkamāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi, sammāsaṅkapo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ kho, bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahānāya samatikkamāya saṃvattatī”ti. Dutiyaṃ.