本經與《雜阿含經》第269經、巴利聖典《相應部》第35經第101,102,138,139篇《Paṭhamanatumhākaṃsuttaṃ》及《相應部》第22經第3334篇《Natumhākaṃsuttaṃ》等多篇經文的內容完全相同。

    在《中阿含經》第58經第210篇之《法樂比丘尼經》及巴利聖典《中部》第44經《毘陀羅經》(Cūḷavedallasuttaṃ)記載了被佛譽為布施第一的女居士毘舍佉與阿羅漢法樂比丘尼之間諸多精彩的問答,謹節錄其中一段如下:

    毘舍佉問法樂比丘尼:「請問『執取』就是『五取蘊』嗎?還是『執取』與『五取蘊』是不同的兩個東西?」

    法樂比丘尼回答:「那要看情況而論。有時『執取』即是『五取蘊』,有時『執取』與『五取蘊』是兩回事。什麼是『執取』即『五取蘊』?如果對色有貪愛煩惱、有執著;覺……想……行……識有貪愛、有執著,以上就是所謂的『執取』即是『五取蘊』。什麼情況是『執取』不同於『五取蘊』?當對於色沒有貪愛煩惱、沒有執著;覺……想……行……識等沒有貪愛執著,以上就是所謂的『執取』非『五取蘊』。」

    善哉~善哉~善哉~這一段對話非常清楚地劃出阿羅漢與其他眾生之間的差別何在。眾生因為對五蘊、六根有貪愛與執著,認為五蘊、六根就是「我」及「我所」,因此眾生的「五蘊」就是「五取蘊」,因為有貪愛與執取之故;

    反之,阿羅漢已徹底斷除對五蘊、六根的貪愛與執著,在五蘊、六根中找不到「我」及「我所」,因此阿羅漢的五蘊就只是單純、清淨的「五蘊」,不能稱之為「五取蘊」,因為已無貪愛與執取之故;也因此阿羅漢的六根也是清淨的,可稱之為六根清淨。

    如果誤執五蘊、六根是實我、我所有,任其貪戀、縱容,就會引發眾苦的集聚,就是四聖諦的「集諦」;而斷除貪愛與執取的方法就是八正道—四聖諦的「道諦」。以正念及觀智如實徹底照見五蘊、六根為因緣組合、暫時存有的無常變易之物,認清並體悟對它們所產生的貪愛與執著是一種苦,不再錯認五蘊及六根是我、我的一部分、之中還有一個真我、或之外還另有一個我,這時就能自證自覺解脫涅槃:「我此生已是歷劫生死的最後一站,我已成就最圓滿、最高的梵行,我該修行的功課都已完成,我很清楚當我死後不會再有下一生了。」

選譯自《雜阿含經》第274

喬正一恭譯於西元2018/1/31農曆1215(Hemanta:古印度冬季)八關齋戒日

超級藍色血月日

    我是這樣聽聞的:

    這是佛陀暫時住在古印度舍衛國祇樹給孤獨園林時說的法。

    當時,世尊是這樣告訴諸比丘的:「凡不是你們、也不屬於你們的一切,都應當盡速捨離;只要捨離了那些從來就不是你們、也不屬於你們的一切,就必將給你們帶來無止盡的平安與喜樂。

    就好比在這座祇樹給孤獨園林中的樹木,假設有人砍伐樹上的樹枝,並將落在地上的枝條給取走了,你們是否會因此焦慮、緊張、難過、憂鬱地對此人喊道:『喂!這些東西都是我的,你憑什麼拿走?』」

    「不會的,世尊!因為那些樹枝從來就不是我,也非我所擁有的東西。」 

    「就是這樣!你們之所以不會因此焦慮、緊張、難過、憂鬱,這是因為那些樹枝本來就不是你們,也不是你們的所有物,所以應當盡速棄捨,只要能棄捨對這些東西的貪愛與執著(執取),就必將帶給你們無止盡的平安與喜樂。

    還有什麼不是你們所有的?就是六根。就從眼睛開始說起,眼睛不是你們,也不是你們所有之物;其他如耳、鼻、舌、身、意等也是一樣,都應該棄捨對它們的貪愛與執著;只要能棄捨對六根的貪愛與執著(執取),就必將帶給你們無止盡的平安與喜樂。 

    比丘們!我問你們,眼睛是一種恆常不變的實體之物,還是一種因緣組合、暫時存有的無常變易之物?」 

    「世尊!眼睛是一種因緣組合、暫時存有的無常變易之物。」 

    「既然眼睛是一種因緣組合、暫時存有的無常變易之物,那麼貪愛執著它,是不是就是一種苦?」 

    「的確是苦,世尊!」 

    「既然眼睛是一種因緣組合、暫時存有的無常變易之物,對它產生的貪愛與執著是一種苦,其本身又是一種瞬息萬變的暫時現象,那麼多聞聖弟子還有可能會認為眼睛就是我、我的一部分、眼睛之中還有一個真我、或眼睛之外還另有一個我?」 

    「都不會了,世尊!」 

    「其他如耳、鼻、舌、身、意等諸根也都是一樣。如果多聞聖弟子於此六入處能正確觀察照見其非我、非我所的實相,便能對世間的一切(五蘊身心)都無所執取(貪愛),因為已無所取(貪愛)故而無所著(執著、執取),因為無所著(執著、執取)故而能自證自覺解脫涅槃:『我此生已是歷劫生死的最後一站,我已成就最圓滿、最高的梵行,我該修行的功課都已完成,我很清楚當我死後不會再有下一生了。』」 

    當佛陀說此經之後,諸比丘聽聞佛所說的法,都心生歡喜,並依法奉行。

原文/

雜阿含274

  如是我聞: 
  一時,佛住舍衛國祇樹給孤獨園。 
  爾時,世尊告諸比丘: 
  「非汝有者當棄捨,捨彼法已,長夜安樂。 
  諸比丘!於意云何?於此祇桓中諸草木枝葉,有人持去,汝等頗有念言:『此諸物是我所,彼人何故輒持去?』」 
  答言:「不也,世尊!所以者何?彼亦非我,非我所故。」 
  「汝諸比丘亦復如是,於非所有物,當盡棄捨,棄捨彼法已,長夜安樂,何等為非汝所有?謂:眼;眼非汝所有,彼應棄捨,捨彼法已,長夜安樂;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。 
  云何?比丘!眼是常耶,為非常耶?」 
  答言:「無常,世尊!」 
  復問:「若無常者,是苦耶?」 
  答言:「是苦,世尊!」 
  復問: 
  「若無常,苦者,是變易法,多聞聖弟子,寧於中見我、異我、相在不?」 
  答言:「不也,世尊!」 
  「耳、鼻、舌、身、意亦復如是。 
  多聞聖弟子於此六入處觀察非我、非我所,觀察已,於諸世間都無所取,無所取故無所著,無所著故自覺涅槃:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』」 
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

 

巴利語經文 
SN.35.101/(8). Paṭhamanatumhākaṃsuttaṃ 
   101. “Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati Rūpā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. 
   Jivhā na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
   Mano na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. 
   “Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa– ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’”ti? 
   “No hetaṃ, bhante”. 
   “Taṃ kissa hetu”? 
   “Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ vā”ti.
   “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Aṭṭhamaṃ. 

SN.35.102/(9). Dutiyanatumhākaṃsuttaṃ 
   102. “Yaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Yampi, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Navamaṃ. 

SN.35.138/(5) Paṭhamanatumhākaṃsuttaṃ 
   138. “Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati …pe… jivhā na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa– ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati …pe… jivhā na tumhākaṃ; taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṃ taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Pañcamaṃ. 

SN.35.139/(6) Dutiyanatumhākaṃsuttaṃ 
   139. “Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Rūpā, bhikkhave, na tumhākaṃ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā na tumhākaṃ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane …pe… evameva kho, bhikkhave, rūpā na tumhākaṃ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantī”ti. Chaṭṭhaṃ.